KOMENTĀRI: bremzēt jauniešu agresiju

KOMENTĀRI: bremzēt jauniešu agresiju
Bauskā un novadā aug jauniešu vandalisma un agresijas izpausmes. Ko varētu darīt situācijas uzlabošanai?
ILVA BUKA, VP Bauskas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore, nepilngadīgo lietu inspektore
Vecākiem jāsāk audzināt bērnus!
– No 14 gadu vecuma iestājas administratīvā un kriminālatbildība. Savukārt 11 – 18 gadu veciem jauniešiem var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Bērni līdz 16 gadiem laukā bez pilngadīgas personas drīkst atrasties līdz pulksten 22. Ja šādus jauniešus sastopam uz ielas, viņi jānogādā vecākiem.
Vecākiem jāaudzina bērni. Mēs saskaramies ar sekām. Un nevajag teikt, ka Bauskā nav, ko darīt! Kas ir gribējuši, iesaistījuši savus bērnus nodarbībās. Vērtējot agresijas izpausmes Bauskā, nākas secināt, ka bieži vien pārkāpumus izdara vieni un tie paši jaunieši. Vecāki diemžēl nereti paši piesedz bērnus ar vārdiem «kur ir pierādījumi?». Tālab jāiesaistās arī sabiedrībai, filmējot, fotografējot pārkāpumu un saucot policiju. Ne vienmēr varam uzreiz ierasties, tālab fiksēšana ir svarīga. Tāpat vajadzīgs arī pašvaldības policijas darbs diennakts režīmā.
Tas, ka vecāki nedod bērniem «robežas», ir bumerangs – vēlāk bieži vien paši nāk pie mums meklēt palīdzību... Bērnu tiesību aizsardzības likuma 85. pantā noteikta atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu.
Elīna Bārtule, klīniskā psiholoģe «Pusaudžu resursu centrā»
Cēlonis – neapmierinātas vajadzības
– Lai bremzētu jauniešu agresiju, būtu svarīgi apzināties, ka jaunietis visbiežāk pauž agresiju, kad kādas no viņa vajadzībām nav apmierinātas. Agresija bieži rodas, kad apkārtējās vides prasības krietni pārsniedz individuālos resursus. Viņi var izjust iekšēju trauksmi, spriedzi, dusmas, izteiktu aizkaitināmību.
Būtiski ir, lai pieaugušie izprastu, ka zem jaunieša agresīvas uzvedības ir kādas neapmierinātas vajadzības. Piemēram, grūtības mācībās, grūtības veidot attiecības ar līdzaudžiem, attiecības ģimenē, neesošas ārpusskolas aktivitātes un hobiji, kur gūt patīkamu pieredzi un emocijas. Visbiežākie riska faktori agresīvai uzvedībai var būt piedzīvota vardarbība, pārmērīga atkarību izraisošu vielu lietošana, redzēta varmācība mājās vai apkārtējā vidē, arī ģimenes sociālekonomiskie faktori, kas var radīt paaugstinātu spriedzi (nabadzība, vecāku šķiršanās, viena vecāka ģimene, atkarību izraisošu vielu lietošana ģimenē u. c).
Emocijas un agresivitāte visbiežāk izpaužas uzvedībā. Tā var būt fiziska vardarbība, vandalisms, kaušanās, draudēšana, ieroču lietošana, nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem, kā arī kibernoziegumi – dažāda vardarbīga izturēšanās interneta vidē.
Elīza Dzene, Iecavas jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste
Komunikācija un sapratne
– Pirmais, kas man ienāk prātā, kā varētu mazināt agresijas izpausmes jauniešu vidū, ir izrunāšanās ar viņiem. Uzskatu, ka runāšana, sapratne un uzklausīšana ir galvenie atslēgas vārdi šai problēmai. Daudzi no jauniešiem, kas ierodas pie mums, uz Jauniešu centru nenāk tāpēc, lai spēlētu spēles vai kaut ko darītu. Viņi te ir, lai izrunātos. Viņi vienkārši vēlas komunicēt un tikt saprasti, jo, iespējams, savā ģimenē šo morālo atbalstu nesaņem.
Mēs arī to esam uzsvēruši – ja vēlaties individuāli atnākt pie mums, izlikt savu sāpi vai izrunāties, tad dariet to! Mēs to iesakām, jo tas palīdz. Es piekrītu, ka eksistē agresijas izpausmes, dzirdam arī tādus vārdus kā «es gribu nomirt», «kāda jēga mācīties» u. tml. Jauniešiem ļoti svarīgi ir tas, lai viņi tiktu uzklausīti, līdz ar to mēs esam atvērti sarunai kaut vai ārā uz soliņa. Mēs uzklausām un mēģinām viņus motivēt, piemēram, skaidrojot, kādēļ mēs nelaužam fotorāmjus vai elektroniku, sākam šķetināt, ko viņš savā dzīvē vēlas izdarīt, kas viņam patīk. Skaidroju, ka tas ir sasniedzams, maziem pakāpieniem virzoties uz augšu, jo visas lietas nevar sasniegt uzreiz. Beigās jaunieši mūs arī uzklausa un to saprot.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»