BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašreizējā ārkārtas situācijā bērnudārzu audzēkņus vēlamāk atstāt mājās

Pašreizējā ārkārtas situācijā bērnudārzu   audzēkņus vēlamāk atstāt mājās

Kā strādā Bauskas novada pirmsskolas izglītības iestādes mājsēdes apstākļos


Pagājušajā nedēļā Izglītības ministrija ziņoja par noteiktajām vadlīnijām nozarē aktuālās mājsēdes laikā, nosakot, ka pirmsskolas izglītības programmu apguve (arī starptautisko izglītības programmu apguve atbilstošā vecuma grupā) turpinās klātienē dežūrgrupās tiem bērniem, kuru vecāki vai likumiskie pārstāvji nevar strādāt attālināti un nodrošināt bērna uzraudzību mājās. Ņemot vērā, ka laika periodā līdz 14. novembrim daļa ģimeņu varēs nodrošināt pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanu mājās, iespējams mazāks izglītojamo skaits grupās – šādos gadījumos pieļaujama to apvienošana vienas izglītības iestādes ietvaros, pēc iespējas nodrošinot apvienotās grupas nemainību.

Pirmsskolas izglītības iestādei jāsniedz atbalsts tiem obligātās pirmsskolas izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri mācīsies attālināti, piemēram, nosūtot uzdevumus pildīšanai mājās.

Lai noskaidrotu, kā Bauskas novada pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) tiek īstenotas Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijas, kāda ir reālā situācija mājsēdes ap-stākļos, «Bauskas Dzīve» sazinājās ar vairāku skolu un bērnudārzu vadītājām.

Bauskā pagaidām dežūrgrupas neveido
Bauskas bērnudārza «Zīlīte» vadītāja Olita Strazdiņa piektdien, 22. oktobrī, sacīja: «Neveidojam dežūrgrupas, atvērtas ir visas grupiņas. Šodien lielajā «Zīlītē» ieradušies 107 bērni, savukārt filiālē – 53. Vecāki ir informēti, kuros gadījumos bērns var apmeklēt iestādi. Visi pedagogi ir sagatavojušies arī attālinātā mācību procesa īstenošanai, «e-klasē» vecāki var saņemt darba lapas, ir saite uz interaktīviem materiāliem. Iestādē ir abonēta arī «soma.lv», kas īpaši noderīga piecus sešus gadu vecu bērnu apmācībā. Tā tiek izmantota arī klātienes darbā. Visu esam izdarījuši. Ir izplānota visa nedēļa, pirmdienās grupā (skapītī vai kā citādi vienojušies) var saņemt izdrukātus materiālus tie vecāki, kam nav iespēju tos izprintēt. Domājam, lai veidotos atgriezeniskā saite. Pirmsskola esam pirmajā «frontes» līnijā, ir bažas par skolotājiem. Tamdēļ nesanākam sapulcēs, bet izmantojam digitālos rīkus. Pat kafijas pauzes neieturam kopā. Esam uz vietas savā kabinetā, esam gatavi atbildēt uz vecāku jautājumiem.»

Arī Bauskas bērnudārza «Pasaulīte» vadītājas vietniece Mārīte Kalniņa piektdien, 22. oktobrī, pauda, ka «nav dežūrgrupu, varbūt no pirmdienas tās tiks veidotas». Visas grupas strādājot kā ikdienā. «Pašlaik ir skolēnu brīvlaiks, un šodien piektdiena – bērnu skaits sarucis uz pusi, šodien ir 48 audzēkņi. Vairāk iestādi apmeklē piecus sešus gadus vecie bērni. Vecākiem ir ieteikts, kad var vest atvasi uz iestādi, bet atskaites nevienam neprasām. Mēs strādājam. Medmāsa seko līdzi audzēkņu veselībai – ja ir saaukstēšanās pazīmes – vai nu veic testu, vai pasēž mājās. Pašlaik brīvlaikā ir arī atslodze no mācībām. Nu jau mums visiem ir pieredze ar attālināto mācīšanos, ir «WhatsApp» grupas, sazināmies. Materiāli tiek sūtīti vecākiem,» darba ikdienu iezīmē M. Kalniņa.

Bauskas bērnudārza audzēkņa piecgadnieka Jēkaba mamma Linda Zariņa stāsta, ka piektdien dēliņš vēl bijis pirmsskolas izglītības iestādē, jo māmiņa klātienē strādā ražošanā. Savukārt ar pirmdienu vairs nelaidīšot puiku uz bērnudārzu, jo esot sarunāts uzticams pieskatītājs – opis, ar viņu «būs mierīga sirds».

Savukārt baušķeniece bērnudārzniece Marta mierīgi vadīs ikdienu mājās, jo mamma ir mājsaimniece, savukārt tētis Kalvis Grundšteins ir atvaļinājumā. Mājās ir trīs bērniņi – gadiņu, četrus un piecus gadus veci. Vai nav grūti, ka trīs mazie mājās? «Nav tik traki, esam jau pieraduši,» atbild tētis.

Rundāles «Mārpuķītē» aktivitātes nemainās
Rundāles pagasta Saulainē iekārtotās pirmsskolas izglītības iestādes «Mārpuķīte» vadītāja Judīte Zeltiņa informēja, ka bērnudārzā darbojas divas dežūrgrupas: 1,5 – 3 un 4 – 6 gadus veciem bērniem. «Ceturtdien, 21. oktobrī, vecāko audzēkņu dežūrgrupā darbojās 13 bērni, piektdien – 9. Mazāko bērnu grupiņā gan ceturtdien, gan piektdien bija četri bērni,» atklāja J. Zeltiņa, «mācību dienu organizējam tāpat kā pirms mājsēdes, aktivitātes un nodarbības nemainās. Visu laiku vieni un tie paši audzēkņi uz bērnudārzu nenāk. Vecākiem var būt maiņu darbs, ir arī brīvas dienas, kad bērnu uz pirmsskolas izglītības iestādi nelaiž. Skolotāja sazinās ar to audzēkņu vecākiem, kas mācās attālināti, un sniedz ieteikumus un uzdevumus.»

«Mārpuķītes» sešus gadus veco bērnu grupas audzinātāja Dace Ziemele sacīja, ka skolotājs ar vecākiem tiekas, lai nodotu darba uzdevumus. «Ar vecākiem sazināmies gan «WhatsApp», gan e-pastā, mums nav tikai mutvārdu saziņa ar bērnu, vecāki saprot, ka ar atvasi ir jāstrādā. Ja bērns darbojas mājās, dodam tādus uzdevumus, kurus var izpildīt no mājās vai dabā atrodamajiem priekšmetiem,» stāstīja Dace Ziemele, piebilstot, ka lielu pārmaiņu šajā laikā nav, aktivitātes ir sagatavotas vairākām nedēļām. «Protams, viss tiek plānots atbilstoši ģimenes iespējām. Vecāki jau ir pieraduši pie šādas situācijas, jo arī pagājušajā gadā bērni mācījās attālināti. Sešgadniekiem ir satraukums, jo nākamgad jāsāk mācības pirmajā klasē skolā, kur būs cita vide. Vecāki labprāt bērnu vestu uz bērnudārzu klātienē,» pauda «Mārpuķītes» pedagoģe.

Sigita Brezina «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka viņas meita Marta pašlaik mācās mājās. «Es esmu mamma uz pilnu slodzi, tāpēc mums saplānot laiku nav problēmu. Kad bērns mācījās klātienē, vecāki bērnudārzā iekšā tāpat negāja, skolotāji sūta informāciju ar mēneša tēmu un zināšanu apkopojumu par to, ko bērni dara nodarbībās. Arī tagad ir tēmas, kas jāapgūst, skolotāja mums sūta darba lapas, ejam dabā un veicam pētījumus, novērojumus,» teic S. Brezina. Viņa atzīst, ka arī otra atvase mācās mājās. «Kopīgi nodarbojamies pēcpusdienā, no rīta
katram ir iespēja piepildīt laiku atbilstoši savām vēlmēm, lai nezaudētu interesi par mācīšanos. Mums ir paveicies ar skolotāju,» priecājas māmiņa.

Iecavā kombinē apmācību
Pirmsskolas izglītības iestādē (PII) «Cālītis» Iecavā reģistrēti 253 audzēkņi, bet dārziņu apmeklē aptuveni 170 bērnu. Vecāki pandēmijas laikā atvases labāk patur mājās. Tā kā jāievēro vēl stingrāki ierobežojumi, kas skar arī pirmsskolas vecuma bērnus, šonedēļ izglītības iestādi apmeklē vidēji 70 – 80 izglītojamie, skaidro PII vadītāja Inguna Lāce. Bērnudārznieki mācās septiņās apvienotajās grupiņās. Darba laiks nav mainīts.

I. Lāce informē, ka  interešu izglītības nodarbības pašlaik nenotiek, bet bērni grupiņās turpina mācīties. Tiem, kas neapmeklē dārziņu, mācības notiek attālināti, īpaši aktuāli tas ir piecus un sešus gadus veciem audzēkņiem. Pedagogi sagatavo mācību materiālus, un vecāki palīdz bērnam apgūt nepieciešamo. Līdz mājsēdes laikam PII «Cālītis» trūka pedagogu, kas strādā, jo daudzi slimo vai iet atvaļinājumos. Apvienotās grupas šo situāciju atrisina, komentē PII «Cālītis» vadītāja Inguna Lāce.

Savukārt PII «Dartija» vadītāja Irīna Freimane uzskata, ka esošās desmit grupiņas neesot vajadzības apvienot, jo vidēji vienā grupiņā ir 10 – 15 bērnu. Kopumā izglītības iestādi apmeklē 125 izglītojamie (25. oktobra dati), bet reģistrēti ir 204. Mācību process notiek tā, kā tam pirmsskolas vecumā jānotiek, ievērojot visus nosacījumus. Vecāki, kas izvēlējušies bērnus nevest uz bērnudārzu, «e-klasē» saņems norādījumus par mācīšanās turpmāko gaitu. Ja rodas jautājumi, ir iespēja komunicēt ar pedagogiem. Visi PII «Dartija» darbinieki ir vakcinējušies pret «Covid-19» vai vīrusu pārslimojuši, aizvietošana nav nepieciešama. Pašlaik izglītības iestādē ir viena vakance saistībā ar pedagogu, kas izvēlējies nevakcinēties, informē I. Freimane.

«Tā kā mums ir sistēmas, kam no mājām nepiekļūstam, strādāju daļēji attālināti. Divas reizes nedēļā apmeklēju darbu klātienē, trīs dienas strādāju no mājām. Patiesībā darbam no mājām ir 30% produktivitāte, jo tajā laikā savu piecgadnieku nevedu uz bērnudārzu. Tā cenšos palīdzēt bērnudārza audzinātājām šajā grūtajā laikā. Pērn pirmajā pandēmijas vilnī mans bērns bija kontaktpersona, kopsummā divus mēnešus abi bijām mājās. Tas bija daudz grūtāk, bet tagad jau laikam esam kaut cik apraduši. Ir ļoti sarežģīti strādāt no mājām, ja ir bērns, taču man pašlaik nav ideju, kā visu atvieglot. Pagaidām ir tā – vai nu es veltu laiku pārsvarā bērnam, vai arī viņš lielākoties skatās telefonā,» atzīst Iecavas pagasta iedzīvotāja Hildegarde Graumane.


Darba organizācija PII Vecumnieku pusē
Lai noskaidrotu, kā veicas ar norādījumu ieviešanu bijušā Vecumnieku novada teritorijā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs, laikraksts «Bauskas Dzīve» uzrunāja gan pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājus, gan bērnu vecākus.


Pirmsskolas grupas ir gan Vecumnieku un Skaistkalnes vidusskolā, gan abās pamatskolās – Misā un Stelpē. Vallē darbojas pirmsskolas izglītības iestāde «Cielaviņa».

Pirmsskolas grupas abās vidusskolās
Vecumnieku vidusskolā ir desmit pirmsskolas grupas, kuras ikdienā apmeklē 210 audzēkņi. Divas pirmsskolas grupas ir izvietotas Liepu ielā 2, savukārt astoņas darbojas Kalna ielā 13a, informē Ilvija Špundzāne, Vecumnieku vidusskolas direktora vietniece pirmsskolas jautājumos. Viņa skaidro: «Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, arī mēs esam informējuši vecākus par to, ka no 21. oktobra pirmsskolu apmeklē bērni, kuru vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Pēc vecāku apzināšanas un informācijas apkopošanas noskaidrots, ka iestādi apmeklē aptuveni 40 audzēkņi. Apsverot situācijas nopietnību un uzklausot arī medmāsas rekomendācijas, nolēmām, ka grupas netiks apvienotas. Tikai šādā veidā mēs varam nodrošināt grupas «burbuli» un sastāva nemainību. Pirmsskolas skolotājas kā mācību metodi pašlaik galvenokārt izmanto individuālo darbu.»

Lai nodrošinātu mācību procesa nepārtrauktību, obligātās apmācības bērniem, kuri izglītojas attālināti, skolotājas ir sagatavojušas mācību satura plānu, kurā norādīti veicamie uzdevumi. Plāns izsūtīts vecākiem «e-klasē». Ir sakopētas darba lapas, vecākiem pieejami arī vietnes «soma.lv» materiāli. Vienlaikus pastāv arī iespēja sazināties ar grupas audzinātāju un vienoties par laiku, kad ierasties pēc mācību materiāliem klātienē, darba ikdienu apraksta I. Špundzāne.

Svetlana Vāverniece, Skaistkalnes vidusskolas direktore, atklāj: «Uzdevu operatīvi skolotājiem sazināties un informēt vecākus par skolas darbu no 21. oktobra ārkārtas situācijā. Skola veido un piedāvā divas apvienotas dežūrgrupas pirmsskolas bērniem: 2 – 4 gadus veciem un 5 – 6 gadus veciem, lūdzot vecākus būt saprotošiem un, ja vien ir iespēja, tomēr nevest bērnus uz skolu. Man ļoti žēl, ka jādzird tādas atbildes «ja man vajadzēs kaut kur aiziet vai aizbraukt, es uz bērnudārzu vedīšu», kaut arī vecāki «sēž» mājās bez darba. Mīļie vecāki, esiet saprotoši, rūpēsimies par savu un savu bērnu veselību! Atkal ir iespēja būt vairāk kopā ar saviem bērniem, viņi tā lepojas ar jums, un ļoti bieži viņiem jūsu pietrūkst.

Skola ir izdevusi rīkojumu un «e-klasē» informējusi vecākus, skolēnus un pedagogus par mācību iestādes darbu šajā periodā.»

Nezaudēt interesi par mācību procesu
Valija Vaina, Misas pamatskolas direktore, par mācību procesa organizēšanu no 21. oktobra līdz 15. novembrim Misas pamatskolas pirmsskolas izglītības grupās stāsta: «Misas pamatskolā darbojas trīs pirmsskolas izglītības grupas – «Rūķīši» (17 bērni), «Kāpēcīši» (21 bērns), «Ezīši» (19 obligātās apmācības bērni). Esam apzinājuši bērnu vecākus un noskaidrojuši viņu iespējas paturēt bērnus mājās līdz 14. novembrim. Atklājās, ka 25 ģimenēs nav citas bērnu uzraudzības iespējas. Diemžēl nākas secināt, ka vecāki ne vienmēr objektīvi izvērtē situācijas nopietnību. Tādējādi no 21. oktobra pirmsskolas izglītības grupās darbs tiek organizēts divās dežūrgrupās – vienā 15 bērniem vecumā no 1,5 līdz četriem gadiem, otra grupa īsteno obligāto apmācību desmit piecus un sešus gadus veciem bērniem.»

Tiem audzēkņiem, kuri neapmeklēs bērnudārzu, skolotājas sagatavo mācību materiālus atbilstoši apgūstamajam tematam un sasniedzamajiem rezultātiem un nosūta tos elektroniski, teic V. Vaina. Skolas direktore uzsver, ka attālinātās mācības gan nav pirmsskolas izglītības mācību forma, bet šajā situācijā, bērniem darbojoties kopā ar vecākiem, ir iespēja nostiprināt iepriekš iegūtās zināšanas un nezaudēt interesi par mācību procesu. Nākamajiem pirmklasniekiem tas ir īpaši svarīgi, atzīst V. Vaina.

Savukārt Dagmāra Venclova, Stelpes pamatskolas direktore, informē, ka Stelpes pamatskolā ir divas pirmsskolas grupas. Divus līdz četrus gadus veco bērnu grupā ir 14 audzēkņu, piecus un sešus gadus veco bērnu grupā ir desmit bērni.

«Skolotājas ir informējušas vecākus par valdības norādījumiem, ka pirmsskolu var apmeklēt tie bērni, kuru vecāki strādā klātienē, vai tie, kuru vecāki strādā attālināti, bet ir problemātiski pieskatīt bērnus. Vecāki izturas saprotoši. 5 – 6 gadus veco pirmsskolēnu grupas audzinātāja saviem bērniem sūta nedēļas plānu ar sasniedzamajiem rezultātiem. Savukārt vecāki nedēļas beigās sūta skolotājai foto ar bērnu
padarītajiem darbiem,» stāsta D. Venclova.

«Cielaviņā» atvērtas visas grupas
Pirmsskolas izglītības iestādes (PII) «Cielaviņa» Vallē vadītāja Rita Zvirbule informēja, ka 22. oktobrī iestādē notika pirmsskolas pedagogu un pedagogu palīgu apspriede kopā ar vadītāju par darbu turpmāk.

Viņa stāsta: «Cielaviņā» būs atvērtas visas grupas. Jā, bērnu ir mazāk. Iepriekš bija no 50 līdz 55 vidēji, turpretī 22. oktobrī – 28 audzēkņi.

Turpmāko nevaram prognozēt. Veselības ministrs ir rekomendējis bērnus nevest uz dārziņu, ja ir iespēja. Protams, ja vecāki strādā klātienē, bērni apmeklēs dārziņu. Saprotu arī tos, kuri darbojas attālināti no mājām. Nevar kvalitatīvi veikt darba pienākumus un tajā pašā laikā būt kontaktā ar mazuli. Tomēr ir tādi vecāki, no kuriem vismaz viens ir mājās un nestrādā, bet bērnu (bērnus) tomēr uz dārziņu vedīs. Jā, vecāki tika un tiek aicināti objektīvi izvērtēt, vai un kad audzēkni vest uz pirmsskolas izglītības iestādi vai, ja tas ir iespējams, atstāt mājās. Protams, skolotājas un palīgi strādās gan ar tiem, kuri apmeklēs iestādi, gan ar tiem, kuri būs mājās. Visu četru grupu skolotājas ir atvērtas sadarbībai.»

Piecus un sešus gadus vecajiem audzēkņiem būs darba lapas, kuras atstās uz nojumes (kā tas jau bija iepriekšējā mācību gadā). Vecāki varēs tās paņemt un pēc tam atnest atpakaļ, skaidro R. Zvirbule. Būs arī uzdevumi «e-klasē». Būs rekomendējoši ieteikumi praktiskajiem darbiem. Bērnudārzā «Cielaviņa» līdzīgi strādās arī ar četrus gadus vecajiem audzēkņiem. Vismazākajiem gan būs vairāk rekomendējoša satura uzdevumu.

«Uzskatu, ka nekas labāk bērna personību un emociju bagātību neattīsta kā pastaigas kopā ar vecākiem, sarunas par redzēto, grāmatu lasīšana kopā un vienkārši pasēdēšana un atbildes uz daudzajiem «kāpēc?». Šogad būs lieliska iespēja pavērot koku lapu dejas un pirmā sniega pārsteigumu. Tas ir jāizbauda!» savas pārdomas pauž R. Zvirbule.
Ar šo nedēļu iestādes «Cielaviņa» darbinieki bērnus sagaida pie ieejas durvīm un lūdz vecākus telpās nenākt. Ja būs nepieciešams, ar vecākiem sazināsies individuāli.

Dažādu apsvērumu dēļ bez bērnudārza grūti iztikt
«Bauskas Dzīve» uzrunāja arī pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu vecākus. Jāatzīst, ka, daloties savās izjūtās, bija vecāki, kuri atklāti stāstīja par savu situāciju tikai tad, kad garantējām anonimitāti. Galvenais iemesls – vainas izjūta, ka nav iespējams nodrošināt bērnam atrašanos mājās, jo māmiņas audzina bērnus vienas, aukles nevar atļauties, vecvecāku palīdzība nav pieejama, bet pašām pilna un gara darbdiena. Pie anonīmajiem stāstiem tomēr jāmin arī pedagogu viedoklis, ka ir bērni, kuriem silts ēdiens, vecumam atbilstošs režīms, veselīga komunikācija un socializācija ir pieejama tikai pirmsskolas mācību iestādē.

Adelīna Balode, Markusa (1,8 gadi) un Elīnas (3 gadi) māmiņa: «Abi ar vīru strādājam, bez bērnudārza noteikti nevaram iztikt, bet, tiklīdz ir kāda brīvdiena, protams, tad uz bērnudārzu neejam.»

Lidija un Kārlis Kalniņi, sešgadīgās Līvijas vecāki, atklāj: «Mūsu ģimenē nonācām pie secinājuma, ka bērna pieskatīšana, paralēli veicot darba pienākumus, ir liels stress vecākiem un riski drošībai, domājot par bērnu. Protams, īstermiņā – uz divām trim dienām – var pielāgoties, plānot dienu citādi, lai, visus pienākumus apvienojot, viss tiktu izdarīts un visi justos labi. Strādājot tā ilgtermiņā ar pilnu atdevi, tas nešķiet normāli. Katru dienu meklējam jaunus risinājumus un turpinām pielāgoties. Ļoti labs risinājums nav atrasts, biežāk ir tā, ka dzīvojam «vienai dienai» pārāk mainīgo ap-stākļu dēļ. Tas rada iekšēju diskomfortu un stresu. Mēs teiktu tā – jā, viss ir iespējams, bet cieš visi iesaistītie. Nevaram plānot savus darbus pietiekami tālu, bērns netiek nodarbināts atbilstoši vecumam un interesēm. Dabiski, viņam jābūt vienaudžu vidū, realitātē viņus aizstāj ekrāni, retāk grāmata. Meita vēl nav motivēta darboties attīstošā virzienā patstāvīgi vai ar nelielām norādēm. Viņa tam ir gluži vienkārši vēl par mazu.»

Kalniņu ģimene ļoti labi vērtē komunikāciju ar bērnudārza personālu. Diezgan operatīvi «Whats-App» grupā apmainoties ar svarīgāko informāciju. Gandrīz neviens vairs «nečīkst» par mainīgo situāciju un nebeidzamām izmaiņām, attiecīgi nav arī pārmetumu, ja kāds nav paspējis saplānot un informēt. Kalniņi atzīmē, ka informācija tiek pasniegta tiešāk, konkrētāk tiek izceltas problēmas, sazinoties privātā sarakstē, saņemot norādes, kur tieši bērnam ir grūtības un pie kā vēl piestrādāt mājās.