«Covid-19» – slimība, kas var izrādīties liktenīga

2021. gada 2. oktobris 09:59

Inga Ažiņa: «No desmit smagiem pacientiem izdzīvo varbūt viens, vienkāršoti sakot, cilvēkam vairs nav plaušu, ar ko elpot.»

Latvijas sabiedrībai, sākot ar 11. oktobri, būs jārēķinās ar jauniem valdības noteiktiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem «Covid-19» vīrusa izplatības ierobežošanai, tos izjutīs nevakcinētie iedzīvotāji. Valdība otrdien apstiprināja jauno «Covid-19» pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos Ministru kabineta Noteikumus Nr. 360.

Noteikumi paredz vienkāršot epidemioloģisko prasību regulējumu, lai tas būtu vieglāk uztverams, vienlaikus nosakot pienākumu konkrētu profesiju pārstāvjiem obligāti vakcinēties pret «Covid-19», kā arī palielinot pakalpojumu skaitu, ko iespējams saņemt tikai ar «Covid-19» drošības sertifikātiem vai testiem.

Valdība uzsver, ka mērķis ir mazināt slimnīcās ievietoto pacientu skaitu un novērst situāciju, kad oktobra sākumā būs jāizsludina ārkārtējā situācija veselības aprūpē un jāsāk ierobežot plānveida medicīniskā palīdzība.

Joprojām atkal un atkal tiek uzsvērts, – glābiņš no tā visa ir pēc iespējas lielāka vakcinācijas aptvere. Par to – intervija ar medicīnas zinātņu doktori, SIA «Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca» stacionāra «Latvijas Infektoloģijas centrs» Infektoloģijas poliklīnikas vadītāju un slimnīcas virsārsta pienākumu izpildītāju INGU AŽIŅU.

Kādas sekas kovidvīruss var atstāt uz organismu un it īpaši – uz nevakcinētajiem cilvēkiem?
– «Covid-19» infekcija ir slimība, kas var noritēt vieglā, vidēji smagā vai arī smagā formā. Pat tad, ja cilvēks izslimo mājas apstākļos un viņam šķiet, ka jūtas labi, tad mēs, mediķi, pēc pirmajiem diviem «Covid-19» viļņiem redzējām, ka pacientiem izveseļošanās process tomēr nav tik viegls. Parādās nogurums, galvassāpes, elpas trūkums. Cilvēks ir spiests nākt pie ārsta un skaidrot, kas noticis. Sekas no «Covid-19» ir. Mēs tās pētām, bet par Latvijas statistiku varēsim runāt pēc kāda laika. Jau pirmie dati liecina, ka šis nav vienkāršs vīruss. Šī slimība var būt liktenīga. Tā atstāj ietekmi pat tad, ja cilvēks paliek formāli vesels – izslimo infekciju bez tādiem simptomiem kā, piemēram, paaugstināta temperatūra vai klepus.

Runājot par vidēji smagām un smagām formām, ievērojami tiek skartas plaušas, pat divas trešdaļas. Ir elpas trūkums, skābekļa atkarība. Cilvēkam jāpaliek pneimonologa redzeslokā. Redzam arī izmaiņas aknās un citos orgānos. Atgriežoties pie «Covid-19» infekcijas slimības formām, vissmagākā ir tad, kad pacients nespēj pats paelpot, nonāk reanimācijā un tiek pieslēgts pie mākslīgās plaušu ventilācijas. No desmit smagiem pacientiem izdzīvo varbūt viens. Ļoti vienkāršoti sakot, cilvēkam vairs nav plaušu, ar ko elpot. Ja ir saglabājusies kāda daļiņa, kas strādā, tad plaušas var lēnām atjaunoties. Cilvēks izdzīvo, bet kļūst invalīds. Viņš nespēj strādāt. Viņam priekšā ir ilga rehabilitācija. Ja būtu iespējams, tad vakcinācijas noliedzējiem vajadzētu parādīt reanimācijas nodaļu. Daudzi pacienti diemžēl no tās vairs nevar iziet ārā savām kājām. Pie mums nonāk arī gan bērnudārza audzinātājas, gan skolotāji. Slimība nešķiro ne pēc dzimumiem, ne profesijām. Ir laiks vakcinēties un jo ātrāk, jo labāk. Mēs jau tā esam nokavējuši, jo sācies nākamais «Covid-19» uzliesmojums. Mēs to gaidījām drusciņ vēlāk rudenī, oktobrī, bet tas atnāca jau augustā. Saslimušo skaits aug un turpina augt, un nekas labs negaida arī turpmāk. Tad, kad slimnīcas atkal būs pārpildītas ar «Covid-19» slimniekiem, mēs būsim spiesti plānveida pacientiem attālināt palīdzību. Līdz ar to cilvēki, kuri slimo, netiks pie ārstiem savlaicīgi, lai novērstu savu problēmu. Tas ir apburtais loks.

Par to jau ir runāts daudz, bet acīmredzot, ņemot vērā vakcinācijas salīdzinoši nelielo aptveri, ir jāskaidro vēlreiz, kāpēc ir nepieciešams vakcinēties pret «Covid-19».
– Gribu uzsvērt to, ka vakcinācija samazina smagas slimības gaitu, hospitalizāciju un nāves risku. Ir mazāka iespēja inficēties. Ir mazāks risks saslimt smagāk. Neviens nav teicis, ka vakcinācija mūs simtprocentīgi pasargās no inficēšanās. Neviena vakcīna nesola simtprocentīgu aizsardzību, jo ir cilvēki, kuriem neveido-jas antivielas, taču viņu procentuāli ir maz. Pie mums stacionārā nonāk arī pret «Covid-19» vakcinēti cilvēki, bet viņi stacionārā pavada tikai trīs līdz piecas dienas, jo ātri izdodas stabilizēt viņu veselības stāvokli.
Ir maldīgi domāt: «Ai, tās jau tikai iesnas, esmu stiprs, ar labu imūnsistēmu un gan jau «Covid-19» pārslimošu viegli!» Mēs nezinām, kā organisms reaģēs uz infekciju un kādas saslimšanai būs sekas gan uzreiz, gan pēc pāris gadiem. Piemēram, 30 gadus vecs cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar sportu, kuram nav blakusslimību un kurš nav vakcinēts pret «Covid-19», saslimst ar šo vīrusu ļoti smagā formā, nonāk reanimācijā, tiek pieslēgts mākslīgai plaušu ventilācijai un var zaudēt dzīvību. Ārstu ieroči cīņā pret vīrusu ir ierobežoti. Nav medikamentu, kas simtprocentīgi palīdz pret «Covid-19». Vakcīna ir vislabākā profilakse pret «Covid-19». Tādu iespēju mums dod 21. gadsimta zinātne. Mums tai ir jāuzticas.

Kā, jūsuprāt, panākt šo uzticēšanos tajā sabiedrības daļā, kas vēl joprojām nav vakcinējusies?
– Mans ieteikums visiem iedzīvotājiem ir uzticēties uz pierādījumiem balstītai zinātnei. Tas, kas pašlaik notiek, nav Latvijas vai Baltijas valstu, vai Eiropas nelaime. Tā ir pasaules mēroga nelaime. Tā ir pandēmija. Mums ir dota unikāla iespēja bez maksas saņemt vakcīnu un vēl izvēlēties, tieši kādu. Ļoti aicinu vakcinēties tos, kuri to vēl nav izdarījuši. Tas pat vairs nav aicinājums, tas ir kliedziens! Mēs, ārsti, katru rītu redzam statistiku, cik cilvēku ir nomiruši, cik ir hospitalizēti smagā stāvoklī. Tad, kad cilvēks savu tuvinieku pavada ar ātro palīdzību aizvedam uz slimnīcu, neviens nezina, vai saslimušais atgriezīsies mājās. Ticiet mediķiem, ticiet profesionāļiem un ticiet faktiem! Jā, uz ielām viss ir mierīgi, braukā automašīnas, staigā gājēji, strādā veikali. Taču Latvijas Infektoloģijas centrā un vairākos stacionāros, kur ārstē «Covid-19» pacientus, ir nomācošs klusums un intensīvs darbs, jo cilvēku resursu, mediķu, ir ļoti, ļoti maz. Mums var draudēt katastrofa, ja iedzīvotāji neieklausīsies tajā, ko mēs, ārsti, sakām. Lūdzu, ticiet mediķiem! Viņi strādā pēdējiem spēkiem, jo ir gan morālais, gan fiziskais izsīkums.

Zinātnieki vīrusam jau prognozē jaunas mutācijas. Visticamāk, vakcinēties pret to vajadzēs katru gadu, palīdzot organismam mācīties ar to sadzīvot.
– Būs jāiemācās visiem sadzīvot. Mēs, mediķi, nevaram laiku veltīt tikai «Covid-19» pacientu ārstēšanai. Ir ļoti daudz pacientu ar citām slimībām, kuri visas šīs situācijas dēļ ilgstoši neiet pie ārstiem, ielaiž slimības un pat kļūst par invalīdiem. Tāpēc mums jāiemācās būt atbildīgiem ne tikai par savu veselību, bet arī par visu sabiedrību. Ja ātrāk to izdarīsim un panāksim lielāku vakcinēto skaitu, tad slimība nebūs tik agresīva un mēs nevarēsim cits citu inficēt tik ātri. Ir taču potes pret tuberkulozi, difteriju un stinguma krampjiem, ko cilvēki uztver normāli. Kāpēc attiecībā uz vakcinēšanos pret «Covid-19» ir tik agresīva nostāja?

Nevajag sevi iztēloties par zinātnieku, par ārstu. Ļaujiet speciālistiem, profesionāļiem sniegt viedokli un uzticieties viņiem! Būs jaunas mutācijas, jauni vīrusa paveidi, un kovids varbūt šķitīs kā bērnības pasaciņa. Zinātnieki pielāgos vakcīnas jaunajiem paveidiem. Mēs nekad nedzīvosim tā, kā dzīvojām agrāk. Jo ātrāk to pieņemsim un darīsim visu iespējamo, ko mums rekomendē profesionāļi, ātrāk izkļūsim no bedres.

Pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas aicinu būt piesardzīgiem, mazināt kontaktus, nēsāt masku, mazgāt un dezinficēt rokas, ievērot distanci. Tas viss paliek spēkā arī vakcinētajiem cilvēkiem, kamēr neesam sasnieguši lielāku vakcinācijas aptveri, lai varētu dzīvot brīvāk.

Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Covid-19» – slimība, kas var izrādīties liktenīga

Kategorijas