Zaļais kurss lauksaimniecībā Eiropā, Latvijā, Zemgales reģionā

2021. gada 5. novembris 00:00

1339

Zaļais kurss lauksaimniecībā Eiropā, Latvijā, Zemgales reģionā

Zemnieki ir par vidi saudzējošu saimniekošanu, tomēr uzsver, ka tā ikdienas darbos jāsamēro ar ražošanu

Par Latvijas lauksaimnieku gatavību ilgtspējīgas, vidi saudzējošas un veselīgas pārtikas ražošanā pēdējos gados ne vien daudz runāts, bet arī daudz darīts, lai praksē apliecinātu gan labo gribu, gan lauku potenciālu.

Tādi iedzīvotājiem jau labi zināmi pasākumi kā «Lauki ienāk pilsētā», «No lauka līdz galdam» un citi atklāj vienu no lielākajām Latvijas vērtībām – labākā lauku produkcija ir pieejama tepat līdzās, un, lai to iegūtu, nav jāpārvar lieli attālumi, kā tas mēdz būt daudzviet Eiropā.

Turklāt var minēt, ka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, lauksaimnieku organizācijām, biedrībām un zinātniekiem regulāri organizē gan kvalificētas apmācības, gan plašākas konferences par aktuālākajiem «zaļās prakses» jautājumiem. Viena no tādām – «Zaļās prakses lauksaimniecībā» – tiešsaistē par izaicinājumiem augkopībā notika oktobra izskaņā. Konferenci vadīja Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs. Atklāšanā Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs, atzina: «Lai arī nākotne ir izaicinājumu pilna, Latvijas starta pozīcijas zaļā kursa virzienā ir labas, un mums ir, ar ko lepoties Eiropas kontekstā. Gaidāmās pārmaiņas būs veiksmīgas, ja pratīsim visos līmeņos pietiekami gudri tās izmantot.»

Konferencē tika apskatīts jaunākais augu aizsardzības līdzekļu lietošanā; paņēmieni mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu samazināšanai, aktualitātes augu diagnostikā un to saistība ar mēslošanu un citi svarīgi jautājumi.

Dārzeņaudzētāji «Lejas AR»
Latvijas laukos, arī intensīvās lauksaimnieciskās ražošanas reģionā Zemgalē, jau ir pietiekami daudz zemnieku, kas gatavi strādāt atbilstoši ilgtspējīgai Eiropas zaļā kursa politikai un dara to jau vairākus gadus. Viena no tādām zemnieku saimniecībām ir Bauskas novada Brunavas pagastā – «Lejas AR», kur kopš tās dibināšanas 1996. gadā nenogurstoši strādā Ilze un Agris Aņūni.

Saimniekiem ir atbilstoša izglītība – Ilze LLU ieguvusi grāmatvedības un ekonomikas zināšanas, bet Agrim ir profesionālā lauksaimniecības izglītība. 40 hektāros zemes galvenā vieta 25 hektāros atvēlēta sīpolu audzēšanai. Pārējā platība – rutkiem, kabačiem, graudaugiem u. c.

Saimniecība atrodas īpaši jutīgā teritorijā, kas dārzkopjiem objektīvi izvirza specifiskas prasības: lauki robežojas ar upēm, tātad spēkā ir aizsargjoslu likums, svarīga ir grāvju kopšana, bet ar īpašu rūpību un precizitāti jāpieiet mēslošanas plāniem, lai stingri tiktu ievērotas esošās slāpekļa mēslojuma normas.

«Lejas AR» nodarbojas ar integrēto dārzeņu audzēšanu, un praksē tas nozīmē lēmumus bal-stīt uz zināšanām un novērojumiem. Uz saimniecisko darbību attiecas visi kontroles mehānismi – Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD), Lauku atbalsta dienesta (LAD), Pārtikas un veterinārā dienesta; regulāri tiek veiktas gan augsnes, gan augu analīzes.

Saimniecība jau daudzus gadus ir kooperatīva «Baltijas dārzeņi» dalībniece, un tas izvirza augstas kvalitātes prasības saražotajai produkcijai. Vislielākā uzmanība tiek veltīta pesticīdu atliekvielu iespējamai klātbūtnei, to pārbaudēm. Kā «Bauskas Dzīvei» atklāj I. Aņūna, šajā sezonā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pasūtījuma «Bior» laboratorijā veica sīpolu pārbaudi uz 118 atliekvielu veidiem. Rezultāts – atrastais daudzums ir 0,01 mg/kg. Rūpīgi jāseko arī dārzeņu vizuālai kvalitātei, marķējumam, skaidrai jābūt izsekojamībai un izcelsmei. Visiem labi zināmie izaicinājumi paliek «dienas kārtībā» – pietiekami daudz roku darba, nezāļu apkarošana un kvalitatīva produkcijas sagatavošana pārdošanai.

Darbaspēka trūkums ravēšanā
Ilzes un Agra Aņūnu praksē gūtā pieredze atklāj dažus svarīgus aspektus ilgtspējīgas dārzeņkopības attīstībai. Te ietilpst kultūru dažādošana, dabas apstākļu priekšrocību izmantošana – agrā sēja un agrā vākšana, jo saimniecība atrodas Latvijas dienvidu pierobežā; konkrētajiem apstākļiem piemērotu šķirņu izvēle; augsekas ievērošana; lauku izvēle pēc kultūraugu audzēšanas prasībām un piemērotu tehnoloģiju lietošana; minerālmēslojuma devu samazināšana; augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas samazināšana – nezāļu apkarošana priekšaugos.

Taču pieredzējušie saimnieki vērš uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas dārzeņu audzētājiem ir krietns pārbaudījums Eiropas zaļajā kursā, – ļoti akūts ir darbaspēka trūkums ravēšanā, kas produktu sadārdzina; kā arī samazināts lietotais AAL daudzums. «Lai gan savā saimniecībā neaudzējam kāpostus un kartupeļus komerctirdzniecībai, šis gads pierādīja, ka kāpostu un kartupeļu kaitēkļiem esošie līdzekļi bija par vāju, bet to apkarošana lielās platībās, izmantojot tikai roku darbu, ir neiespējama. Esam sapratuši, ka starpkultūru pielietošana iespējama tikai agrajiem dārzeņiem,» atklāj dārzeņu audzētāji.

Neraugoties uz jau apzinātajām vai vēl perspektīvā iespējamām grūtībām, Ilze Aņūna «Bauskas Dzīvei» uzsver: «Nepieciešams, lai nākotnē lauksaimniecības politika tiktu veidota tā, ka Latvijas lauksaimnieki spētu paši izaudzēt, izturēt ārējo konkurenci un nodrošināt vietējo tirgu ar dārzeņiem, augļiem, ogām, bet pircēji varētu iegādāties vietējās izcelsmes drošu un pārbaudītu pārtiku. Mums kā sabiedrībai nepieciešama abpusēja kompetence un savstarpēja izpratne – gan ražotājiem, gan patērētājiem jākļūst zinošākiem un izglītotākiem.»

Tehniskais nodrošinājums «zaļajās tehnoloģijās» saimniecībā «Vilciņi-1»

Arņa Burmistra zemnieku saimniecība «Vilciņi-1» ir viena no lielajām graudkopības saimniecībām Zemgalē, kuras kopējā platība ap 2370 hektāriem, meži aizņem ap 100 hektāru, bet ģeogrāfiski saimniecības vairāk nekā 100 lauki izvietoti desmit pagastos 90 kilometru attālumā. Sējumu struktūru veido 70% ziemas kvieši, 20% ziemas rapši, 4% lauku pupas, 1% papuve un 5% stiebrzāles.

A. Burmistris «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka zemnieki ir par zaļo kursu realitātē, bet tam jābūt samērīgam ar ražošanu. Tehnoloģijas, ar kurām tagad uz lauka izbrauc traktors, nav salīdzināmas ar to, ko varēja vērot vēl pirms pieciem vai desmit gadiem... Saimnieks uzsver, ka minerālmēslojuma vai augu aizsardzības līdzekļu cenas ir tādas, lai pat turīgs zemnieks nevarētu atļauties sējumos vienkārši kaut ko nobērt, tāpēc dažkārt apbēdina sabiedrības nezināšana par modernajām tehnoloģijām un zemnieku atbildību. Lauksaimnieku darbību stingri reglamentē ES regulas un Latvijas likumdošana.

«Vilciņi-1» saimniekojuši tālredzīgi, un nākotnes izaicinājumi viņus nebiedējot, jo ir pietiekams tehniskais nodrošinājums «zaļajās tehnoloģijās». Saimniecībā ir četri graudu novākšanas kombaini ar ražas uzskaiti; traktortehnika ar GPS un automātisko stūrēšanu; smidzinātāji ar sekciju kontroli; minerālmēslu kliedētājs ar sekciju kontroli; lauksaimniecības programmatūra – «NextFarming» (lauku vēstures uzskaite, kartēšana, mēslošanas plānošana, finanšu analīze). Ieguvumi ir atzīstami, jo tiek saņemta precīza informācija par to, kas notiek augsnē un sējumos. Kvalitatīvas atšķirības vērojamas ne tikai dažādos laukos, bet pat viena hektāra robežās, kur atklājas augsnes un barības vielu neviendabīgums. Rudens periodā, piemēram, tiek veidotas diferencētas mēslošanas kartes. P (fosfora) un K (kālija) mēslošanai tiek sagatavotas izkliedes kartes ar diferencētu devu vienam laukam, ņemot vērā nodrošinājumu augsnē.

Lēmumi par AAL lietošanu tiek pieņemti atbildīgi, ievērojot integrētās audzēšanas pamatprincipu – regulāras lauku apskates, kuras laikā uz lauka fiksē nezāļainību, nākamajā gadā to ņem vērā pie ierobežošanas pasākumu izvēles. «Veidojam arī lauku apsekojumu vēsturi. Savukārt fungicīdu smidzinājumus veic, ņemot vērā slimības izplatību sējumā. Ziemas kviešu sējumos pēc rapšu un lauka pupām fungicīdu deva tiek samazi-nāta. Tiek sekots Valsts augu aizsardzības dienesta kaitīgo organismu monitoringam un uzturēta komunikācija ar izplatītājiem un nozares speciālistiem; labs informācijas avots ir saimniecībā ierīkotās meteostacijas,» situāciju raksturo A. Burmistris.

Latvijas KLP stratēģiskā plāna izstrāde
Lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu un veicinātu ilgtspējīgāku saimniekošanu, kā arī risinātu aizvien pieaugošās klimata un vides problēmas, Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajā plānā tiks paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts un pasākumi (aptuveni 50% no plāna finansējuma) dažāda veida lauksaimniecības praksēm, kas sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā, kā arī bioloģiskajai lauksaimniecībai, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar sagatavoto Latvijas KLP stratēģiskā plāna projektu, Zemkopības ministrija (ZM) 12. novembrī organizēs informatīvu konferenci. Ministrija aicina sekot līdzi informācijai ZM un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra tīmekļa vietnēs. Tikmēr informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka sākta KLP stratēģiskā plāna sabiedriskā apspriešana, kas norit no 1. līdz 30. novembrim.

Visi ar sabiedrisko apspriedi saistītie materiāli publicēti ZM tīmekļvietnē zm.gov.lv, sadaļā «KLP nākotne».

Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

Nozīmīgākie 2021. gada globālie riski vides jomā

Kristīne Sirmā, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja, «Bauskas Dzīvei» akcentēja:

«Par Klimata pārmaiņu samazināšanas politikas pamatu mūsdienās tiek uzskatīts 2015. gadā pieņemtais ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgums. Pirms sešiem gadiem pieņemtais dokuments ir pamats visām pasaules valstīm rīkoties, lai mazinātu aizvien pieaugošo klimata pārmaiņu krīzi. Par klimatu un vidi šogad diskutēja arī Pasaules Ekonomikas forumā, tajā eksperti izveido sarakstu ar «Top 5» riskiem dažādās jomās, kas nākotnē var ietekmēt pasaules ekonomikas un cilvēku labbūtību, tā, piemēram, «Top 5» vides un klimata jomā tiek minēta bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ekosistēmu izzušana, nespēja samazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties klimata pārmaiņām, ekstrēmi laikapstākļi, cilvēka darbības ietekmē izraisītas dabas katastrofas, dabas resursu nepieejamība globālā līmenī.

Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir pastāvēšanas drauds Eiropai un pasaulei, tāpēc, lai risinātu šīs problēmas, Eiropas zaļā kursa vai, pareizāk teikt, Eiropas zaļās vienošanās ietvarā ir izstrādāta virkne darbības virzienu ar vienu virsmērķi, lai līdz 2050. gadam Eiropas Savienība sasniegtu klimatneitralitāti (jeb SEG emisiju neto nulles līmenis nozīmē, ka radītās SEG emisijas tiek pilnībā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai, izmantojot noteiktas tehnoloģijas, netiek pieļauta radītā SEG emisiju apjoma izlaide). Ar Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvu «ES stratēģija no lauka līdz galdam» tiek plānots panākt ilgtspējīgu pārtikas sistēmu nākotnē, savukārt ar «Eiropas Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam» tiek plānots pievērst lielāku uzmanību, lai saglabātu un aizsargātu augu un dzīvnieku bioloģisko daudzveidību lauku ekosistēmā. Jāpiemin arī tādas Eiropas Zaļā kursa iniciatīvas kā «ES meža stratēģija», kurā noteikta vīzija un konkrētas darbības, lai palielinātu mežu daudzumu un kvalitāti Eiropas Savienībā, kā arī plānus stiprināt mežu aizsardzību, atjaunošanu un noturību, un «ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns», kas paredz plānu samazināt vides piesārņojumu līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām.

Eiropas Zaļā kursa izvirzītā virsmērķa sasniegšanā darbs būs darāms visiem, gan sabiedrībai kopumā, gan katram indivīdam atsevišķi neatkarīgi, kādā jomā tas strādā.»

KOMENTĀRS

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas eksperte Eiropas Savienības lietās, «Bauskas Dzīvei» komentēja:

Pietrūkst politiskā atbalsta un atbalsta no pētniecības un zinātnes.

– Zemnieku gatavība Zaļā kursa izvirzīto mērķu ieviešanai savās saimniecībās ir ļoti atšķirīga. Mums Latvijā ir saimniecības, kuras jau pašlaik strādā ar jaunām un videi draudzīgām tehnoloģijām, ievieš savā ražošanā dažādas inovācijas un tehniskos sasniegumus. Tomēr ir gana daudz saimniecību, kas praktiski nav veikušas nekādas investīcijas un strādā ar šodienas prasībām neatbilstošām tehnoloģijām. Tā kā nav bijuši pietiekami stipri politiskie uzstādījumi un attiecīga atbalsta politika, tad daļa saimnieku nav veikusi investīcijas tehnoloģijās. Zemniekiem Latvijā ļoti pietrūkst arī atbalsta no pētniecības un zinātnes.

Problēma – politiķi, nevis patērētāji mēģina virzīt tirgu.

– Katram ir sava niša, un veikala plauktā jau nav konkurences. Patērētājs izvēlas, ko viņš pērk. Visu nosaka tirgus. Problēma ir tā, ka pēdējā piecgadē politiķi, nevis patērētāji mēģina virzīt tirgu. Jau tagad mēs redzam, ka atsevišķos produktos pieprasījums neiet vienā solī ar piedāvājumu.

No valsts/Eiropas puses ražošanas pārkārtošanai nepieciešams finansiāls atbalsts.

– Ņemot vērā, ka Zaļais kurss nosaka būtiskus ierobežojumus ražošanai un mazinās mūsu lauksaimniecības konkurētspēju ar trešo valstu ražotājiem, ir nepieciešams paredzēt ES atbalstu, kas kompensētu palielinātās prasības (ražošanas standartus). Praktiski visi uzstādījumi prasa būtiskus ieguldījumus tehnoloģijās, zināšanās un pētniecībā. Pašreiz paredzētais ES atbalsts lauksaimniecībai ir absolūti nepietiekams uzņemtajām ambīcijām. Tiek plānots, ka lauksaimnieki ar mazāku budžetu izdarīs daudzreiz vairāk nekā iepriekš.

Mainīsies gan Eiroparlamenta, gan Lauksaimniecības komitejas sastāvs (vēlēšanas). Cik stabili ir pašreizējie zaļā kursa virzieni?

– Pašlaik to ir grūti prognozēt. Eiropa ir ieņēmusi savu kursu, neskatoties uz to, ka ir paredzams būtisks pārtikas ražošanas samazinājums un starptautiskās konkurences pasliktināšanās. Pašlaik nav iespējams prognozēt, kāds varētu būt nākotnes Eiropas Parlamenta un EK sastāvs. Pašreizējais zaļais ekstrēmisms, kas valda dalībvalstīs, nerāda, ka nākamā piecgade varētu būt citādāka. Vienīgi, ja tuvākajos gados atsevišķos brīžos tiešām nonāksim pie pārtikas nepietiekamības, ir iespējama kādu mērķu pārskatīšana.

Kādi ir lauksaimnieku organizāciju uzdevumi un iespējas?

– Lauksaimniecības organizācijām ir ļoti svarīgi stāstīt, skaidrot un rādīt, kādas saimniekošanas metodes šodien tiek izmantotas, kādi ir reāli instrumenti un prakses, lai varētu tuvoties izvirzītajiem mērķiem vai sasniegt tos. Daudz aktīvāk ir jāstrādā ar lēmuma pieņēmējiem un sabiedrību kopumā.

UZZIŅAI

Zaļais kurss un Kopīgā lauksaimniecības politika

Lauksaimniekiem, lauksaimniecības pārtikas uzņēmumiem, mežsaimniekiem un lauku kopienām ir būtiska loma vairākās
svarīgās Zaļā kursa darbības jomās, tostarp:

izveidot ilgtspējīgu pārtikas sistēmu stratēģijā «No lauka līdz galdam»;

papildināt jauno Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, aizsargājot un uzlabojot augu un dzīvnieku daudzveidību lauku ekosistēmā;

dot ieguldījumu Zaļā kursa klimata pasākumos, lai līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā sasniegtu klimatneitralitātes mērķi;

atbalstīt atjaunināto ES meža stratēģiju, saglabājot veselīgus mežus;

sekmēt nulles piesārņojuma rīcības plāna īstenošanu, tā aizsargājot tādus dabas resursus kā ūdens, gaiss un augsne.

Eiropas Komisijas «Zaļās vienošanās» 2030. gadam noteiktie ES mērķa rādītāji:

par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un radīto apdraudējumu un samazināt bīstamāko pesticīdu izmantojumu;

par 50% samazināt barības vielu zudumu, turklāt nodrošinot, ka nepasliktinās augsnes auglība. Tādējādi līdz 2030. gadam mēslošanas līdzekļu izmantošana tiks samazināta par vismaz 20%;

par 50% samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu pārdevumu;

25% ES lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā;

10% lauksaimniecības zemes platību padarīt par tādām, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi;

100% piekļuve ātram platjoslas internetam lauku apvidos līdz 2025. gadam.

Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.