Gaismas mirkļu pētniece un sargātāja

2021. gada 26. oktobris 00:00

522

Neonillas Medvedevas darbu izstāde iekārtota Bauskas muzejā; pēc mājsēdes varēs to apmeklēt

Mākslinieces rīdzinieces Neonillas Medvedevas personālizstādi «Daba, cilvēki, mašīnas» Bauskas muzejā atvēra 16. oktobrī. Nu jau līdz
15. novembrim tā atradīsies aiz slēgtām durvīm, jo valstī noteikta mājsēde, kultūras iestādes nedarbosies. Taču «Bauskas Dzīvei» laimējās intervēt Neonillu, kad Bauskas muzejā viņa iekārtoja izstādi.

Sakrālie darbi baznīcās
Jaunās mākslinieces darbus pirmo reizi ievēroju, kad viņa bija Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studente. Tas notika Saldus Svētā Pētera un Pāvila katoļu baznīcas celtniecības un iekārtošanas periodā. Priesteris Andrejs Mediņš, kurš kalpoja Saldus draudzē, jau iepriekš bija stāstījis par neparastu meiteni, kura nedēļas nogalēs no Rīgas atbrauc uz Lēnu mācītājmuižu, lai pilnīgā vienatnē diezgan skarbos apstākļos vairākas dienas gleznotu un zīmētu.

Katoļu garīdznieks A. Mediņš allaž ap sevi pulcina jaunus, vēl nepazīstamus māksliniekus. To var uzskatīt arī par nejaušību, kad Saldus jaunā dievnama interjera iekārtošanu viņš uzticēja LMA Tēlniecības nodaļas studentam Sandim Aispuram. Viņš bija Neonillas Medvedevas studiju biedrs. Akadēmijas mācību darbu skatē Sandis nofotografēja Neonillas gleznu «Krusta ceļš» un parādīja Andrejam Mediņam.

Priesteris uzreiz piezvanīja autorei un piedāvāja uzgleznot Saldus katoļu baznīcas kripta trīsdaļīgu altārgleznu Bizantijas glezniecības stilā. Savukārt Neonillas glezna «Krusta ceļš» tika eksponēta baznīcas priekštelpā kā ieejas akcents. Bet Sandis Aispurs jaunajā baznīcā izveidoja ļoti izteiksmīgu bareljefu «Krusta ceļš». Pēc vairākiem gadiem viņš īstenoja grandiozu vides projektu – 12 apustuļu figūras Bruknas jaunā, ekumeniskā dievnama piekalnē, kā arī Jaņa Rozentāla gleznas «No baznīcas» telpisku versiju Saldū.

Zīmējumu jaunā dzīve
Studiju gados Neonilla ļoti daudz skicēja ar ogli un tušu. Tagad viņas lielformāta sakrālās kompozīcijas novietotas atjaunotajā Kurmenes katoļu baznīcā un Bārbeles zēnu pamatskolas vadītājas kabinetā. Autore ir izbrīnīta, ka viņas agrīnie zīmējumi ir atraduši pienācīgu vietu. Kurmenē un Bārbeles skolā viņa nekad nav bijusi, Bruknas muižā gan.

Personālizstādes darbos Bauskas muzejā sakrālo sižetu nav, bet laiku pa laikam Neonilla tiem pievēršas. Trīs gadus viņa piedalījās Eiropas Savienības un baznīcas fondu projektā, kopā ar citiem māksliniekiem atjaunojot Jelgavas Svētā Simeona un Annas pareizticīgo baznīcas kupola un sienu gleznojumus. Vēl šī gada februāra spelgonī Neonilla cītīgi turpināja darbu. Pašlaik dievnama krāšņo interjeru var novērtēt visi.

Mazā attēla suģestija
Mierīgā un atraisītā sarunā māksliniece stāsta: «Atceros savu pirmo zīmējumu. Man bija četri gadi. Mūsu ēdamistabā uz galda stāvēja Dievmātes ikoniņas reprodukcija – tāda amatieriska, mīlīgi nogludināta – ne jau nu seno gleznotāju ikonas kopija. Reiz mamma teica, lai uzzīmēju to, kas man šķiet visskaistākais pasaulē. Biju pārliecināta, ka neko skaistāku par Dievmātes gludo sejiņu neesmu redzējusi. Sāku zīmēt, bija tik grūti, jo vēlēšanās attēlot redzamo bija daudz lielāka par varēšanu. Toties kāda laime pēc tam! Tētis manu darbiņu ierāmēja uz zeltītas pamatnes. Starp citu, šīs izjūtas, kad mākslas darbu radīšanas noteiktā posmā ir ļoti, ļoti jākoncentrējas, kad bezgala grūti, bet noslēgumā iestājas gaišs prieks, manī ir dzīvas joprojām. Nekas nav mainījies kopš četru gadu vecuma.»

Neonilla un māsa augušas Rīgas mūziķu ģimenē. Mamma ir kordiriģente. Šogad svinējuši 33 gadus, kopš viņa ir Rīgas Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas kora vadītāja. «Tā ir mūsu ģimenes baznīca. Šajā dievnamā esmu kristīta. Mūsu dzimtā iepriekšējos gadsimtos esot bijuši četri pareizticīgo garīdznieki. Mans tētis bija skaņu režisors, strādāja ar daudziem pašlaik pazīstamiem Latvijas mūziķiem. Viņš jau ir mūžībā,» stāsta Neonilla.

Gleznotājas māsa studē Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļā. Viņai veicoties tikpat labi kā Neonillai studiju laikā – māsa ir saņēmusi visas iespējamās dažādu fondu stipendijas. Medvedevu ģimene dzīvo «Maskačkā», Neonillai šis rajons ir ļoti mīļš. Gleznojot izpētījusi katru stūrīti.

Nemeklē ideālo ainavu
Neonillas gleznas ir dzidras kā gaiss. Šķiet, ka audekla virsmai pieskāries eņģeļa spārns. Autore gan to neuzskata par neredzamās dimensijas atspulgu: «Manās gleznās galvenā tēma ir gaisma, atspulgi. Tās ir nopietnas pētniecības studijas, kā ieraudzīt, paturēt un fiksēt gaistošus mirkļus. Visus darbus gleznoju tikai dabā. Tas nozīmē, ka ar krāsu lielo kasti un molbertu eju pilsētu ielās, braucu uz ciemiem, pļavām. Arī padomju laika masīvais zilais traktors ir iedvesmojošs, lai attīstītu savus eksperimentus glezniecībā.

Nemeklēju ideālo ainavu, bet cenšos uzgleznot gaismas mirkļus, kas pamanāmi tikai noteiktā brīdī gluži necilās vietās. Reizēm darbos mēģinu apvienot klasisko, pareizo principu ar kādu ačgārnību. Mani aizrauj tādas spēles, ko skatītāji varbūt nepamana.»

Glezno tikai dabā
Neonilla Medvedeva bijusi plenēra «Bauskas vasara» dalībniece. Atceros, kā reiz ap mākslinieci sapulcējās vērotāju pulks, kad viņa, stāvot pie Bauskas muzeja fasādes, virtuozi gleznoja Rīgas ielas fragmentu. Nezinu, kam šis lieliskais darbs tagad pieder, bet atzinība Bauskas muzejam, kas nopircis nu jau divas Neonillas gleznas. Trešo māksliniece uzdāvināja.

Piedalīties vasaras plenēros Neonillai šķiet tikpat dabiski kā elpot. Zināms, ka izbraukumi saistīti ar neērtībām un diskomfortu. Taču ne Neonillai. Viņa atklāj, ka šovasar piedalījusies gleznotāju plenērā Kandavā, Viļakā, Krāslavā un Jūrkalnē. Neonillai ļoti īpašs ir plenērs Cēsīs, kura rīkošanā piedalās Madonas māk-slinieks Valērijs Baida. «Viņš man ir izcils skolotājs, nesaistīts ar Mākslas akadēmiju,» uzsver Neonilla.
Sakritības vai nejaušības reizēm mēdz būt īpašas. Valērijam Baidam pirms dažiem gadiem Bauskas muzejā bija personālizstāde. Viņš vairākkārt piedalījies Īras Rozentāles rīkotajā Svitenes plenērā, arī plenērā «Bauskas vasara».

UZZIŅAI

Neonillai Medvedevai ir 34 gadi.

Kopš 15 gadu vecuma apmeklējusi Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas vakara kursus.

LMA beigusi glezniecības nodaļu, ieguvusi mākslas maģistra grādu. Piedalījusies studentu apmaiņas programmā «Erasmus», studējusi Grieķijā.

Īpaši pateicas LMA skolotājiem Edvīnam Kalneniekam, Ivaram Heinrihsonam, Uno Daniļevskim un Jurim Jurjānam.

Latvijas fotomākslas meistara Leonīda Tugaļeva retrospektīvajā 2021. gada albumā ir iekļauts Neonillas Medvedevas portretu cikls.
(Leonīds Tugaļevs – arhitekts, ievērību pasaulē guva kā absolūti lakoniska stila Latvijas autors, kurš melnbaltās fotogrāfijās cenšas atainot nevis tikai personas ārējo veidolu, bet iekšējo būtību.)

+ 3

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gaismas mirkļu pētniece un sargātāja

Kategorijas