Ceļš uz siltumnīcefekta samazināšanu Eiropā, Latvijā, Bauskas novadā

2021. gada 26. oktobris 00:00

379

Ceļš uz siltumnīcefekta samazināšanu Eiropā, Latvijā, Bauskas novadā

Vairākās jomās ieguldījumi attaisnojas, bet par citām vēl nav skaidrs

Eiropas Parlaments uzstādījis mērķi līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā (ES) sasniegt tādu saimniekošanu, kas rada nulles ietekmi uz vidi. Galvenais šajā jomā pašlaik ir siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšana, par to gādā arī Bauskas novadā.

Centībā sasniegt mazāku ietekmi uz klimatu parasti liela nozīme ir iespējai ietaupīt līdzekļus. Taču ietaupījumu reti iespējams iegūt bez finansiāliem ieguldījumiem. Bauskas novada pašvaldība un iedzīvotāji energoefektivitātes pasākumu un enerģijas gūšanas veidu maiņā pēdējos desmit gados ieguldījuši vairāk nekā 20 miljonus eiro, bet viedokļi un dati par ieguldījumu efektivitāti ir atšķirīgi. Galvenie ieguldījumi ir enerģijas avotu maiņā, namu energoefektivitātes projektos, kā arī pārejā uz elektrības dzinējiem autobusos. Atdeve katrā gadījumā gan siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) mazināšanā, gan tīri finansiāli ir dažāda.

Atbalsta saules enerģiju
Šogad ES ir nonākusi milzīgā gāzes trūkumā, problēmas iemesli ir gan globāli, gan politiski. Kritiķi norāda, ka viens no iemesliem ir pārāk liela paļaušanās uz «zaļajiem» resursiem, bet eksperti secina – tā ir vēl viena zīme, ka ir vērts turpināt kursu uz «zaļo» enerģētiku jeb nulles ietekmi uz vidi, lai neturpinātos atkarība no fosilajiem enerģijas avotiem.

«Attiecībā uz enerģijas ražošanu atjaunojamie enerģijas avoti jau tagad veido ievērojamu daļu – 41 procentu – no mūsu patērētās enerģijas. Apņemšanās līdz 2030. gadam šo mērķi Latvijā paaugstināt līdz 50 procentiem prasīs atbalstu saules un vēja enerģijai, jo pašlaik saules un vēja elektroenerģijas ražošanā uz vienu iedzīvotāju esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Īpaši atbalstu saules enerģiju, jo tai ir vismazākā ietekme uz vidi un apkārtni. Vienlaikus, palielinot atjaunojamo energoresursu apjomu, būs iespēja samazināt nedraudzīgās Krievijas dabasgāzes importu. Tāpēc nupat kopā ar kolēģiem esmu vērsusies pie Eiropas Komisijas, lūdzot izmeklēt un novērst Krievijas uzņēmuma «Gazprom» manipulatīvo rīcību Eiropas gāzes tirgū, kuras dēļ pašlaik notiek elektrības cenu kāpums,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» stāsta Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa/ partija «Vienotība»).

Attiecībā uz saules enerģiju pašlaik Bauskas novadam lielas veiksmes nav – savulaik neizdevās saules elektrostacijas celtniecība, nav arī tāda atbalsta saules bateriju uzstādīšanai kā kaimiņvalstī Lietuvā. Privātpersonas, kas uzstādījušas saules baterijas, pārsvarā atsaucas pozitīvi par savu pieredzi, bet tādu cilvēku pagaidām ir maz.

Uzstāda šķeldas katlu
Bauskas novadā pašlaik tikai Saulaines un Rundāles ciemā siltumapgādes sistēma ir pilnīgi atkarīga no gāzes. Vecumniekos, Vallē un Misā jau vairāk nekā desmit gadu kurina vai nu ar šķeldu, vai malku, savukārt Bauskā un Iecavā ir īstenoti lieli projekti ar Eiropas Savienības atbalstu, lai ierīkotu pilsētām atbilstošus šķeldas apkures katlus.

SIA «Bauskas siltums» piederošo siltumtrašu kopējais garums ir 9,2 kilometri, turklāt siltuma pārvades caurules gandrīz pilnībā nomainītas, panākot kopējo siltumtrašu relatīvo zudumu samazinājumu katru gadu līdz 15 procentiem gadā. Bauskā 2015. gada beigās realizēja projektu «Siltumapgādes efektivitātes paaugstināšana Bauskā», uzstādot piecu megavatu šķeldas katlu ar viena megavata dūmgāzu kondensatoru. Projekta kopējais finansējums bija 3 139 038,87 eiro, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums bija 1 297 123,5 eiro. Projekts īstenots, un Bauskas pilsētas iedzīvotājiem siltumu nodrošina ar šķeldu, ieslēdzot gāzes apkuri tikai ļoti aukstos laika apstākļos.

Biomasa ražo elektrību
Cita situācija ir Iecavā. Tur darbojas divas biomasas elektrostacijas. Viena no šīm stacijām ir olu ražotājas SIA «Balticovo» meitas uzņēmums SIA «Egg Energy», kuras ražotnē 2015. gadā uzņēmums investēja vairāk nekā desmit miljonus eiro. Galvenā biogāzes ražošanas izejviela ir putnu mēsli, ko pilnībā piegādā a/s «Balticovo», kura ir lielākā olu un olu produktu ražotāja Ziemeļeiropā. Uzstādītās biogāzes rūpnīcas elektriskā jauda ir divi megavati, un kopējais gadā saražotās elektrības apjoms ir aptuveni 16 000 000 kilovati. Koģenerācijas rūpnīca saražo arī siltumenerģiju, kas vienāda ar saražotās elektrības apjomu. Šādas ražotnes ir arī efektīvas mēslojuma ražotājas. Tā liecina mājaslapas balticovo.lv informācija.

Otra biomasas elektrostacija ir SIA «Agro Iecava», kas piedāvā savu siltumu arī SIA «Iecavas siltums». Uzņēmuma valdes loceklis Juris Drizļionoks informē, ka no SIA «Agro Iecava» biomasas stacijas iepērk aptuveni pusi siltuma. 2020. gadā tās bija 8672 megavatstundas no kopējā apjoma – aptuveni 14 tūkstošiem megavatstundu.

SIA «Iecavas siltums» īstenoja arī katlumājas pārbūves projektu Iecavā, Grāfa laukumā, – tas izmaksāja 1 968 065 eiro, kur pašu finansējums ir nedaudz lielāks par pusi – 1 093 100 eiro, pārējais ir ES un valsts atbalsts. Šķeldas katla jauda ir trīs megavati, neilgu laiku var darbināt ar 3,5 megavatu jaudu. Plānots, ka jau šoziem jaunais katls sāks darbu, un tas varētu ļaut samazināt apkures tarifu, kuru spēcīgi ietekmēja gāzes cenu kāpums. Reizē īstenots siltumtīklu pārbūves projekts, kas izmaksāja 667 538,39 eiro, no tiem pašu finansējums ir 340 358 eiro.

Renovācijas viļņa gaidās
Latvijas valdība ar ES un finanšu institūcijas «Altum» palīdzību ir gan pati ieguldījusi, gan panākusi, ka iedzīvotāji iegulda simtiem miljonu eiro ēku energoefektivitātes paaugstināšanā.

Deputāte Inese Vaidere cer, ka drīz sekos nākamais ēku renovācijas vilnis. «Ēku siltumnoturības uzlabošanai paredzēti gan augstāki energoefektivitātes standarti jaunām ēkām, gan arī daudz plašāka esošo namu siltināšana, jo ēkas ir atbildīgas par 36 procentiem no visiem SEG izmešiem. Man uzticēts būt par Eiropas renovāciju vēstnieci Latvijā. Jau daudzas reizes esmu uzsvērusi vajadzību lielāku atbalstu novirzīt ēku atjaunošanai. Renovācijas palīdzēs sasniegt klimata mērķus un dos reālu ieguvumu cilvēkiem, radīs iespējas uzņēmējiem. Nauda paliks tepat reģionos, pie mūsu būvniekiem un strādniekiem. Par spīti skaidrajiem ieguvumiem, trīs ceturtdaļas no visām ēkām Latvijā joprojām nav energoefektīvas. Pēdējos desmit gados atjaunotas tikai nedaudz vairāk kā 800 ēkas. Priecājos, ka Bauskas novads ir viena no tām pašvaldībām, kas iesaistījās pilotprojektā «Accelerate SUN-ShINE», kurš atbalsta iedzīvotāju vēlmi visaptveroši atjaunot savas daudzdzīvokļu ēkas. Ceru, ka novadā līdz ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieejamību sāksies renovāciju vilnis,» tā I. Vaidere.

Bauskas novada pašvaldības energopārvaldnieks Raitis Ignatjevs informē, ka Bauskā pašlaik ar viņa iesaisti tapuši divi projekti pašvaldības ēkām ar mazu vai samazinātu enerģijas patēriņu. «Blakus Bauskas novada sociālajam dienestam pārbūvēs seno ēku, tur būs dienas aprūpes centrs. Plānots, ka tā būs zema enerģijas patēriņa ēka, mūsdienu prasībām atbilstoša. Tā neradīs gāzes, kas veicina siltumnīcefektu. Līdzīgi pārbūvēs ēku Slimnīcas ielā, kur plānoti grupu dzīvokļi personām ar garīgās attīstības traucējumiem. Pašlaik šis nams ir liels enerģijas patērētājs, bet pēc pārbūves tā būs normāla, mūsdienīga enerģijas patēriņa ēka,» stāsta R. Ignatjevs. Viņš piebilst, ka izstrādes stadijā ir arī Bauskas novada attīstības stratēģija, kur arī būs skarti energoefektivitātes jautājumi. «Tas ir aktuāli, un tāpēc šie jautājumi ir jāiestrādā attīstības stratēģijā,» atzīst energopārvaldnieks.

Divus konkursus par energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbiem ir izsludinājusi Bauskas novada pašvaldības kapitālsabiedrība «Vides serviss». Projektus plāno īstenot Bauskā – Vītolu ielā 2 un Salātu ielā 33.

Muļķīgi bija neizmantot
Bauskas novada teritorijā pašlaik ir siltinātas 32 ēkas – desmit Bauskā, septiņas Rundāles pagastā un septiņas Iecavas pilsētā, piecas Vecumnieku ciemā, divas Mūsas ciemā, pa vienai Vallē un Rītausmu ciemā Īslīces pagastā.

Vieni no pionieriem šajā jomā Bauskā bija dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība «K3», kas 2012. gadā īstenoja ēkas Kareivju ielā 3 renovāciju par tajā laikā lielu naudas summu – 264 596,17 latiem jeb 376 486,43 eiro. Tagad jau otro gadu iedzīvotāji ir kredītus nomaksājuši, var baudīt tīro ietaupījumu.

«Pēc enerģijas patēriņa esam taupīgāko galā – tikai dažas renovētās mājas patērē mazāk siltuma. Te gan uzreiz jāapzinās, ka mūsu ēka ir zigzagveida, daudz ārējās virsmas. Mājas ar vienkāršu četrstūra formu šajā ziņā ir lielākas ieguvējas. Ņemot vērā, kādas enerģijai sola šogad cenas, ikviens, kas savu ēku siltinājis, ir ieguvējs. Efekts ir tā vērts, un muļķi ir tie, kas to neizmantoja,» atzīst kooperatīva pārstāvis Jānis Mičulis.

Viņš vērtē – ja tobrīd būtu bijusi pašreizējā pieredze, būtu pierunājis iedzīvotājus atvēzēties uz papildu remontu – ūdens un kanalizācijas sistēmas maiņu, kas pašlaik rada problēmas apsaimniekotājam. «Toreiz likās, ka tikai lētāk, lai var ietaupīt, bet tās tagad ir lielas problēmas. Pēc pieredzes varu teikt – tas nav tas gadījums, kad taupīt. Pie vienas laušanas nomaina visu – arī ūdens un kanalizācijas stāvvadus,» pauž J. Mičulis.

Darvas piliens
Bauskā lielākā daļa siltināto māju ir privāto apsaimniekotāju vadītas. Kopumā, vērtējot ēkas novadā, jāatzīst, ka mūspusē ir atraduši iespējas siltināt gandrīz visu – gan nelielas ēkas Iecavā un Mūsas ciemā, gan ar privāto apkuri Mūsas ciemā un Bērzkalnu pusē, gan deviņstāvu ēku Iecavā. Visveiksmīgākā privāto apsaimniekotāju vidū līdz šim ir Ingrīda Liepa, kas Bauskā vadīja pirmos projektus un turpina apsaimniekotajās mājās virzīt energoefektivitātes projektus, pat ja šajās ēkās ir bijusi neveiksmīga pieredze. Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā jau otro namu plāno siltināt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība «Aivītes», kam jau ir pieredze neliela izmēra māju siltināšanā.

Lielākie šķēršļi siltināšanā parasti ir divi. Pirmais ir paši iedzīvotāji, kuru atteikšanās un lēmumu maiņa brīžiem novedusi apsaimniekotājus līdz slimnīcai, kā arī tas, ka pēc renovācijas var būt problēmas ar kredītu atmaksu. «Tas ir īsts darvas piliens – visi ir nomaksājuši, bet divos dzīvokļos negrib maksāt kredītu. Būs ar viņiem jātiesājas,» atzīst J. Mičulis.

Otrs šķērslis, par ko tie, kas pašlaik plāno renovāciju vai jau veic, publiski ne īpaši vēlas runāt, ir līdzfinansējuma piešķīrēju birokrātija. Renovācijas īstenotāji uzskata, ka tā Latvijā līdz 2023. gadam neiztērēs energoefektivitātes projektiem paredzētos līdzekļus, jo gadās, ka birokrātisko nosacījumu dēļ uzņēmēji atsakās no renovācijas projekta īstenošanas vai paši apsaimniekotāji atsakās no projektiem.
«Birokrātija ļoti traucē. Tas jau tā ir grūti realizējams projekts, vēl piedevām ņemot vērā iedzīvotāju neuzticību. Un tad vēl iestādes, kur sēž vienkārši burta kalpi,» vēl aizvien sašutis ir J. Mičulis.

Bezemisiju transports
Potenciāli vēl viens veids, kā samazināt siltumnīcefektu radošās gāzes, ir mainīt enerģijas avotu transportā vai pārvietošanās veidu. Un šeit tik viegli neiet.

Va/s «Autotransporta direkcija» sabiedriskā transporta uzņēmumu konkursā augstāk novērtēja tos uzņēmējus, kas piedāvāja elektriskos autobusus. Tā Bauskas lotē šogad sāka strādāt a/s «Nordeka», un pēc pāris mēnešiem var izdarīt secinājumus, vai tas bija tā vērts. «Ņemot vērā energoresursu cenas pieaugumu gan elektroenerģijai, gan degvielai, kā arī faktu, ka ar elektrību darbināmam dzinējam nav vajadzīga eļļas maiņa, izmaksu ziņā samazinājums uz simts kilometriem var būt līdz pat trim reizēm. Otrā svaru pusē gan lieku faktu, ka ar elektroenerģiju darbināma autobusa iegāde, infrastruktūras pielāgošana un akumulatora maiņa pēc pieciem, septiņiem ekspluatācijas gadiem veido summu, kas var pārsniegt identiska dīzeļdzinēja autobusa cenu līdz pat trim reizēm,» stāsta a/s «Nordeka» pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Edvards Valdmanis.

Pāreja uz elektriskajiem braucamrīkiem pašlaik ir joma, kur finansiālā atdeve ir pati šaubīgākā, un kritiķi uzsver, ka var šaubīties arī par reālo enerģijas ieguvumu. Pašlaik elektriskie autobusi kursē īsās distancēs.

I. Vaidere gan uz šīs jomas attīstību skatās optimistiski: «Emisijas transporta nozarē ir sarežģīts jautājums. Nav šaubu, ka mums jāattīsta sabiedriskā transporta tīkls, it īpaši dzelzceļš. Bauskas novadam ļoti nozīmīgs būs «Rail Baltica» projekts, jo tieši Bauskā paredzēta viena no pieturvietām. Tam būs liela loma vietējās nodarbinātības un uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī samazinās auto plūsmas, tai skaitā kravas transporta. Tikmēr Latvijā braucam ar diezgan veciem auto. Tagad parādījušies Eiropas Savienības priekšlikumi, ka līdz ar stingrākiem izmešu standartiem jauniem auto ar 2035. gadu visi jaunie automobiļi varētu būt bez-emisiju. Līdztekus tam paredzēts attīstīt elektroauto uzlādes punktu tīklu, kā arī strādāt pie alternatīvām degvielām, piemēram, ūdeņraža attīstības. Tieši alternatīvā degviela varētu būt veids, kā turpināt izmantot esošos auto videi draudzīgākā veidā,» vērtē I. Vaidere.

UZZIŅAI

Kas ir siltumnīcefekta gāzes?
Siltumnīcefekta gāzes ir gāzes nokļūšana un atrašanās atmosfērā, kas darbojas līdzīgi siltumnīcas stiklam: tās absorbē saules enerģiju un siltumu, kas ir izstarots no Zemes virsmas, saglabā tos atmosfērā un neļauj tiem izkļūt kosmosā.

Šis process ir galvenais iemesls siltumnīcas efektam, kas paaugstina Zemes temperatūru.

Daudzas siltumnīcefekta gāzes atmosfērā rodas arī dabiski, taču cilvēka darbības rezultātā veidojas papildu milzīgs emisiju apjoms, pastiprinot siltumnīcas efektu, kas veicina globālo sasilšanu.

KOMENTĀRS

Nav šaubu par mērķi
Savu viedokli par Eiropas Parlamenta mērķiem sasniegt klimata neitrālu ekonomiku pauž Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa/ partija «Vienotība»):

«Strādājot Eiropas Parlamenta Vides komitejā, varu apliecināt, ka vairs nav šaubu par mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti jeb tādu saimniekošanu, kas rada nulles neto ietekmi uz klimatu un vidi. Tad varēs radīt tikai tik daudz izmešu, cik iespējams kompensēt, piemēram, stādot kokus. Tas ir juridiski nostiprināts Eiropas Klimata likumā un saistošs arī mums. Esam apņēmušies to darīt pakāpeniski un līdz 2030. gadam siltumnīcas gāzu (SEG) izmešus samazināt par 55 procentiem. Mērķu sasniegšanā būs jāiesaistās ikvienam uzņēmumam un cilvēkam, arī reģionos. Man kā Latvijas interešu pārstāvei Eiropas Parlamentā ir svarīgi, lai ceļā uz šo mērķu sasniegšanu nepasliktinātos Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāte.

Gribu uzsvērt – pozitīvi, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies būt globālā līdere šajā jomā, jo tas nozīmē, ka tieši mēs radīsim un pārdosim jaunās videi draudzīgās tehnoloģijas, varēsim radīt vairāk «zaļo» darbavietu šeit. Turklāt arī lielie piesārņotāji – Ķīna, ASV, Japāna – jau ir apņēmušies virzīties uz klimatneitralitāti.

Bet, lai mēs sasniegtu klimatneitralitāti, nopietni uzlabojumi nepieciešami teju katrā nozarē. Piesārņojošākie sektori Latvijā ir enerģijas ražošana un izmantošana, transports, arī lauksaimniecība. Daudz mazāk – rūpnieciskie procesi. Tās arī ir jomas, kurās paredzētas lielākās pārmaiņas.

Īpaši vēlos uzsvērt enerģētikas nozari, kas rada lielākos SEG izmešus Latvijā. Šī ir arī nozare, kurā ir lielākais potenciāls samazināt izmešus, tai skaitā reģionos, turklāt vienlaikus uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. To varam darīt, uzlabojot energoefektivitāti, samazinot enerģijas patēriņu, kā arī veicinot videi draudzīgas enerģijas ražošanu un patēriņu.

Plānotās pārmaiņas skars arī zemes izmantošanu, mežu un purvu izstrādi, jo šie ir galvenie vides elementi, kas piesaista izmešus. Tajā pašā laikā lauksaimniecība Latvijā ir svarīga nozare, kas reģionos, īpaši Zemgalē, rada nozīmīgas darbavietas, tādēļ būs rūpīgi jāizvērtē iespējas izmešu piesaisti palielināt, neradot pārmērīgu slogu zemniekiem. Eiropas Parlamentā kopā ar Skandināvijas kolēģiem izdevies panākt, ka jaunā Eiropas Savienības Mežu stratēģija joprojām atbalsta mežizstrādi kā bioekonomikas nozari. Meža resursu izmantošana ir nozīmīga mūsu tautsaimniecības sastāvdaļa, tai skaitā šķeldas izmantošana apkurē. Vienlaikus būs jādomā vairāk par to, lai produktus ar augstu pievienoto vērtību mēs ražotu Latvijā un atteiktos no darbībām ar lielu ietekmi uz vidi, bet mazāku vērtību.

Pozitīvi ir tas, ka ieguldījumus varēsim finansēt, izmantojot plašu Eiropas fondu atbalstu. No jaunā ES daudzgadu budžeta un Ekonomikas atveseļošanas fonda līdz 2027. gadam grantos saņemsim vairāk nekā desmit miljardus eiro. No Taisnīgas pārkārtošanās fonda saņemsim vēl
198 miljonus eiro, lai pārkārtotu nozares, kas rada lielākos SEG izmešus, tai skaitā darbinieku pārkvalifikācijai un uzņēmēju atbalstam. Papildus tam drīz sāksim diskusijas par priekšlikumu izveidot jaunu Sociālo klimata fondu, lai sniegtu atbalstu trūcīgākajiem, virzoties uz «zaļajiem» mērķiem, piemēram, finansējot tīrākas vides apkures iekārtu uzstādīšanu.»

Raksts sagatavots sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ceļš uz siltumnīcefekta samazināšanu Eiropā, Latvijā, Bauskas novadā

Kategorijas