Padomi kapu ieziemošanai

2021. gada 2. novembris 00:00

Ir izveidojusies tradīcija – kapu apmeklējums noslēdzas uzreiz pēc Svecīšu vakara

Kad salnas puķes nokodušas un nobirušas koku lapas, var doties sakopt arī kapus. Speciālisti atzīst – pirms ziemas vēl daudz ko var darīt, lai pavasari kapavieta sagaidītu glīta. Pēc latviešu tradīcijām uz kapsētu ar sakopšanas nolūku var doties visu novembri. Pēc tam gan būtu jāļauj dvēseļu dārzam atpūsties līdz pavasarim.

«Ir izveidojusies tradīcija – kapu apmeklējums noslēdzas uzreiz pēc Svecīšu vakara, līdz ar to dažādās Latvijas vietās tas ir atšķirīgi. Piemēram, Rīgā Mirušo piemiņas diena kapsētās ir novembra beigās. Kad novāktas sveču atliekas, cilvēki sāk sagatavot kapavietu ziemai jeb ieziemo,» stāsta Līga Toka-Čevere, kas nodarbojas ar kapu labiekārtošanu.

Īstais brīdis grābt lapas
Darbus līdzīgi kā dārzā pasteidzina vai aizkavē rudens laikapstākļi. Dažreiz lapas nobirst diezgan agri, rosinot sakopšanas darbiem ātrāk, citugad rudens ir ļoti garš. «Šogad lapas nobirušas diezgan agri. Pašlaik ir īstais brīdis vākt lapas, jo tās visas ir zemē un lapu grābšana vairs nebūs jāatkārto. Vien tik, cik vējš iepūtīs no kaimiņu gabala,» saka speciāliste.

Viņa atzīst, ka no augu viedokļa vislabāk lapas atstāt tur, kur tās nokritušas, jo šāda sega ieziemotu kapu segumu un augus. Taču tas nav latvietim raksturīgi. «Es izvēlos vidusceļu – atstāju lapas uz stādījumiem, par kuriem ir bažas, ka tie varētu izsalt, piemēram, kapmirtes, atstāju arī krūmiem pie sakņu daļas. Taču arī to grūti prognozēt, jo piemēram, pērnajā ar sniegu bagātajā ziemā daži kapu augi zem sniega segas pat bija izsutuši. Līdzīgi bija arī dārzos. Domāju, ka tas ir pieredzes jautājums – piedzīvojot to vai citu neizdošanos, nākamajā sezonā esam gudrāki. Katrā ziņā tādu pavisam kailu parauglaukumu nevajadzēt veidot – labāk, lai izskatās dabiski,» saka L. Toka-Čevere.

Var stādīt vēl tagad
Izrādās, siltā un garā rudenī stādījumus var veidot arī oktobrī un novembrī. Apstādījumu stādīšana rudenī ir tīkama gan augiem, gan stādītājiem. Tad nav karsti, vajadzētu arī pietikt mitrumam. Augi labi ieaugs. Var stādīt visu – gan augus apmalītēs, gan košumkrūmus. Rudenī var stādīt arī dzīvžodziņu, bet atjaunojošā griešana jāatstāj uz pavasari. Saulainās vietās ieteicams stādīt mārsilu un laimiņus kopā ar klājeniskajiem kadiķiem ar zilganām skujām. Savukārt ēnainās vietās lieliskas ir kapmirtes un efejas, ko var apcirpt. Rudenī var pārstādīt rāzes, kas vasarā pavairotas un ieaudzētas dārzā. Kapmirtes un efejas lieliski ieaug, ja tām dārzā ļauj iesakņoties lielos podos ar ielabotu kūdras substrātu, ja palaista un pamēslo.

«Manā praksē bijis gadījums, ka kopiņas virsmas stādījumus pēc klientu vēlmes veicu vēl pēc Svecīšu vakara. Bija tik auksti, ka sala rokas. Ar bažām gaidīju nākamo pavasari, bet ar stādījumiem viss bija kārtībā, un tie aug joprojām,» stāsta L. Toka-Čevere. Viņas pieredze rāda, ka šis laiks vēl noder augu pārstādīšanai. «Ja vajag, tad var. Drošībai stādījumus var piesegt ar skujām. Stādiņš pavasarī jau būs saņēmies, un kapavietas kopējam pavasarī būs mazāk darba,» iesaka speciāliste. Ja ne gluži stādīt, tad rudenī ir noderīgi vismaz sagatavot augiem stādāmo vietu. Ziemā substrāts nosēdīsies, un krūmiņiem nepaliks kailas saknes.

Iesaka ietīt tūjas un soliņu
Lai stādījumus pasargātu no meža zvēru intereses, tos ieteicams aptīt. «Es iesaku aptīt tūjas, kas ļoti garšo stirnām. Ja tās nav pārāk lielas, tad noder tirdzniecības centros nopērkamie tīklveida zaļie maisi, ko izmanto kartupeļu fasēšanai. Iztālēm šis materiāls pat nav redzams, bet dzīvniekiem tas nebūs pa zobam. Ja stādījumi lielāki, vajadzīga agroplēve.

Nu jau var ķerties arī pie soliņa ieziemošanas. Lai ziemā koka soliņa daļas neciestu no laikapstākļiem, ieteicams to aptīt ar plēvi. Daudzi tā jau dara, un tad soliņš kalpo ilgāk,» iesaka L. Toka-Čevere.

Sūnas – gaumes lieta
Dārzu un kapu kultūrā arvien modernāka ir tendence atdarināt neskartu dabu. Viens no elementiem šādos stādījumos ir sūnas. Tās no akmens var noņemt viegli, taču, lai sūnas ataudzētu, paies gari gadi, un tas pat var neizdoties. Sūnas rada īpaši romantisku noskaņu. Ja soliņus vēlamies pasargāt, tad akmenim šāds zaļš mētelītis ļaunumu nenodarīs. Speciāliste atzīst, ka sūnas ir gaumes lieta – vieni tīra nost, citi tieši piesaka, lai nekādā gadījumā neaiztiek. «Ja sūnas iederas, lai tās paliek, ja rada nesakoptības iespaidu – labāk notīrīt. Pati esmu apsūnojuma piekritēja, taču, ja sūnu vai netīrumu dēļ rudenī tomēr gribas nomazgāt gan apmales, gan pieminekļus, to var darīt,» saka
L. Toka-Čevere.

Neko mājās nenest
Speciāliste atgādina, ka no kapiem mājās neko nedrīkst nest, jo lietām piedēvē kapu enerģētiku. Ne tikai rudenī, kapu apmeklējumu sezonu beidzot, bet tāpat arī vasarā. «Lai arī racionāla izskaidrojuma tam nav, taču šāds nosacījums saglabājies līdz mūsu dienām. Zinu cilvēkus, kas nes pa ziemu mājās paglabāt kapu vāzes, gumus un spraudeņus. Ja vien tos pēc tam nes atpakaļ, pieļauju, ka nekas slikts nenotiks. Tas zināmā mērā ir arī ietaupījums – nav katru sezonu jāgādā jaunas vāzes vai stādi. Man pašai ir pieredze ar begoniju gumu pārziemināšanu mājās, pavasarī tos iestādu atpakaļ,» stāsta speciāliste, piebilstot, ka tagad ir īstais brīdis to darīt, jo laksti ir apsaluši, bet gumi vēl salu nav dabūjuši.

Protams, var būt izņēmumi, teiksim, jālabo piemineklis vai soliņš, bet kapos tas nav izdarāms. Taču pēc tam visu gādā atpakaļ.

Novembrī atvadāmies līdz pavasarim
Sniegu ziemā no kapavietas nevajadzētu šķūrēt – tas nenāk par labu augiem. Turklāt, ja ziemā kāds jāapglabā, bedri nākas lauzt ar lauzni. «Protams, ar sniegu bagātā ziemā reizēm jābrien līdz vajadzīgajai vietai, taču tas ir normāli, tamdēļ jau nepieprasīsim celiņu šķūrēšanu. Taču, ievērojot senās tradīcijas, kapus pēc Mūžības svētdienas – 30. novembra – vajadzētu likt mierā,» iesaka L. Toka-Čevere.

IETEIKUMI

● Lai saudzētu kapavietas segumu, ieteicams lapas grābt ar slotu vai grābekli, kam plati plastmasas zari. Ar tiem lapas var noslaucīt pat no kapu rāzes. Metāla un koka grābeklis der tikai ornamentu veidošanai smiltīs.
● Lielos kapos rudenī noderēs lapu pūtējs un sūcējs, taču pilsētas kapos, kur mazas kapavietas, pūtēju izmantot nevar, jo lapas nonāks kaimiņu teritorijā.
● Ieziemojot jeb aptinot kapu soliņu ar plēvi, tās nostiprināšanai visērtāk lietot celtniecības stiprinājumus.
● Kapu apmalītes un pieminekļus vislabāk nomazgāt, izmantojot parastās veļas ziepes. Tās sarīvē skaidiņās, spainī izšķīdina ūdenī un ar saru suku visu nomazgā. Ar ziepēm mazgātās vietas noskalo ar tīru ūdeni, bet neslauka, lai nepaliek pēdas.
● Stādi viršus! Tie tagad ir visdažādākajās krāsās – balti, rozā, violeti. Virši ir piemēroti audzēšanai ziemas periodā un būs glīti līdz pat pavasarim.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Padomi kapu ieziemošanai

Kategorijas