Aktualizē augsta riska grupu jauniešu iespējas

Pašvaldības un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās laikā secināts,ka jārod iespēja piešķirt telpas, kur «ielu bērniem» pulcēties un vadīt laiku
Trešdienas, 20. oktobra, rītā Bauskas novada domes ēkā tikās pašvaldības, «OPEN radošā centra» un biedrības «Laiks jauniešiem» pārstāvji, lai diskutētu par jauniešu iespējām Bauskā.
Kā «Bauskas Dzīve» rakstīja šīs nedēļas otrdienas numurā, diskusiju rosināja žurnālists Ansis Bogustovs, kas atzina, ka jauniešu agresivitātes dēļ cieš gan citi jaunieši, gan arī viņa «Fiqsy» elektrisko skrejriteņu nomas bizness, gan vairāki objekti pilsētā.
Uz tikšanos atnāca Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks, administrācijas vadītājs Edgars Paičs, Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis, Bauskas novada administrācijas izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare, sociālā dienesta vadītāja Dina Romanov-ska, jaunatnes lietu speciāliste Liene Rotberga, biedrības «Laiks jauniešiem» vadītājs Gints Jankovskis, kā arī «OPEN radošā centra» pārstāvis Edijs Klaišis.
Iepriekš novada vadība atsaucīga nebija
«Daudzi Bauskas jaunieši ir ļoti agresīvi un daļu ikdienas pavada ielās. Nedēļas laikā ir salauzti vairāki elektroskūteri. Kad mans bērns aizgāja uz skeitparku pēc viena salauzta skūtera, četrpadsmit gadu veca meitene sita manai meitai,» situāciju raksturoja A. Bogustovs, kurš aicināja sniegt plašākus pakalpojumus jaunizbūvētajās sporta bāzēs Bauskas baseinā un jaunajā sporta hallē.
Viņš sacīja: «Peldbaseinā instruktors glābējs varētu palīdzēt izmantot enerģiju ūdenī. Šīs sporta iestādes darbalaiks ir administratoriem, apkopējām, bet laikā, kad iedzīvotāji varētu apmeklēt, piemēram, sporta zāli, to izdarīt nevar, lai gan par lielu nodokļu maksātāju naudu tās ir uzbūvētas.»
A. Bogustovs piebilda, ka Bauskas skeitparkā nav kameru, bet kā risinājumu viņš saredzējis biedrības «OPEN radošais centrs» piesaisti darbam novadā. «Kad sazinājos ar organizācijas vadītāju Ediju Klaiši, kurš jau citās jauniešu tikšanās vietās ir atvēris brīvi pieejamas jauniešu telpas, viņš sacīja, ka Edijs jau vairākas reizes ir meklējis telpas un lūdzis Bauskas novada pašvaldības atbalstu, bet līdz šim no pašvaldības atbildes nebija,» informē A. Bogustovs.
Nevēlas tikt «iegrāmatoti»
Edijs Klaišis raksturoja situāciju gan pašvaldībās, gan valstī kopumā: «Ne valsts, ne pašvaldību projekti nespēj risināt «ielu bērnu» problēmas. Daudzas iestādes nav sapratušas, kas ir mūsu auditorija, jauniešu centri nedrīkstētu uzskatīt mūs par konkurentiem, jo mēs neesam biznesā, mēs cīnāmies par jauniešiem.» Viņš zina teikt, ka par lielāko daļu no šiem augsta riska grupas bērniem sociālais dienests nemaz nezina. «Jaunietis neies tur, kur viņš var tikt «iegrāmatots», viņi nevēlas tikt identificēti. Visos projektos, kur jaunietis var piedalīties, viņam ir jāreģistrējas, jāaizpilda reģistrācijas lapa. Lai kādi viņam ir vecāki, viņš par tiem cīnīsies un nekad nevēlēsies tikt šķirts no ģimenes,» tendences raksturoja E. Klaišis, kurš atklāja, ka ar iepriekšējo Bauskas novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku viņš ticies vairākas reizes, bet rezultāta, lai iegūtu telpas centra atvēršanai, nebija.
Var strādāt arī pagrabos
Domes priekšsēdētāja vietnieks A. Mačeks vaicāja, kad jaunieši parasti veic noziegumus, un E. Klaišis atbildēja, ka tas parasti notiek vakaros.
«Jauniešiem telpas labāk veidot tur, kur viņi dzīvo. Bauskā tas ir daudzdzīvokļu māju rajons Salātu ielā. Mēs varam strādāt arī pagrabos un izremontēt tos paši, bet mums ir vajadzīga vieta, kur jaunietis var nākt. Viņš zina, ka mēs viņam nemācīsim dzīvot, nepārmetīsim,» sacīja Edijs Klaišis. Aivars Mačeks atklāja, ka administrācijai ir dots uzdevums apsekot visas vietas, kas nav izīrētas un pieder pašvaldībai Bauskas novadā, pēc apzināšanas telpas varēs piedāvāt. «Bauskas novadā ir daudz telpu, kas ir jāpārdod, bet Bauskā telpu ir maz,» teic
A. Mačeks. Ansis Bogustovs aicināja izmantot telpas aiz Bauskas pilskalna estrādes.
Sarunai pievienojās Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska. «Sociālo dienestu vadu trīs gadus un varu teikt, ka iepriekšējai tās vadībai jaunatnes lietu jautājumi nebija aktuāli. Šī ir nozīmīga problēma, kurai nepieciešams finansējums,» tā D. Romanovska.
Svarīgi iemantot uzticēšanos
Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrov-skis tikšanās laikā pieminēja, ka par visiem jauniešiem, kuri nonāk
pašvaldības policijas sistēmā pēc plkst. 22, pēc likuma jāziņo sociālajam dienestam. «Patruļas maršrutā skeitparks ir obligāts,» teica pašvaldības policijas priekšnieks.
Edijs Klaišis pašvaldības policijas priekšniekam vaicāja, kāda ir pašvaldības policijas attieksme pret nepilngadīgajiem smēķētājiem. B. Ostrovskis atbildēja, ka ne pašvaldības policija, ne skola šo mainīt nevar. «Protams, ir reizes, kad pašvaldības policija izraksta administratīvā pārkāpuma protokolu,» atzina Broņislavs Ostrovskis. «OPEN radošā centra» vadītājs Edijs Klaišis pauda, ka protokolu rakstīšana neveicina jauniešu uzticēšanos. «Policists ir vienīgais cilvēks bez vecākiem uz ielas, kas jaunietim var palīdzēt. Ja policija viņam par smēķēšanu, piemēram, izrakstīs protokolu, jaunietis, kad viņam vajadzēs, nedosies pēc palīdzības pie policista,» saka E. Klaišis.
Tikšanās dalībnieki secināja, ka vispirms pašvaldība sapratīs, kas ir tās īpašumi, un rosinās «prāta vētru». Aivars Mačeks uzdeva izglītības nodaļai sarunās ar skolu direktoriem noskaidrot, vai izglītības ie-stādes varētu piedāvāt kādu jaunu interešu izglītības pulciņu, lai jaunietim pēc mācību stundām no skolas uzreiz nebūtu jādodas prom, iespējams, uz ielas.
Nākamā tikšanās gaidāma pēc «lokdauna» – pēc 15. novembra.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»