Par kameru izvietošanu nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums un Datu valsts inspekcijas saskaņojums

2021. gada 26. oktobris 00:00

Laikraksta lasītāja «Bauskas Dzīvei» vaicā: «Daudzdzīvokļu namā Bauskā kaimiņš pie sava dzīvokļa loga uzstādījis videonovērošanas kameru. Pirms tās uzlikšanas viņš vāca parakstus, puse bija par. Pagalmā viņam stāv automobilis, bet mums nav bijuši zagšanas vai bojāšanas gadījumi. Man nav patīkami, ka visu laiku kāds vēro, kad atstāju māju, kas zina, kā to var pēc tam izmantot... Kā un kādos gadījumos drīkst uzstādīt kameru daudzdzīvokļu namā?»

Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors, laikrakstam paskaidro: «Lai uzstādītu novērošanas kameru uz ēkas fasādes, ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Tāpat ir vajadzīgs Datu valsts inspekcijas saskaņojums.»

Videonovērošanai – vispārīgās datu aizsardzības prasības
Agita Silniece, Datu valsts inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste, skaidro, ka videonovērošanas veikšana vispārīgi ir uzskatāma par personas datu apstrādi, jo personas attēls (personas dati) automatizēti tiek ierakstīti, glabāti, apskatīti.

Veicot personas datu apstrādi videonovērošanas veidā, attiecināmas Vispārīgās datu aizsardzības prasības (VDAR). Atbildīgajam par kameras uzstādīšanu ir jānodrošina atbilstība visām normatīvā regulējuma prasībām. Ja persona vēlas uzstādīt videonovērošanas kameras daudzdzīvokļu mājā, tās piebrauktuvē vai tai piederošajā teritorijā, piemēram, pagalmā, to var izdarīt tikai tad, ja tam piekrīt šī nama dzīvokļu īpašnieku vairākums. Šajā gadījumā papildus VDAR ir jāievēro likumi, kas noteic, kā jārīkojas ar kopīpašumu, – Dzīvokļa īpašuma likums, Civillikums u. c.

Tā kā par pārzini personas datu apstrādei ir uzskatāma dzīvokļu īpašnieku kopība, tad tās lēmumā būtu jānosaka atbilstošs videonovērošanas veikšanas nolūks un jāpiemēro atbilstošs tiesiskais pamats (visbiežāk piemērotais ir VDAR 6. panta 1. punkta f apakšpunkts). Atbildīgajai personai dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā ir jāspēj nodrošināt, ka tiek ievērotas visas VDAR noteiktās prasības atbilstošai personas datu apstrādei, t. i., personu informēšana pirms nokļūšanas videonovērošanas teritorijā (atbilstošās zīmes izvietošana), jānodrošina nepieciešamās tehniskās un organizatoriskās prasības (piemēram, kameras leņķi pagriezt tikai dzīvokļa īpašnieku kopībai piederošajai teritorijai), kā arī jāspēj nodrošināt, ka tai lietošanā nodotā informācija, tai skaitā videoieraksti, netiktu bez tiesiska pamata nodoti trešajai personai.

Dzīvokļu īpašnieku kopības atbildība
Videonovērošanas veikšana daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās vai tās teritorijā ir atļauta, ja ir pieņemts lēmums daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atbilstīgi Dzīvokļa īpašuma likumam, skaidro A. Silniece. Tas nozīmē, ja attiecīgo lēmumu par videonovērošanas kameru uzstādīšanu kāpņu telpā ir parakstījis dzīvokļa īpašnieku vairākums, tad arī pārējiem dzīvokļa īpašniekiem minētais lēmums ir saistošs.

Savukārt, ja kāds vēlas, lai tiktu pārtraukta videonovērošanas veikšana kopīpašumā, tad attiecīgā dzīvokļa īpašnieks (vai vairāki dzīvokļa īpašnieki) var organizēt procesu, piemēram, līdzīgi kā ar videokameru uzstādīšanu kopīpašumā, – tāpat ar videokameru demontāžu kopīpašumā. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, izvēloties piemērotāko, var pieņemt trijos veidos – kopsapulcē, aptaujas veidā vai citādi savstarpēji vienojoties.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieki pieņem lēmumu par savu kopīpašuma pārvaldīšanu, regulē Dzīvokļa īpašuma likums un citi normatīvie akti, kas neietilpst Datu valsts inspekcijas uzraudzības kompetencē. Piemēram, situācijā, kad par videonovērošanas kameru, kas vērsta uz stāvvietu vai ielas daļu (piemēram, iebraucamais ceļš), kas pieder domājamās daļās vairākiem īpašniekiem, ir lēmuši 51% dzīvokļu īpašnieku, tas ir saistošs arī visiem pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, līdz ar to līdzīpašniekiem arī ir pienākums piedalīties nekustamā īpašuma pārvaldīšanā. Lēmuma pieņemšanas procesu par videonovērošanas kameru izvietošanu nepieciešams dokumentēt (piemēram, protokolēt dzīvokļa īpašnieku sanāksmi vai veikt rakstveida dzīvokļa īpašnieku aptauju), kurā arī tiek noteikta par datu apstrādi atbildīgā persona (tiek pilnvarots namu pārvaldnieks vai konkrēts dzīvokļa īpašnieks), tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši VDAR – pārzinis jebkurā gadījumā būs dzīvokļu īpašnieku kopība, jo kopīpašnieki pieņēma lēmumu par videonovērošanas veikšanu vienam kopējam mērķim.

Ja videonovērošana neietilpst VDAR tvērumā
Tomēr no VDAR regulējuma ir arī izņēmumi, uzsver A. Silniece, proti, VDAR neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā, tai skaitā uz personas datu apstrādi, ko fiziskas personas veic, izmantojot automatizētas datu ieraksta ierīces privātīpašuma teritorijā personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām (Fizisko personu datu apstrādes likuma 36. panta otrā daļa).

Ja fiziska persona veic videonovērošanu savā privātīpašumā – privātmājā, dzīvoklī, privātā pagalmā – un kameras leņķi neaptver citām personām piederošu īpašumu vai publisku telpu (ielu), VDAR prasības nav jāievēro. Tāpat minētais izņēmums attiecināms uz fiziskas personas uzstādītu videoreģistratoru automašīnā, kas kalpo vienīgi pierādījumu nodrošināšanai ceļu satiksmes negadījuma vai citas ārkārtas situācijas gadījumā. Savukārt, ja kameras objektīvā, kas uzstādīts privātīpašumā, nonāk publiskās telpas (piemēram, ietve vai piebraucamais ceļš) vai kādas citas personas īpašums, tad uz personu attieksies VDAR prasības.

Pieejamas rekomendācijas par videokameru uzstādīšanu
Datu valsts inspekcija ir izstrādājusi rekomendācijas fiziskām personām «Videokameru uzstādīšana un videonovērošanas veikšana fiziskas personas privātīpašumā», kur ir skaidrots, kādos gadījumos uz veikto videonovērošanu netiek un kādos gadījumos tiek attiecināmas Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Rekomendācijas pieejamas interneta vietnē: https://www.dvi.gov.lv/lv/media/285/download.
Katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības ar sūdzību vērsties Datu valsts inspekcijā, bet, ja ir ievērota Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktās prasības, piemēram, pastāv tiesiskais pamats, ievērots noteiktais informēšanas pienākums (izvietotas videonovērošanas zīmes), sniedzot visu noteikto informāciju par veikto personas datu apstrādi, tad netiks konstatēts pārkāpums un Datu valsts inspekcija nepiemēros korektīvos līdzekļus vai naudas sodu, skaidro A. Silniece.

Rekomendācijas pieejamas interneta vietnē: https://www.dvi.gov.lv/lv/media/285/download.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par kameru izvietošanu nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums un Datu valsts inspekcijas saskaņojums

Kategorijas