BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ražošana neapstājas, SIA «Kronis» gatavo pārtiku Latvijas armijai

Ligita Asare

2021. gada 3. novembris 12:00

832
Ražošana neapstājas, SIA «Kronis» gatavo pārtiku Latvijas armijai

Bauskas novada pārtikas ražošanas uzņēmums SIA «Kronis» gatavo pārtiku speciāli Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Valdes loceklis Aivars Svarenieks atklāja, ka pasūtījums iegūts, piedaloties Aizsardzības ministrijas šogad rīkotajā plašā iepirkuma konkursā par pārtikas paku nodrošināšanu Latvijas armijai. «Kronis» pretendējis un arīdzan izraudzīts pasūtījuma izpildei konkursā divās sadaļās – produktu ražošana un sildelementu piegāde.

Armijas vajadzībām tiek gatavots mitrais pamatēdiens mīkstajā iepakojumā, kas paredzēts maltītēm lauka apstākļos, ievērojami ērtāks lietošanai par skārda kārbās fasēto. Saskaņā ar iepirkuma konkursa prasībām uzņēmums izstrādājis deviņas atšķirīgas ēdienu receptes ar ļoti dažādu augu un dzīvnieku izcelsmes produktu variācijām. Receptes radītas sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Recepšu izstrādē un produktu ražošanai noteiktas ļoti augstas un precīzas kvalitātes un uzturvērtības prasības. Ēdienā jāievēro sabalansēta uzturdeva, tam jābūt ar paaugstinātu enerģētisko vērtību, nedrīkst būt par daudz tauku, kā arī jānodrošina trīs gadu derīguma termiņš. Gaļas ēdienu sastāvā jābūt 30% gaļas.

Vienas maltītes iepakojumā ir 380 gramu ēdiena, un to var lietot gan aukstā veidā, gan uzsildītu. Ēdiena uzsildīšanai paredzēti speciāli maisiņi ar sildelementiem, kas ļauj to iepakojumā uzsildīt līdz 60 grādu temperatūrai jebkuros apstākļos, kur vien pieejams ūdens. Lai produktu uzsildītu, iepakojumu ievieto sildelementa maisiņā, un, kad tajā ielej ūdeni, notiek ķīmiska reakcija – ūdens uzkarst. Šos «burvju» maisiņus uzņēmumam izgatavo Amerikas Savienotajās Valstīs.

A.Svarenieks pastāstīja, ka visu deviņu ēdienu apjomam jābūt saražotam līdz 12. novembrim. Dārzeņu un sēņu apstrādi veic pilnībā uzņēmuma ražotnē, savukārt gaļu un zivis saņem daļēji termiski apstrādātas – blanšētā veidā no sadarbības partneriem.

Uzlūkojot ēdienu nosaukumus un aprakstu, atklājas to daudzveidība – lēcas ar vistu, dārzeņiem un šampinjoniem; dārzeņu sautējums ar vistas gaļu; liellopu gulašs ar griķiem un šampinjoniem; zirņu putra ar gaļu; kartupeļi ar maltās gaļas mērci; makaroni ar Boloņas mērci; rīsi ar maltās gaļas mērci; sautēti kāposti ar cūkgaļu un asāks ēdiens «Čili kon karne».

Šāda veida līdzi ņemamas maltītes izmantojamas ne tikai armijas vajadzībām, bet var noderēt arī jebkuram izbraukumos un dodoties dabā. Pamatēdienu «Čili kon karne» uzņēmums ražo arī civilajam patēriņam, un tas jau pāris mēnešu ir tirgū. A. Svarenieks neizslēdz, ka nākotnē vēl citi ēdieni no minētajām receptēm nonāks pie pircējiem, taču visi deviņi noteikti būtu par daudz civilajam tirgum.

Uzņēmējs pieļauj, ka būs receptes, kuras būs vairāk iecienītas un kuras – mazāk. Viņš būšot gandarīts, ja viena trešdaļa no tām cilvēkiem patiks un būs «ejoša». Iespējams, ka nākotnē vajadzēs koriģēt receptūras vai iepakojumu. «Nacionāla mēroga pasūtījums, pirmkārt, ir goda lieta. Lai arī pašlaik nav ļoti liels, tas dod nākotnes iespējas. Ja 30% no produkcijas veidiem būs augsti novērtēti, tas ļaus cerēt uz plašākām iespējām, arī starptautisko tirgu. Līdz ar to ieguldījums šajā projektā ir vairāk vērsts uz nākotni,» pauda A. Svarenieks.

Vadītājs pastāstīja, ka uzņēmums produkcijas ražošanai ir aprīkots ar modernām iekārtām; arī šogad iegādāta vēl viena jauna ap 100 000 eiro vērtībā. Pasūtījums bruņotajiem spēkiem tiek ražots ar esošajiem darbaspēka resursiem. «Pārtikas rūpniecība visur ļoti attīstās, un ražošanā roku darbs arvien samazinās. Pārejot uz mašīnām, izdodas novērst subjektīvu faktoru ietekmi uz produktu. Tagad ražošanā izmantojam arī metāla detektoru, lai varētu izslēgt metāla daļiņu piejaukuma risku,» stāsta A. Svarenieks.

Viņš atzina, ka pandēmijas situācija sarežģī dzīvi ražotājiem – kavējas piegādes, aug cenas elektrībai un dārzeņiem, bet produkcijas cenu paaugstināt nav iespējams. Uzņēmumā 90% darbinieku ir vakcinējušies, ir arī pārslimojušie.