Attālināta zināšanu apguve ilgam laikam neder
2021. gada 2. novembris 00:00

1. – 3. klašu skolēni vakar atsāka mācības klātienē. Kā skolās tās organizē, kā vērtē?
Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ir nelāga, no pirmdienas, 1. novembra, 1. – 3. klašu skolēni atsākuši mācības klātienē.
Klātienes mācību procesā 1. – 3. klašu skolēniem ir jāievēro visaugstākie drošības pasākumi, proti, jālieto sejas maskas, jāvēdina telpas, jāievēro distance, roku higiēna un jādzīvo savā «burbulī», ko tagad skolās būs vieglāk ievērot, jo būs vairāk brīvu telpu. Šajā laikā nebūs interešu izglītības nodarbību, ekskursiju, jo prioritāte ir mācību darbs.
Izglītības un zinātnes ministrija atkārtoti aicina vecākus rūpīgi sekot līdzi bērnu veselības stāvoklim un nekādā gadījumā nevest viņus uz skolu ar iesnām, klepu vai sāpošu kaklu. Bērniem ar slimības simptomiem ir jāpaliek mājās, viņi jānovēro, jāveic «Covid-19» testi, lai neaplipinātu visus klasesbiedrus vai pat skolasbiedrus.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece pieļauj, ka, ņemot vērā to, ka tagad arī vakcinētajiem cilvēkiem, nonākot kontaktā ar «Covid-19» slimu personu, ir jāievēro karantīna, varētu būt biežāki gadījumi, kad visa klase dosies karantīnā un varētu trūkt pedagogu. Viņa gan liek cerības, ka tie skolotāji, kuri strādās attālināti, varēs palīdzēt mācību procesa nodrošināšanā.
«Bauskas Dzīve» aptaujāja iesaistītās puses – skolu vadību, vecākus un ārstus, kā viņi raugās uz mācību atsākšanu mazajām klasēm šajā situācijā.
Bauskā, Vecsaulē
Vecsaules pamatskolas direktore Lilija Bula piektdien, 29. oktobrī, pēc tiešsaistes sapulces ar pedagogiem laikrakstam sacīja: «Satrauc šī situācija. Bērni slimo – līdz brīvlaikam trīs klases bija karantīnā. Arī 1. – 3. klasē tika atklāti gadījumi bez simptomiem, tā ka drošībā pavisam neesam. Turklāt ar 1. novembri arī vakcinētie skolotāji jālaiž karantīnā. Ja kādam bērnam ir pozitīvs tests, tad automātiski «aiziet» pieci seši skolotāji. Kas mācīs?! Angļu valodas skolotājs, piemēram, māca visām klasēm... Tas ļoti sarežģīs situāciju. Iepriekš pedagogs veica testu, ja tas bija negatīvs, turpināja strādāt.»
Skolā atkal tiekot veikti individuāli siekalu testi reizi nedēļā. No rītiem atsākšot temperatūras mērīšanu. «Pedagogi arī nodeva testus, visi veseli, tas priecē. Tomēr pašlaik mums vēl nav risinājuma, kā mēs darbotos tad, ja pieci seši skolotāji būtu karantīnā,» sacīja direktore L. Bula.
Daktere Ina Mortukāne, kuras ģimenes ārstes prakse piektdien, 29. oktobrī, pārcēlās uz telpām Saules ielā 5 Bauskā, kur pieņem klientus no 1. novembra, teic, ka saprotot visas puses. Ārste analizē: «Problēma ir tajā, ka mazie bērni var būt bez simptomiem, viņiem var nebūt sūdzību, bet vīrusu tāpat izdala. Ir ģimenes, kurās ir hroniskie slimnieki, kam var «atnest» sērgu. Mazie bērni ir komunikabli, viņiem grūti saprast distancēšanās jēgu un to ievērot. Tādējādi ir apdraudēti arī pedagogi bērnudārzos un skolās.
Brīvlaikā ārstes praksē bija vieglāk – varējām uzelpot. Mācību atsākšana klātienē pašlaik ir runga ar diviem galiem. Saprotu, protams, vecākus – mazus bērnus apmācīt attālināti ir sarežģīti. Tomēr domāju, ka situācija pasliktināsies klātienes mācību dēļ. Saprotu, ka šis tāds kompromisa variants, bet, manuprāt, varēja iedot vēl kādu nedēļu brīvu. Ja es lemtu, es būtu par to. Ir neliels atvieglojums, ka vismaz lielie nemācīsies klātienē. Katru dienu ir kāds jauns slimnieks. Sūdzību nav bērniem, bet tests pozitīvs. Katrs nāk no savām mājām. Tas nav tik vienkārši. Slimībai ir arī inkubācijas periods, «klusais» periods, kas ir pats bīstamākais. Lai arī ir testēšana, tāpat var būt viltus negatīvs tests. Manuprāt, atsākt mācības klātienē no epidemioloģiskās situācijas viedokļa pašlaik nebija prātīgi.»
Iecavā
Arī Iecavā ar 1. novembri 1. – 3. klašu bērni apmeklē skolas klātienē. Vai tas jau tā draudīgo situāciju valstī nepasliktinās? «Bauskas Dzīvei» komentē Iecavas vidusskolas direktors Kārlis Kravis: «Protams, ka labāk mācību vielu ir apgūt klātienē, jo līdz 12 gadu vecumam bērniem attālināti mācīties ir ļoti sarežģīti. Tam nepieciešama liela vecāku iesaiste, tādējādi vecāki paši praktiski nevar pastrādāt. Viņiem jāmācās kopā ar bērnu. Prognozēt, cik ilgi 1. – 3. klases mācīsies klātienē, arī ir grūti. Visdrīzāk, pa kādai klasei uz desmit dienām būs jāatgriežas attālinātajās mācībās. Jo vairāk mācību vielas apguve notiek klātienē, jo labāk. Skatoties uz statistiku, kāds ir saslimstības procents tieši mazo bērnu vidū ar «Covid-19» Latvijā, tas ir neliels.»
Toties Iecavas vidusskolas 2.c klases skolotājai Agnesei Āboliņai viennozīmīgas atbildes nav. Ja skatās no bērnu interesēm, viņiem ir labāk mācīties klātienē, bet, ja raugās no epidemioloģiskās situācijas valstī, drošāk ir palikt mājās. «Visi vecāki noteikti grib, lai viņu atvases izglītību iegūst klātienē. Mācību vielu mazajiem ir vieglāk apgūt klātienē. Arī no psiholoģiskā viedokļa viņiem tā ir vieglāk. Bet kur ir pārliecība, ka nevajadzēs sēdēt karantīnā vai skolas neslēgs uz laiku ciet? Tāda raustīšanās un nenoteiktība stipri ietekmē visus. Iepriekšējā mācību gadā mana klase pusgadu mācījās attālināti. Esmu pamanījusi, ka bērna apgūtās prasmes un sekmes ir pasliktinājušās. Šoruden izjutu to kritumu, jo likās, ka mācīties uz skolu neatnāca otrā klase, bet gan pirmā. Viņi ir aizmirsuši, kāda ir skolas dzīve, nav sapratnes par to, jo nav arī par to bijis sevišķa priekšstata. Viņi jau no pirmās klasītes mācījušies nestandarta apstākļos. Ne bērniem bijusi iespēja aizbraukt mācību ekskursijās, ne koncertlekcijās, ne izprast, kāda ir skolas dzīve un iekšējās kārtības noteikumi,» situāciju raksturojot, par labu klātienes mācībām sliecas A. Āboliņa.
Savukārt iecavniece otrklasnieka mamma Margita Rinkoviča drošības apsvērumu dēļ tomēr labāk vēl divas nedēļas nogaidītu un nelaistu bērnu uz skolu. Viņa uzskata, ka, no vienas puses, protams, no bērna pozīcijas ir labāk apmeklēt skolu klātienē pēc iespējas ātrāk, bet jautājums – par kādu cenu?! «Tās divas nedēļas neko nemainītu. Man ir vieglāk bērnam palīdzēt skolas darbos, jo pati, ja nepieciešams, strādāju no mājām. Bet tie vecāki, kas visas dienas garumā nav mājās, neatrodas klāt pie bērna, nespēj viņam būt visu laiku blakus, tad gan ir ļoti grūti. Viss atkarīgs arī no paša bērna, vai viņš ir patstāvīgs, vai tomēr nepieciešama nepārtraukta uzmanība,» savas domas pauž M. Rinkoviča.
Skaistkalnē, Vallē
Svetlana Vāverniece, Skaistkalnes vidusskolas direktore, «Bauskas Dzīvi» informē par izglītības procesa norisi no 1. novembra Skaistkalnes vidusskolā: «Pēc pagarinātajām rudens brīvdienām skolā atgriezīsies jaunāko klašu skolēni, un mācības klātienē turpinās arī speciālās izglītības skolēni (kods 58), ar kuriem strādās pedagogi un viņu palīgi. Vispārizglītojošo skolu 4. – 12. klašu skolēni un interešu izglītībā nodarbinātie līdz 15. novembrim īsteno mācību darbu attālināti. Pagarinātās grupas nav, un skolēni tiek aizvesti mājās pulksten 13. Audzēkņi 1., 2. un 3. klasē pašlaik un līdz 15. novembrim mācās lielajā skolas ēkā Skolas ielā 5, bet pirmsskola – Rīgas ielas 5 telpās. Izglītības iestādē sporta un mūzikas stundas notiek tikai vienas klases ietvaros. Vienā telpā atrodas vienas klases bērni.»
Skolēni un pedagogi uz klātienes mācībām ierodas ar negatīvu «Covid-19» testu vai vakcinācijas/pārslimošanas sertifikātu. Skolā turpinās bērnu iknedēļas testēšana. Mācību iestādes direktore skaidro, ka ēdināšana tiek organizēta katrai klasei atsevišķi vai klases telpā, pirmsskolai pusdienas ved uz klasi. Izglītības iestāde neorganizē, nepiedalās, neatbalsta un neveicina skolēnu un pedagogu dalību klātienes pasākumos un aktivitātēs ārpus izglītības iestādes, stāsta S. Vāverniece.
Jolanta Belojeva, Valles pamatskolas 3. klases skolnieces māmiņa, priecājas, ka vismaz mazākajiem bērniem skolas gaitas ir atsākušās, un cer, ka tas tā arī turpināsies. «Bērniem ir ne ar ko neaizvietojama mācību procesa apgūšana pedagoga tiešā klātbūtnē, kā arī, protams, ļoti svarīga komunikācija ar vienaudžiem un socializācija sabiedrībā,» pauž J. Belojeva.
Rundālē
Pilsrundāles vidusskolas direktore Antra Žukovska atklāja, ka attālinātās mācības ilgam laika periodam neder. «Manuprāt, vajadzēja ar pirmdienu klātienes mācības atsākt arī devīto un divpadsmito klašu skolēniem. Tagad koncepcija ir tāda, ka pēc 15. novembra skolas vienu nedēļu mēnesī varēs strādāt attālināti. Tas samazinātu skolēnu plūsmu. Pašlaik visi koncentrējas uz notiekošo skolā, bet, kas notiek mājās un ārpus skolas, par to neviens neinteresējas. Mums ir skolēni, kas brīvlaikā saslimuši ar «Covid-19», kamēr skola divas nedēļas slēgta,» atklāja direktore. Viņa pauž: «Jo ātrāk būs iespēja atsākt klātienes mācības, jo mazāk cietīs zināšanu kvalitāte. Uz skolu ir jānāk, kaut vai biežāk ir jātaisa «Covid-19» testi, un sabiedrība jāizglīto par vakcinēšanos.»
Skolas direktores vietniece izglītības jomā Daiga Saka atklāja, ka pašreizējā situācija ir kā «koks ar diviem galiem». «No vienas puses skatoties, situācija valstī pandēmijas dēļ ir ļoti skarba, bet jāsaprot, ka mazāko klašu skolēniem ir vitāli svarīgi mācīties klātienē. Pirmklasnieki skolā izglītojušies gandrīz divus mēnešus un pa šīm divām brīvlaika nedēļām daļu mācību vielas ir aizmirsuši. Ar 9. un 12. klašu skolēniem ir vieglāk, jo viņiem ir praktiskā darba iemaņas, ir labi atstrādāts mācību process un daudz nodarbību norit tiešsaistē,» atklāja D. Saka, kura ir arī latviešu valodas un literatūras skolotāja. Viņa cer uz klātienes mācību atsākšanos pēc 15. novembra. «Skolēnu zināšanas attālinātajā vidē krītas, jo no trim gadiem vidusskolā vai pamatskolā sanāk, ka aptuveni tikai gadu viņi skolā bijuši klātienē. Analizējot darbu brīvlaikā, skolēni ir atraduši strādāt klātienē, viņiem ir izveidojušās citas darba iemaņas,» rezumē Daiga Saka.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»