Jūrascūciņa Pepa – ne rozā, bet melnā

2021. gada 5. novembris 00:00

Mājas mīlulis. Bezspalvainais lolojumdzīvnieks «trīs vienā» – grauzējs, kura raksturā ir kaut kas no suņa un kaķa

Pirmais iespaids, ieraugot pliku, bezspalvainu dzīvnieciņu, nav no tiem patīkamākajiem. Iespējams, tas daļu cilvēku biedē, bet, kad pierod, nav tik traki. «Manai brāļa meitai ir bezspalvainā jeb «skinny» šķirnes jūrascūciņa. Tur arī pirmo reizi ar šo dzīvnieciņu iepazinos tuvāk. Sākumā bija jocīgi, nelikās smuka, bet, kad pierod, tad ir citādāks skatījums uz šiem radījumiem. Tādējādi, kad jūrascūciņa Pepa ienāca mūsu ģimenē, vairs nekāda adaptācija nebija nepieciešama,» iespaidos dalās iecavniece, Iecavas vidusskolas matemātikas skolotāja Liene Logvina.

Bez spalvas
Liene dzīvo Iecavā kopā ar diviem bērniem. Jau vairākus mēnešus viņu ģimenē mitinās mīlīgā «skinny» šķirnes jūrascūciņa Pepa. Dzīvnieciņu sev ļoti vēlējies ceturtās klases skolnieks Alekss, jo māsīcai tāds esot. Galvenokārt ģimene meklējusi tādu mājdzīvnieku, kuram nav spalvas, lai ģimenē dzīvojošiem nerastos alerģija. Tāpat neesot vēlējušies dzīvnieku, kurš daudz siekalojas.

«Jūrascūciņu šķirnes ir dažādas. Pepai ir spalvas tikai uz deguntiņa un kājiņām. Ja jau bērns tik ļoti vēlējās, nolēmu viņam uz dzimšanas dienu uzdāvināt jūrascūciņu. Labu laiku interneta sludinājumos gaidījām, kad parādīsies tieši plikās jūrascūciņas. Vienviet izdevās sazvanīt, un pēc dažām dienām devāmies pakaļ jaunajam ģimenes loceklim uz Mārupi. Izvēle bija starp brūno un melno. Visiem patika brūnā jūrascūciņa, bet Aleksam vienīgajam melnā gāja pie sirds, tādēļ ņēmām to. Tad tā bija tikai plaukstas lielumā. Sākumā viņa bēga. Mums teica, ka šī no visām māsām un brāļiem esot visaktīvākā, tieši atbilstoša Aleksa temperamentam un raksturam,» stāsta iecavniece.

Vārdu izdomājuši pa ceļam uz mājām. Vēlējušies kaut ko īsu un ātri izrunājamu, tāpēc vārdus meklējuši no multfilmu tēliem. Viens no variantiem bija Sendija, bet Pepa likās vispiemērotākais. Tikai nav rozā cūciņa, bet gan melna.

Bailīga, bet mīļa
Pepai ir deviņi mēneši. Dzīvnieciņš pieņem visus, bet Alekss ir tas, pie kura istabā viņa dzīvo. Viņa dienu dienā dzīvojas pa rokām, mīlinās un bučo kā sunītis, laizīdams seju. Jūrascūciņa ar savu saimnieku arī «runājas». Tas izpaužas kā urkšķēšana. Saimniece, no kuras cūciņa tika iegādāta, teica, ka šie mājdzīvnieki ir tādi, kuriem patīk cilvēki un dzīvoties pa rokām. Viņi ir arī bailīgi, piesargājas, bet tomēr viņiem ir nepieciešams cilvēka mīļums, klātesamība. Pepa ir ātra, aktīva un ļoti liela taršķe. Lielākoties viņa «runā», kad kāds paņem rokās.

Viņa dažreiz arī spiedz, atrodoties būrī. Šīs skaņas cūciņa izdveš, kad kaut kas nepatīk vai vēlas ēst. Alekss būri ciet netaisa, bet gan ļauj dzīvnieciņam izstaigāties, kad vien tas grib. Pepa viena pa visu dzīvokli nemēdz staigāt, pārsvarā uzturoties pie sava būrīša.
«Viņa vēl nav pieradusi pie visām telpām. Viesistabā tai liekas baisi, jo pārāk plaša vieta. Pepa ir visēdāja. Garšo dažādi dārzeņi – paprika, burkāni, salātlapas, kāposti. Neiet pie sirds sīpoli, ķiploki, bietes un lociņi, jo tos šīs šķirnes pārstāvji gluži vienkārši nedrīkst ēst. Vēl barojam ar speciālo barību grauzējiem. Mīļākais našķis ir gurķis un arbūzs. Ja uz zemes atradīsies kāda burtnīca, to viņa arī sagrauzīs. Nezinu, kāpēc, bet uz papīriem viņa ir traka. Ļoti garšo arī siens,» stāsta cūciņas saimnieks Alekss.

Patīk siltums
Dzeramajam ūdenim noteikti esot jāliek klāt vitamīni B, E, C, lai stiprinātu imūnsistēmu, jo šie dzīvnieki ir ļoti alerģiski. Jārēķinās ar to – kur būs jūrascūciņa, tur būs arī jāsavāc aiz viņas izkārnījumi un urīna peļķītes. Regulāri jāapgriež nagi, jo tie ātri ataug. Tā kā šiem radījumiem nav spalvas, jāņem vērā, lai tiem būrītī atrastos ēveļskaidas, papīra vai kukurūzas granulas, siltāka sedziņa un attiecīga gaisa temperatūra, jo viņiem ļoti patīk siltākas un tumšākas vietas, kur ieritināties. Būrīti ieteicams tīrīt reizi dienā.
Dzīves ilgums ir aptuveni četri līdz astoņi gadi. Cik redzēts internetā, «skinny» jūrascūciņas maksā vidēji 80 eiro.

«Kad biju maziņa, man pašai mājās bija visādi dzīvnieki – jūrascūciņa, suns, kaķi, truši, cūkas, vistas, zosis. Vēl bez Pepas mums mājās ir zivis – sams. Pepa mums ir ļoti tīrīga. Alekss viņu šad un tad nomazgā. Tāpat cūciņa labprāt izskrienas, tāpēc mēs ļaujam viņai pastaigāt pa māju. Jaunajai ģimenes loceklei nepatīk, ja skaras klāt dupša rajonā. Tad gan viņa ar palēcienu biedē, ka tūlīt iekodīs. Jūrascūciņa skaitās nakts dzīvnieks, bet es neteiktu, ka naktī ir kāds troksnis un šiverīgums. Viņa ir modra un uzmanīga, bet Pepas miega režīmu nevaru saprast, jo, cik esmu redzējusi, viņa pārsvarā ir nomodā. No rītiem viņa netrokšņo, bet, līdzko mājās sāksies rosība, meitenīte spiegs, liekot saprast, ka vēlas ēst,» mājas dzīvnieka izturēšanos apraksta Liene.

Kad Alekss atnāk no skolas un neviena nav mājās, Pepa parasti guļ, mierīgi ieritinājusies savā mājiņā. Viņam Pepa ir tik mīļa, ka nemaz citu dzīvnieku sev nevēlētos. Lai gan atzīst, ka patīkot arī suņi. Runājot par Pepu, jāņem vērā, ka viņu tā pēkšņi ārā nevar iznest. Dzīvnieks kaut kur jāietin, lai tam būtu silti. Vasarā jūrascūciņa esot dzīvojusies pa āru pie Alekša opja. «Viņa nebēga projām, bet gan sekoja man līdzi kā sunītis. Siltais vasaras laiks šogad lutināja, tāpēc Pepa vasarā dzīvojās pa dārzu. Viņas mīļākā vietiņa bija okšķerēt starp kāpostgalvām.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jūrascūciņa Pepa – ne rozā, bet melnā

Kategorijas