Pandēmijas ietekme uz darba tirgu

Inguna Ukenābele, (LETA, speciāli «Latvijas Radio» un LSM), «EURANET PLUS»

2021. gada 2. novembris 00:00

Nākotnē visstraujāk saruks zemāk atalgoto darbavietu skaits

«Covid-19» pandēmija daudz straujāk ir iekustinājusi pārmaiņas darba tirgū, kas ir saistītas ar attālināto darbu un informācijas tehnoloģiju risinājumu izmantošanu.

Pētījumi liecina, ka pēc pandēmijas dažas no iepriekš maz izmantotām darba formām iegūs daudz lielāku nozīmi. Automatizācijas dēļ nākamās desmitgades laikā vienam no katriem 16 strādājošajiem nāksies mainīt profesiju. Milzīgs izaicinājums būs zemāk atalgoto darbinieku kvalifikācijas celšana, jo viņiem pieejamo darbavietu skaits saruks visstraujāk.

Jaunās darba formas uz palikšanu
Eiropas Savienības (ES) aģentūras «Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds» («Eurofound») pētījums par jaunajām darba formām liecina, ka Eiropā joprojām dominē standarta beztermiņa pilna laika darba līgumi. Vienlaikus jau pirms pandēmijas attīstījās virkne ar jaunām darba formām. Dažām no tām pandēmija ir devusi papildu grūdienu attīstībai, bet dažas tieši otrādi – ietekmējusi negatīvi.
Pandēmijas laiks jaunus apmērus piešķīra attālinātajam darbam, un būtu grūti atrast uzņēmumu un iestādi, kas īsāku vai ilgāku laiku to nebūtu izmēģinājuši. Par šo darba formu ir arī pilnīgi skaidrs – tā būs uz palikšanu, iespējams, modificējoties atkarībā no katra uzņēmuma darbības specifikas un variējot no pilnībā attālināta darba līdz tam, ka darbinieks no mājām vai citas vietas strādā pāris reižu mēnesī.

«Eurofound» uzskata, ka daudz lielāki apjomi gaidāmi tā saucamajam platformu darbam, kas paredz, ka pakalpojumi klientiem tiek sniegti, izmantojot tiešsaistes platformas vai mobilās aplikācijas, un visbiežāk šādu iespēju lieto pašnodarbinātie. Latvijā zināmākie piemēri ir ēdienu pasūtīšana un taksometru pakalpojumi. Pandēmijas laikā dažu uzņēmumu darbinieki pēkšņi palika bez darba, bija arī gluži pretēji – kāda konkrēta darba izpildei, piemēram, veikalos interneta pasūtījumu sagatavošanai un izvadāšanai, trūka darbinieku, daudzos uzņēmumos pēkšņi vajadzēja jaunus informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus.

Pēc «Eurofound» domām, daudz populārāka kļuvusi tāda forma kā darbinieku noma no cita uzņēmuma uz noteiktu laiku vai konkrēta uzdevuma izpildei.

Triecienu pandēmija varētu būt devusi tiem, kuri slēguši terminētus darba līgumus vai strādāja neregulāri, jo tieši šāda veida darbiniekus uzņēmumi atbrīvoja pirmos, kad saskārās ar pandēmijas radīto krīzi.

Fizisko kontaktu aizstāšana ar IT risinājumiem
Konsultāciju kompānija «McKinsey & Company» veikusi pētījumu par pandēmijas ietekmi uz darba tirgu astoņās pasaules lielākajās ekonomikās, arī Eiropā – Vācijā, Francijā, Spānijā un Lielbritānijā. Speciālisti uzsver, ka pandēmija pirmo reizi radījusi jautājumu par to, ko darbā nozīmē fiziskie kontakti un cik viegli vai grūti tos aizstāt ar IT risinājumiem. Secināts, ka dažkārt mēs uz nozarēm skatāmies vienkāršoti. Piemēram, ir pieņemts domāt, ka veselības aprūpē bez fiziskas saskarsmes nevar iztikt. Tā tas patiešām ir, ja runā par ārstiem un medmāsām, taču veselības aprūpē ir vēl virkne nodarbināto, piemēram, administrācija, laboratoriju darbinieki, kuriem fiziska saskarsme ar klientiem nav būtiska. Attālināts darbs un citas jaunas darba formas iespējamas visās nozarēs.

«McKinsey» analizējis aptuveni 800 profesiju darba pienākumus minētajās astoņās valstīs. Viņu secinājums – attīstītās ekonomikās bez produktivitātes zuduma pilnībā vai līdz trim darbdienām nedēļā attālināti var strādāt 20 – 25% nodarbināto. Tas ir četras līdz piecas reizes vairāk nekā pirms pandēmijas.

Vienlaikus secināts, ka dažas lietas, kuras tehniski var veikt attālināti, faktiski tomēr labāk darīt klātienē. Tas attiecas uz pārrunām, biznesam kritiski svarīgu lēmumu pieņemšanu, jutīgas informācijas nodošanu, jaunu darbinieku ievadīšanu darbā.

Daudziem būs jāpaaugstina kvalifikācija
Pandēmijas ietekme uz noteiktām profesijām varētu būt pat lielāka, nekā tika prognozēts tās sākuma posmā. Negatīvāka ietekme, nekā tika domāts iepriekš, varētu būt ēdināšanas sektorā un klientu apkalpošanā strādājošajiem, kā arī darbiniekiem, kuri birojos pilda mazāk kvalificētus darbus. Savukārt, augot e-tirdzniecībai, vairāk darbinieku, nekā lēsts pandēmijas sākumā, vajadzēs noliktavu un loģistikas sektorā.

Vēl viena iezīme, ko radīs daudz straujāka automatizācija un IT risinājumu ieviešana, ir tā, ka darbu zaudēs mazāk kvalificēti un zemāk atalgoti darbinieki. Lai paliktu darba tirgū, daudziem neatliks nekas cits kā celt kvalifikāciju. «McKinsey» pētnieki uzsver, ka darba pieaugums labāk apmaksāto darbinieku segmentā un tā samazināšanās zemāk apmaksāto darbinieku segmentā attīstītajās valstīs nākamajos gados kļūs par ļoti lielu izaicinājumu.

Pētnieku prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam vienam no 16 strādājošajiem nāksies mainīt profesiju, un tas ir par 12% vairāk, nekā prognozēts pirms pandēmijas.

No pētījumā analizētajām Eiropas valstīm Vācijā līdz 2030. gadam profesiju var nākties mainīt 9,2%, Francijā – 8,7%, Spānijā – 8,3%, bet Lielbritānijā – 8,1% strādājošo.

Pirms pandēmijas tika prognozēts, ka aptuveni 6% strādājošo būs jāceļ kvalifikācija, lai varētu pretendēt uz labāk apmaksātu darbu, ja grib palikt darba tirgū, taču pašlaik ir skaidrs – aptuveni pusei nāksies mainīt darbu. Turpmāk ļoti liela nozīme būs valsts atbalstam, lai nodrošinātu tālākizglītību un pārkvalifikācijas iespējas iedzīvotājiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pandēmijas ietekme uz darba tirgu

Kategorijas