Apveltīta ar jaunības gēnu

2021. gada 29. oktobris 00:00

1158

Sarmīte Misēviča Vecsaules pagastā atzīmē 60. dzimšanas dienu

Drīz būs aizritējuši trīs gadu desmiti, kopš jubilāre dzīvo Jaunsaules ciemā, bet dzimusi un augusi Koknesē, tur aizritējusi pirmā dzīves puse.

Ar dzimto vietu sirdī
Sarmīte ģimenē uzaugusi kopā ar jaunāku brāli Andri. Ar Koknesi un bērnības mājām Daugavas krastā saistās visjaukākās atmiņas. Arī tagad teic: «Koknese man ir viss, sirdī joprojām – viss.»

Kokneses vidusskolā gājusi no pirmās klases līdz absolvēšanai. Mācības skolā padevušās, bet īpaši interesēja literatūra un vēsture, labi apgūta arī krievu valodas gramatika. Interese par literatūru un grāmatām Sarmīti dzīves laikā nav atstājusi. Ar aizrautību dziedājusi skolas korī, vēlāk iesaistījusies arī deju kolektīvā, dziedājusi ansamblī. Brīvo laiku meitene labprāt vadījusi kopā ar draudzeni āra nodarbēs – daudz spēlējušas bumbu, paticis braukt ar velosipēdu. Viņa atceras: «Bija laiks, kad mājās bija tikai viens velosipēds. Reizēm tas mammai bija jāizlūdzas.» Peldēšanās bija ikdienas prieks vasarā, arī skolas sporta stundās apmācības peldēšanā notikušas Daugavas ūdeņos.

Skolā pamanīti arī Sarmītes līderes dotumi – bijusi ievēlēta par klases komjaunatnes sekretāri. Ar patiku iesaistījusies skolas sporta dzīvē, piedalījusies tolaik populārajās militārajās spēlēs «Kāvi», vidusskolas laikā – «Ērglēns». Viņa atceras, ka Kokneses pils mūros noritējušas nodarbības sanitāro prasmju apguvē. «Toreiz skolā iemācīja ļoti daudz praktisku zināšanu, mācīja darīt darbu. Baidos, ka pašlaik jaunā paaudze to nesaņem. Bērniem ir darba trūkums gan skolā, gan mājās. Mūsdienās pietrūkst cieņas pret vecākiem cilvēkiem un respekta pret saviem vecākiem,» pauž jubilāre.

Gan mīlestība, gan stingrība
Sarmīte Jaunsaulē ir ieprecējusies, kopā ar vīru Aldi uzaudzinājusi četrus bērnus – Māri, Jāni, Līgu un Baibu. Tagad visi vecāku ligzdu jau pametuši un izveidojuši savu dzīvi, un Sarmītei ir astoņi mazbērni – Svens, Amanda, Reinis, Marlēna, Jēkabs, Olivers un šogad dzimušie Ralfs un Maija. Viņa smaidot saka: «Ceru, ka būs vēl!» Atzīst, ka ir aizņemta vecmāmiņa un ar mazbērniem kopā ir tikai ciemošanās reizēs. Ir pārliecināta, ka bērni jāaudzina vecākiem, nevis vecvecākiem. Uzskata, ka audzināšanā vienlīdz svarīgas ir gan mīlestība, gan stingrība.

Taču atzīst, ka pašai tas ne vienmēr izdevies. Bet ir gandarīta par savām atvasēm – visi bērni ar ģimenēm dzīvo Latvijā un paši par sevi var pastāvēt.

Kā kļūst par savējo?
Kad kopā ar dēliem pārcēlusies dzīvot no Kokneses uz Jaunsauli 1992. gadā, izjutusi milzīgu kontrastu vidē un sabiedrībā. Pirmos gadus te jutusies kā svešiniece. «Domāju, kādā nekurienē esmu atvesta, te viss šķita tāds panīcis,» atceras Sarmīte. 90. gados laiku aizņēma mājas dzīve un bērnu audzināšana, bija daudz darba, gādājot par lopiem un dārzu.

Kad iedzīvojusies, Sarmīte nolēmusi, ka arī pati var kaut ko mainīt jaunsauliešu dzīvē. Sākusi sadarboties ar pagasta pārvaldi un guvusi citu vietējo sieviešu atsaucību, 2005. gadā izveidojusi iniciatīvas grupu, kas vēlāk darbojusies arī kā biedrība «Jaunsaule». Sarmīte atklāj, ka tik mazā miestā katram sava doma ir liela un tās savilkt kopā nav bijis viegli. Taču, kad cilvēki saprot, ka idejas nesīs labumu visiem, kļūst atsaucīgi. Organizēti dažādi pasākumi, braukuši pēc pieredzes uz citām vietām. Joprojām Sarmīte ik gadu organizē ekskursijas pa Latviju vietējo amatierkolektīvu dalībniekiem.

Ar Sarmītes un biedrības iniciatīvu savulaik izcīnīta autobusu pieturvietas sakārtošana Jaunsaulē. Piesaistot projektu līdzekļus, izdevies uzlabot Jaunsaules kluba telpas, kur notika amatierkopu pulcēšanās. S. Misēviča pauda nožēlu par to, ka vecā kluba telpas pašlaik atstātas bez pielietojuma. Tagad priecē jaunais ceļa segums uz Bausku. Par to stāsta: «Tā arī nezinām, kāds brīnums notika, ka sakārtoja tieši Jaunsaules ceļu. Maz ticams, ka tas ietekmēja, bet arī mēs savulaik vācām par to parakstus, sūtījām vēstules uz pašvaldības un valsts institūcijām. Varbūt kādu pirkstu pielikām.»

«Jādalās ar to, ko vari paveikt»
Sarmīte un biedrības dalībnieces iekustinājušas jaunsauliešu iesaistīšanos amatierkopu darbībā – teātra spēlēšanā un sieviešu ansamblī «Uguntiņas», arī līnijdeju dejošanā. «Tad sākām virpuļot kā vilciņi,» atceras jubilāre. Arī pati bijusi aktīva dalībniece visos kolektīvos. Kad vairs nevarējis visur paspēt, palikusi pie amatierteātra.

Jubilāre ir Jaunsaules luterāņu draudzes locekle un jau vairākus gadus arī draudzes diakonijas vadītāja, kas pēc būtības ir sociālais darbs – organizē palīdzību cilvēkiem, kam tā visvairāk vajadzīga. Agrāk braukājusi uz Rīgu un vedusi humānās palīdzības sūtījumus. Tagad pēc savas iniciatīvas sadarbojas ar biedrību «Laiks jauniešiem» materiālās palīdzības paku piegādāšanā veciem, vientuļiem cilvēkiem. «Ja tev visa kā pietiek un ir plaša sirds, tad jādalās ar to, ko vari paveikt,» pārliecināta Sarmīte.

Par lidojumu gaisa tunelī
Jaunībā Sarmīte neklātienē apguvusi bibliotekāra specialitāti Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, vienlaikus strādājusi bibliotēkās. Pirms pārcelšanās uz Jaunsauli bijusi gan kultūras darba organizatore, gan sekretāre un mašīnrakstītāja. Mūspusē strādājusi Jaunsaules un Ozolaines pasta nodaļās, kas viena aiz otras likvidētas. Tagad rit trešais gads, kopš Sarmīte atkal ir darbā pie grāmatām – strādā grāmatu veikalā.

Jubilāre atklāj, ka allaž alkst izmēģināt ko jaunu, un pauž: «Tu nevari gribēt to, ko nevari gribēt. Bet iespējas garām nevar laist.» Šī rudens ekskursijā sanācis pamēģināt strādāt ar mālu un virpu keramiķa darbnīcā, par to atklāj: «Biju tādā pacēlumā – es to izdarīju!» 2018. gadā iesaistījusies festivāla «Vivat Curlandia!» koncertuzveduma iestudējumā Bauskas pilī. Ik gadu piedalās Koknesē organizētā Tvīda braucienā ar velosipēdu, tērpusies 30. gadu stilā. Vairākkārt filmējusies masu sižetos, šoruden – arī topošajā spēlfilmā «Mātes piens». «Vēl neatmetu domu par lidojumu «Aerodium» vertikālajā gaisa tunelī,» smej Sarmīte.

Vajag košus akcentus
Gadu gaitā Sarmīte ir iekopusi savas mājas apkārtni, vasarā tur daudz košu ziedaugu un augu kompozīciju. «Apkārt mājai ir daudz vietas, man vajag, lai ir, kur acis piesiet. Kad lūkojos pa logu, gribu, lai jebkurā leņķī ir košs akcents. Bet tas prasa lielu darbu un laiku, taču laiks pēdējos gados ir «saīsinājies»,» atklāj jubilāre. Svarīgākais ir krāšņums, nevis kolekcija, īpaši sajūsmina peonijas, par tām viņa saka: «Peonijas neatpaliek no rozēm. Kad tās zied – ir netverami skaisti!» Sarmītei svarīgi, lai arī garāmgājēji priecētu acis, lūkojoties viņas dārzā un pagalmā. Ir gandarīta, ka vairums māju ciemā ir glīti sakoptas.

Grāmatu lasīšana ir Sarmītes vajadzība, bez tām nevar. Taču atzīst, ka aktīvais dzīves ritms starp darbu, mājas soli un sabiedriskajiem pienākumiem neatlicina lasīšanai tik laika, cik vēlētos. Televīzijā labprāt smeļas iespaidus un atziņas izzinošos raidījumos par vietām un cilvēkiem, interesē arī viedokļu diskusijas, labprāt skatās «Preses kluba» raidījumus.

«Nav laika novecot, visu laiku jāskrien. Man nedod 60, es pati arī – ne. Laikam būs ieviesusies kļūda pasē,» ar smaidu atklāj jubilāre. Lai gan iekšēji jūtas optimiste, uzskata, ka ir dzīvē momenti, kad nemaz nedrīkst raudzīties uz notiekošo optimistiski. «Uz slotas nelidoju, bet nereti daudz ko nojaušu. Kad esi tik daudz pa dzīvi malts un kults, pieredze saka priekšā,» stāsta Sarmīte. Ir pateicīga, ka apveltīta ar jaunības gēnu, kas rosina aktivitātēm un neļauj sašļukt, un visu laiku jūt sevī dzinuli.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apveltīta ar jaunības gēnu

Kategorijas