Daudzi kalkulē, kā izdzīvot

2021. gada 5. novembris 00:00

262

Bauskas novada uzņēmēji atzīst, ka līdz ar «lokdauna» ieviešanu uzreiz bija nepieciešams arī valsts atbalsts

Lai gan «lokdauns» jau rit uz beigām, vēl joprojām nav valsts atbalsta «Covid-19» krīzē skartajiem uzņēmumiem – to «Bauskas Dzīve» noskaidroja sarunās ar komersantiem.

Daudzi uzņēmēji uz ārkārtējās situācijas laiku slēguši gan pakalpojumu sniegšanas, gan tirdzniecības vietas un domā, kā dzīvot tālāk.

Absurda situācija
Vecumnieku kafejnīca «Pie lielās karotes» «lokdauna» laikā nestrādā. «Vecumniekos ēdiena līdzņemšanas iespēja nepastāv, jo šeit nav cilvēku, kas to izvēlētos. Uzņēmumus valstij vajadzētu atbalstīt, lai varētu gatavoties nākamajai sezonai. Ēka tiek īrēta, māja ir jāapkurina, elektrība ir jāapmaksā, bet kā to darīt, ja nav līdzekļu? Darbiniekiem arī ir nepieciešams atalgojums, Vecumniekos darbu atrast uzreiz nav iespējams,» par sarežģīto situāciju stāsta kafejnīcas vadītāja Ligita Janēvica-Rozenberga. Kafejnīca iepriekš «Covid-19» valsts atbalstu uzņēmumiem nesaņēma, jo «kafejnīcai nebija pietiekama apgrozījuma». «Mēs dodam cilvēkiem darbu, pašreiz veidojas absurds, jo, iespējams, nevarēsim izturēt ziemu. Līdz ar «lokdaunu» vajadzēja ieviest arī valsts atbalstu uzņēmējiem. Pašlaik darbinieks nevar saņemt algu, jo uzņēmumam nav apgrozījuma,» satraukta ir kafejnīcas «Pie lielās karotes» vadītāja.

Arī kafejnīca «Taverna» Bauskā ir slēgta. Uzņēmuma SIA «Hercogs XII» komercdirektore Vita Sirmele atklāja, ka «Taverna» tika aizvērta, jo neesot vajadzības turēt to atvērtu tikai ēdiena līdzņemšanai. «Mūsu otrā kafejnīcā «Tornis» ir kompleksais piedāvājums, un tā arī strādā, izsniedzot maltīti līdzņemšanai. Apgrozījums ir ļoti krities, un ar esošajiem ienākumiem mums ir jāspēj segt kafejnīcu komunālās izmaksas, darbinieku algas. Atbalsts ir nepieciešams cilvēkiem, kuri pašreiz sēž mājās mēnesi bez algas. Finansējums no valsts vajadzīgs arī pašiem uzņēmējiem – jāmaksā par elektrību, komunālie izdevumi, kas nav lēti,» atzina
V. Sirmele, «pārdzīvoju par tiem cilvēkiem, kuri pašlaik gaida mājās savu darbu. Vajadzīgs dīkstāves pabalsts, jo es jau to neizdomāju, ka tagad mani darbinieki nevar strādāt. Mēs visi esam vakcinēti, un tagad seši mani darbinieki ir spiesti gaidīt darbu mājās. Uzņēmumam piederošais bistro Bauskas autoostā tā arī nav atvērts, un pagaidām arī atvēršanai neredzam jēgu.»
Kafejnīcas «Pie Rātslaukuma» pārstāvis Gatis Semičenkovs atklāja, ka viņi strādā bez izmaiņām. «Jau ilgu laiku pandēmijas dēļ piedāvājam pusdienas tikai līdzņemšanai. Darbinieku skaits ir samazinājies, arī apgrozījums ir krities, tāpēc darbiniekiem dīkstāves atbalsts būtu vajadzīgs. Pašlaik no sešiem darbiniekiem šajā situācijā bez problēmām varētu strādāt ar trim. Tad, kad situācija atgriezīsies normālās sliedēs, tad bez sešiem darbiniekiem neiztikt,» atklāja kafejnīcas pārstāvis.

Internetveikali nav ienesīgi
«Bauskas Dzīve» ielūkojās arī tirdzniecības nozarē. Veikala «Apavu namiņš» pārstāve Ilona Simsone atklāja, ka pašlaik strādā tikai internetveikals. «Pašlaik viss ir uz pauzes – gan darbs, gan algas. Iepriekš mums bija atļauts strādāt «zaļajā režīmā». Mūsu klienti vairāk izmanto iespējas klātienē apmeklēt veikalu. Jāsa-prot, ka ir ļoti sarežģīti apavus nopirkt attālināti, internetveikals nav ienesīgs. Pašlaik viss, ko mēs prasām, ir atļauja strādāt, jo mēs ievērojām visu – distanci, dezinfekciju, platību,» skaidro veikala pārstāve. Viņa sacīja, ka veikalā esošā rotaļu istaba nestrādā jau divus gadus. «Mēs visi esam vakcinēti. Pašlaik valsts atbalsts būtu vajadzīgs, jo uzņēmums nestrā-dā – darbinieki ir mājās, un attālināta strādāšana nav iespējama. Esmu pārliecināta, ka valsts atbalsta mehānismam vajadzēja būt uzreiz līdz ar «lokdauna» ieviešanu,» pauž I. Simsone.

Veikala «Līga» Stacijas ielā Bauskā vadītāja Ineta Rapševiča atklāja, ka uzņēmums ir attīstījis internetveikalu, kas nav ienesīgs. «Var teikt, ka pašlaik nestrādājam. Domāju, ka atbalstam vajadzēja būt, sākot ar darbiniekiem un beidzot ar uzņēmuma darbību. Pašlaik es loģiku neredzu nevienā valdības lēmumā. Cik varēsim, tik strādāsim, arī tad, ja pēc 15. novembra varēsim klātienē piedāvāt savas preces tikai «zaļajā režīmā». Gribētos, lai arī pašvaldība nāktu pretī šajā laikā, jo nodokļus mēs maksājam arī viņiem,» sacīja I. Rapševiča, kura atklāja, ka pašlaik no darba nav atbrīvots neviens darbinieks.

Nestrādā uz pilnu slodzi
Skaistumkopšana «Covid-19» pandēmijas laikā ir viena no nozarēm, kas cietusi visvairāk. Gada sākumā «Bauskas Dzīve» ziņoja, ka «BB saloniņā» Bauskā telpas pārkārtotas tā, lai būtu iespējams strādāt atbilstoši visām drošības prasībām. Uzņēmuma vadītāja Biruta Belte teic, ka salons pašlaik valdības epidemioloģisko noteikumu dēļ ir slēgts. «Mēs ievērojām visus noteikumus, sargājām cita citu. Uzskatu, ja kas mainīsies valstī uz labo pusi šo četru nedēļu laikā, kamēr ir «lokdauns», tad tas būs bijis tā vērts. Ceram, ka pēc 15. novembra varēsim sākt strādāt, jo pašlaik viegli nav. Nav skaidrības, kas notiek ar valsts atbalstu. Pašlaik paļaujamies vien paši uz sevi. Ja aizliedz strādāt, atbalsta mehānismam jābūt uzreiz pieejamam,» saka Biruta Belte. Viņa piebilst, ka uzņēmuma darbinieki no marta nav strādājuši uz pilnu slodzi epidemioloģisko noteikumu dēļ. «Vajadzēja ievērot prasības, kas neļauj frizierim telpās strādāt uz pilnu slodzi. Par savu kolektīvu varu teikt to labāko, katrs mēģina iziet no šīs situācijas pēc savām iespējām. Grūti ir meitenēm, kas dzīvo vienas, mans atbalsts ir mans vīrs,» «Bauskas Dzīvei» pastāstīja Biruta Belte.

Salona «Skaistuma fabrika» vadītāja Terēza Krote atklāj, ka pašlaik darbinieces gaida valdības rīkojumu un domā, kā izdzīvot. «Galvenais ir attiekties pret dzīvi pozitīvi. Mums nebūtu vajadzīgs nekāds atbalsts, ja mums ļautu strādāt. Pašlaik no valsts gaidām atbalstu uzņēmuma darbībai – īrei, algām, komunālajiem maksājumiem. Šī nav pirmā reize, kad aizver un neļauj strādāt. Vairs nav ticības, kā jārīkojas,» saka T. Krote.

Valsts atbalsta mehānisms
Ministru kabinets 26. oktobrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātas «Covid-19» krīzes atbalsta programmas uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota «Covid-19» straujās izplatības dēļ. Krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Atbalsta sniegšanas nosacījumi definēti, precizējot jau pērn izstrādātās atbalsta programmas, piešķirot to atjaunošanai papildu finansējumu, nosakot jaunus atbalsta saņemšanas kritērijus, kā arī mainot periodu, par kuru komersanti varēs saņemt atbalstu.

Grants apgrozāmajiem līdzekļiem
Grants apgrozāmajiem līdzekļiem paredzēts 30% no uzņēmuma bruto darba algas, tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 100 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi (1 800 000 EUR saistītu personu grupai).

Atbalsts būs pieejams gan sīkiem (mikro), maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan lieliem uzņēmumiem, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāji.

Darba algas subsīdija
Darba algas subsīdija būs pieejama darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem un individuālajiem komersantiem to ienākumu kompensēšanai, kā arī patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai. Atbalstu algu subsīdijai piešķirs darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret «Covid-19» infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu vai sākta vakcinācija (saņemta vismaz viena vakcīna pret «Covid-19» infekciju).

Avots: Ekonomikas ministrija, www.em.gov.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Daudzi kalkulē, kā izdzīvot

Kategorijas