BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Uz rudenīgajām kļavu lapām – melnkreve. Vai tā ir bīstama?

www.bauskasdzive.lv
Vietējās ziņas

2021. gada 2. novembris 09:08

217
Uz rudenīgajām kļavu lapām – melnkreve. Vai tā ir bīstama?

Daudzviet Zemgalē, arī mūsu pusē Bauskā, Vecumniekos un citur, iedzīvotāji ir novērojuši uz kļavu lapām melnus plankumus un vērsušies laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijā ar jautājumu, kas ir šie plankumi un ko darīt. «Bauskas Dzīvei» skaidrojumu sniedz dendrologs un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

«Melnie, ieapaļie plankumi uz rudenīgajām kļavu lapām ir kļavu melnkreve, ko izraisa parazītiska mikroskopiska sēne ‘Rhytisma acerina’. Patiesībā sēne uz kļavu lapām «sēž» jau no vasaras sākuma. Tās attīstība katru gadu sākas maija beigās, jūnija sākumā, kad no iepriekšējā rudenī sakritušajām lapām attīstās mikroskopiskas sporas, kas paceļas gaisā uz visām pusēm un nosēžas uz jaunajām kļavu lapām. Jūlijā sēnes skartie laukumi jau ir gandrīz sasnieguši savus maksimālos izmērus, taču ir gaiši zaļganā vai zaļgandzeltenā tonī un tik ļoti nav pamanāmi. Un tikai rudenī, kad sēnes skartā lapas daļa kļūst melna un uzkrītoši kontrastē ar dzeltējošajām lapām, to pamanām.»
 
Ir gadi, kad sēnei ir mazāk labvēlīgi apstākļi un plankumu ir maz. Taču gados, kad sēnei ir «ražas gads», cilvēki sāk uztraukties. «Arī šogad nav trūcis tālruņa zvanu uz Dabas aizsardzības pārvaldi un Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī, vai tik arī kļavām nav uzmeties kāds «kovids»?» teic A. Svilāns.

Speciālists mierina, ka patiesībā par sēni nevajadzētu uztraukties. Tieši tāpat kā mēs gandrīz katru gadu saķeram iesnas vai kādu krekšķi, tā arī kļavām šī pilnīgi noteikti nav mirstamā vaina. Arī masveida savairošanās gados sēne minimāli ietekmē fotosintezējošo lapu virsmu un kļava nodarīto skādi pat lāgā nejūt.

Ar vēja plūsmu sporas tiek viegli transportētas no vienas vietas uz citu. Tādēļ pat rūpīga savas teritorijas atbrīvošana no visām plankumainajām lapām nepasargās kļavas no melnajiem punktiem nākamajā rudenī. Sporu izplatību ietekmē ziemas sniega segas biezums, jo zem biezas segas lapas labi satrūd un sporu skaits dabiski mazinās, paskaidro dendrologs..

A. Svilāns min, ka vēl svarīgs faktors sporu izplatībai ir koku stādījumu blīvums, jo brīvs vēja koridors sporas aizpūš un tās nepaspēj pieķerties lapām. Turklāt vējš nožāvē lapas ātrāk un mitruma klātbūtne ir ļoti svarīga gan sporu veiksmīgai pielipšanai pie lapas plātnes, gan sēnes tālākai attīstībai. «To vērts likt aiz auss, veidojot jaunus stādījumus un ne tikai attiecībā uz kļavu melnkrevi. Laba ventilācija ierobežo arī citām koku sugām kaitniecisku sēņu un bakteriālo slimību izplatīšanos,» padomu sniedz Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors.
Kategorijas

Kategorijas