Priekšlikums – bērnu rotaļu laukums par 50 000 eiro

2021. gada 9. novembris 00:00

Saeimas deputāti «kvotu» piešķir arī Bauskas novada pašvaldībai; sistēma un kritēriji neskaidri

Pēc dažu gadu pauzes Saeimas koalīcijas deputāti atgriezušies pie prakses nelielu daļu valsts budžeta naudas sadalīt pēc saviem ieskatiem, piešķirot finansējumu sev tīkamām nevalstiskajām organizācijām, pieminekļiem, bērnu laukumiņiem un baznīcām utt. Vairāk nekā 40 priekšlikumu sarakstā iekļauts arī finansējums Bauskas novada pašvaldībai, lai izveidotu bērnu rotaļu laukumu Bauskā, Vītolu un Salātu ielas iekšpagalmā.

Priekšlikumu par bērnu rotaļu laukumu Vītolu un Salātu ielas iekšpagalmā iesniedza Saeimas deputāti Juris Pūce («Attīstībai/Par!»), Juris Jurašs (JKP), Ilze Indriksone (NA) un Ainars Latkovskis (JV). Juris Pūce un Ilze Indriksone ir arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti. Pašlaik bērnu laukumiņa izbūvei paredzēts tērēt 50 000 eiro no valsts budžeta.

No vārdiem uz darbiem
Jau gadus iepriekš šādu rīcību kritizējusi Valsts kontrole, kas uzskata šos priekšlikumus par necaurspīdīgiem. Arī tagad Valsts kontrole (VK) savu nostāju nav mainījusi, VK Revīzijas un metodoloģijas departamenta vadītāja Ilze Bādere aģentūrai LETA skaidrojusi: «Ar «deputātu kvotām» tiek apieta ierastā valsts finansējuma piešķiršanas kārtība, un šis jautājums netiek risināts kontekstā ar valsts budžeta pieņemšanas pamatprincipiem un prioritātēm, tieši pretēji – tās tiek ignorētas.»

Nosodošs savulaik bija tagadējais «Attīstībai/Par!» frakcijas vadītājs Juris Pūce. 2016. gadā Juris Pūce «deputātu kvotas» uzskatīja par «balsu vākšanu Saeimai». Tā viņš atklāja platformā «Twitter»: «Neesmu naivs, saprotu, ka balsis Saeimā jāvāc, tāpēc «deputātu kvotas». Bet kādam nolūkam? Vai valdībai ir kādas reformas, kam trūkst balsis?»

Pašlaik par deputātu iespēju dalīt valsts budžeta finansējumu Juris Pūce izsakās šādi: «Koalīcijas deputāti diskusijās šo atbalstīja.» Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, kurš ieteica Bauskā veidot bērnu laukumu, «Attīstībai/Par!» Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce nevarēja atbildēt, jo «visus priekšlikumus atcerēties nevar». «Šī ideja nāca no koalīcijas deputātiem. Iespējams, ministrs A. T. Plešs arī ir aicinājis atbalstīt šo ideju. «Deputātu kvotas» ir mehānisms, kas pastāv daudzās valstīs. Deputātiem ir tiesības iesniegt priekšlikumu, tāpat par priekšlikumiem būtu jāvienojas,» atklāja J. Pūce.

«Bauskas Dzīve» vaicāja, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nevarēja izveidot programmu pašvaldībām bērnu laukumu izbūvei, jo Bauska nav vienīgā, kam tāds būtu nepieciešams. «Šādai programmai nav paredzēts budžets. Kopīgā programmā būtu jāparedz finansējums vismaz 20 – 30 projektiem, būtu nepieciešams lielāks finansējums,» saka J. Pūce.

Meklēs vietu
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs sarunā ar «Bauskas Dzīvi» par šo bērnu laukumu atbildēja šādi: «Ikdienā runāju ar vairākiem domju priekšsēdētājiem darba nolūkos. Šie priekšlikumi ir kopīga koalīcijas vienošanās par nākamā gada budžetu, to nevarētu saukt par atsevišķa «deputāta kvotām».» «Bauskas Dzīve» vaicāja, kādēļ šajā priekšlikumu sarakstā parādījās tieši Bauska, uz ko A. T. Plešs atbildēja, ka «koalīcijas piedāvājumā nav tikai Bauska. Tas ir kopīgs redzējums, kā veidot budžetu».

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atklāja, ka viņam nav zināms, kādēļ Bauska ir ielikta šajā priekšlikumu sarakstā, bet viņam nav nekādu iebildumu, ka šāds projekts tiek realizēts. «Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs mani informēja par šādu iespēju. Esam uzdevuši darbiniekiem apsekot potenciālās vietas bērnu laukumam,» atklāja A. Okmanis.

Saeimas deputāti nav vērsušies Bauskas novada pašvaldībā, lai noskaidrotu, kādām vajadzībām šī priekšlikumu nauda būtu mūsu novadā vajadzīga. Daudz lietderīgāk būtu iepriekš tomēr noskaidrot vajadzības, tad arī kritērijus noteikt naudas dalīšanai.

Pašvaldībā vēl īsti nav skaidrības, vai «deputātu kvotu» naudu izlietos norādītajā adresē vai laukumiņu ierīkos citur, kur tāda nav. Eksperti «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka 50 000 eiro finansējums, kas cilvēkam «no malas» var šķist liela nauda, nav pietiekami rotaļu laukuma uzbūvēšanai un aprīkošanai, viens elements maksājot ap 10 – 12 tūkstošiem eiro. Aprīkojumam, ko izmanto bērni, ir papildus drošības prasības, kas to visu vēl sadārdzina.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Priekšlikums – bērnu rotaļu laukums par 50 000 eiro

Kategorijas