Pērn lauksaimniecības nozares kopējais pienesums ekonomikai bija 3,43 miljardi eiro
Pērn lauksaimniecības nozares kopējais pienesums ekonomikai bija 3,43 miljardi eiro, tostarp 1,681 miljards eiro bija tiešais pienesums, bet 1,749 miljoni eiro - netiešais pienesums, trešdien konferencē "No augsnes uz izaugsmi: Latvijas lauksaimniecības nozares analīze" sacīja viens no pētījuma autoriem un domnīcas "Certus" pārstāvjiem Daunis Auers.
Pētījuma dati liecina, ka kopumā pasaulē pēdējo 60 gadu laikā lauksaimniecības produkcijas vērtība pieaugusi, tāpat lauksaimniecība kā nozare attīstījusies ne tikai valstīs ar augstiem ienākumiem, bet arī Āzijas un Klusā okeāna reģionos un citviet.
Savukārt, Eiropā kopš 1995.gada līdz 2020.gadam, par vairāk nekā 10% samazinājies to cilvēku skaits, kas no kopējā nodarbināto skaita strādā lauksaimniecības nozarē. Tomēr, kā norādīja Auers, šī ir pozitīva un likumsakarīga tendence, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību, daļa procesu lauksaimniecības nozarē tiek automatizēta.
Saskaņā ar "Certus" apkopoto informāciju, 2020.gadā dažādā statusā Latvijas lauksaimniecības nozarē bija nodarbinātas 46 100 personas. Vērtējot izmaiņas pēdējā desmitgadē, Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā lauksaimniecības nozarē nodarbināto skaits samazinājies samērā līdzvērtīgi - par 2,1% Latvijā, bet ES - par 1,7%.
Darba samaksas kontekstā pēdējos desmit gados lauksaimniecībā algas palielinājušās par četriem procentpunktiem. Auers īpaši izcēla Zemgales reģiona piemēru, kur pērn vidējā darba samaksa bija augstāka nekā ekonomikā kopumā - bruto līmenī 1162 eiro jeb 120% no Zemgales vidējās darba samaksas.
Komentējot Latvijas lauksaimniecības produkcijas realizāciju, Auers sacīja, ka pētījuma dati rāda, ka eksporta apjoms ik gadu pieaug un pērn lauksaimniecības eksporta apjoms sasniedza 1,5 miljardus eiro. Galvenokārt eksportēta tiek augu valsts produkcija.
Vienlaikus, komentējot bioloģisko lauksaimniecību Latvijā, viens no pētījuma autoriem - Edmunds Krastiņš - komentēja, ka bioloģiskās produkcijas eksports patlaban ir neliels - lielākoties 3% no saražotā apjoma. Graudaugiem eksports no saražotā apjoma ir aptuveni 3,1%, bišu saimēm - 3,7%, pākšaugiem - 5%, liellopiem - 6,1%, bet tehniskajām kultūrām - 10,4% no kopējā saražotā apjoma.
Savukārt nākotnē perspektīva bioloģiskajai lauksaimniecībai saredzama mājlopu nozarēs, komentēja Krastiņš. Vienlaikus nozari sagaida vairāki izaicinājumu, piemēram, "zaļā kursa" prasību izpildē un klimata neitralitātes kontekstā.
Konferences diskusijā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norādīja, ka lauksaimniecība kopumā veido Latvijas ekonomikas "mugurkaulu". Viņš arī atzīmēja, ka lauksaimniecības nozarē patlaban tikpat kā nav ēnu ekonomikas.
Ministrs arī sacīja, ka nozari, gan konvencionālo, gan bioloģisko, turpmāk sagaida pārmaiņas un izaicinājumi, kas saistāmi ar Eiropas Kopējo lauksaimniecības politiku. Tāpat izaicinoša būs ES izvirzītās klimata neitralitātes īstenošana, it īpaši tajā jautājumā, kas skar konkurētspēju ar trešajām pasaules valstīm.
Līdztekus Gerhards un biedrības "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs bija vienisprātis, ka lauksaimniecības tēma ir nozīmīga ne tikai pašiem nozares pārstāvjiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Cita starpā nepieciešams veicināt pilsētnieku un Rīgas iedzīvotāju, tostarp politiķu, izpratni par lauksaimniecības praksēm, tādējādi sekmējot pareizu un adekvātu lēmumu pieņemšanu valstiskā līmenī.
Jau ziņots, ka šodien notika domnīcas "Cerus" pētījuma "No augsnes uz izaugsmi: Latvijas lauksaimniecības nozares analīze" prezentācija, kurā lauksaimniecības nozares pārstāvji un citi eksperti apsprieda lauksaimniecības nozīmi Latvijas ekonomikā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»