Gan pašiem darboties, gan izzināt Latvijas vēsturi

2021. gada 22. oktobris 00:00

«Atklāj! Izpēti! Iepazīsti!» tūrisma maršrutos Zemgalē un Sēlijā

Zemgales plānošanas reģiona pārstāvji organizēja divu dienu informatīvu tūri mediju un tūrisma nozares pārstāvjiem
jaunizveidotajā maršrutā, kas vēsta par amatu prasmēm un tradīcijām, nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām un izcilām personībām, vietām un notikumiem Zemgales reģionā.

Maršrutā 13. – 14. oktobrī bija iekļauti tūrisma objekti – z/s «Ragāres» Skrīveru pusē un Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa «Sēļu sēta», amatniecības centrs «Rūme», keramikas darbnīca «Laima Ceramics» Bauskas novadā un Dobeles pils, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājas «Auči» Salgales pagastā.

«Bauskas Dzīve» ceļojumam pievienojās keramikas darbnīcas «Laima Ceramics» apmeklējuma laikā. Kaut arī turpmākās nedēļas šos objektus iekštelpās apmeklēt būs liegts epidemioloģiskās situācijas dēļ, vēlāk, kad tas būs ļauts, laikraksta lasītājiem būs jau ceļvedis Zemgales tuvākai iepazīšanai.

Keramikas darbnīcā «Laima Ceramics»
Keramiķe Laima Grigone savās bērnības mājās ir izveidojusi atvērto keramikas darbnīcu. Atbraukušos viesmīlīgi sagaida administratore Kristīne Molokova un iecietīgu kaķu svīta. Ar keramiķi Laimu Grigoni sarunas izvērsās ne tikai par keramiku, bet arī par cilvēku attiecībām ar dzīvniekiem – kaķiem, suni un zirgiem, arī par dzīves filozofiju.

Darbnīcu L. Grigone izveidojusi pirms astoņiem gadiem pēc atgriešanās no mūsdienu amatniecības studijām Falmutas Universitātē Ang-lijā. Bet pirms trim gadiem darbnīca izvietota jaunā ēkā, kas kādreiz bijusi lauksaimniecības tehnikas garāža, un tās remontbedre tagad lieti noder keramikas izejmateriālu glabāšanai. Darbnīcas plašajā darba telpā aplūkojams keramiķa aprīkojums un topošie darbi. Māksliniece strādā ar dažādiem materiāliem, gatavo gan māla traukus, kuri tiek apdedzināti tradicionālajā svēpētajā malkas ceplī, gan arī porcelāna un akmens masas priekšmetus. To apdedzināšanai izmanto elektriskos un gāzes cepļus. Viņa atklāj, ka pieaug pieprasījums pēc porcelāna un akmens masas izstrādājumiem, bet mazinās interese par māla keramiku. Pašlaik piedāvājumā ir 25 trauku kolekcijas.

«Jāmeklē – kas tevī rezonē»
L. Grigone pastāstīja, ka darbus izgatavo autorglazūrā – pati jauc glazūras, tādējādi radot priekšmetam neatkārtojamus krāsu toņus. «Autorglazūra ir mana profesija. Tā prasa uzturēt lielu materiālo izejvielu bāzi, bet dod iespējas neierobežoti izpausties. Sastāvdaļas tiek svērtas pa gramiem, jāievēro daudz tehnisku lietu. Lai kontrolētu procesu un iegūtu, ko vēlos, viss jāizdara ļoti precīzi,» pauž keramiķe.
Nodarbošanos izraudzījusies, sekojot izjūtām, un teic: «Dzīves ceļā daudz kas notiek it kā pats no sevis. Jāmeklē – kas tevī rezonē, un keramika mani uzrunāja.» Viņa pastāstīja, ka kolekciju veidošanas radošajā procesā svarīga ir vide, kas raisa idejas. Parasti kolekcija veidojas pēc laimīgās nejaušības principa. «Keramiķa amats nav tikai radoša nodarbe, tas ietver arī zinātniskas un praktiskas lietas. Ja nav radoša noskaņojuma, netrūkst citu darbu, ko var paveikt tādā dienā,» pauž L. Grigone. Viņa atzīst, ka mūsdienās ir grūti atšķirt, no kuras zemes nācis keramikas darbs; visur ir pasaules elpa. Keramika pasaules līmenī ir pieprasīta, ar Latvijas tirgu vien būtu pagrūti. «Laima Ceramics» darbi aizceļojuši uz tuvākām un tālākām zemēm pasaulē. Keramiķe novērojusi, ka latviešiem vairāk patīk trauki ar spilgtākām glazūrām un apzeltījumiem. Bet skandināvi dod priekšroku vienkāršām formām un neuzkrītošiem krāsu toņiem. Darbnīcas apmeklētājiem māksliniece piedāvā ekskursijas un radošās nodarbības – trauku veidošanu un dekorēšanu ar paša izvēlētiem rakstiem un koka zīmogiem. Iespējama virpošanas, ģipsī atlietas rokas, auskaru, rullēto trauku izgatavošanas meistarklase, porcelāna trauku dekorēšana.

Par keramiku un dzīvniekiem
Plašajā darbnīcā, kur izvietoti arī dažāda izmēra pusgatavie keramikas trauki, telpā harmoniski pārvietojas vairāki kaķi un suņu meitene. Tāpēc saruna izvēršas arī par dzīvniekiem. Džerai ir ganu suņa gēni, reizēm viņa mēdzot «ganīt» arī tūristu grupu un savākt to vienkopus. Kaķi darbnīcā staigā uzmanīgi, cenšas neko nesagāzt. Bet, ja tomēr kaut ko apgāž un trauks saplīst, Laima sakot: «Neko darīt, tas kaķu kontroli neizgāja.»

Darbnīcas telpās aplūkošanai ērti izvietoti mākslinieces kolekciju trauki, tos iespējams arī iegādāties.

K. Molokova pastāstīja – lai gan aizvadītais gads tūrisma jomā bijis klusāks, vasarā cilvēki aktīvi viesojušies darbnīcā. Tā var uzņemt 15 cilvēku grupu, bet lielākoties darbnīcu apmeklē ģimenes no Latvijas.

Laimai Grigonei kopš bērnības veidojusies interese par zirgiem. Tagad viņai ir pieci zirgi, un ar tiem ir īpaši tuvas attiecības un sava filozofija. Viņa stāsta: «Keramika un zirgs – gan viens, gan otrs prasa no cilvēka mieru un iekšējo pārliecību. Zirgs ir liels cilvēka skolotājs, ar viņu var daudz ko atklāt. Esmu nākusi pie atziņas – ja kaut ko nezinu, tad zinu, ka darot to uzzināšu. Jaunas idejas rodas, kad noliec malā savu pašpārliecinātību.» Izjādes ar zirgiem Laima noliedz, uzskata tās par klaju vardarbību pret dzīvnieku. Ir mēģinājusi piedāvāt tūristiem pastaigas ar zirgiem, bet atzīst, ka sadarbību ar zirgu cilvēks nevar izveidot uzreiz. Jāpanāk, lai dzīvnieks uzticas, ne katram kopīgā pastaiga izdodas.
Pašlaik interesentiem piedāvā iepazīšanos ar zirgiem, kurā ietilpst īss ievads komunikācijā ar dzīvniekiem un individuālas nodarbības, padziļināti apgūstot empātisku komunikāciju ar zirgiem un dažādus sadarbības modeļus.

Dobeles pils kapela – glābts senais, un radīts jaunais
Iebraucot Dobelē, nevar nepamanīt pārmaiņas, kādas pilsdrupu un pilsētas ainavā ienesis pērn pabeigtais pils kapelas konservācijas un pārbūves projekts. «Katrai pilij ir tiesības atdzimt!» teicis arhitekts un «Dobeles pils» projekta idejas autors Pēteris Blūms. Tas noticis arī ar Dobeles pils kapelas ēku. Tagad tā kļuvusi par daudzfunkcionālu kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu «Dobeles pils». Kopš vasaras nogales tā atvērta apmeklētājiem – gan individuāliem, gan grupām.

Mūs sagaida «Dobeles pils» projektu vadītāja un gide Undīne Krūze. Dāsnā stāstījumā viņa atklāj pils vēsturi no zemgaļu nocietinājuma 5. gadsimtā un Livonijas ordeņa laikiem līdz Kurzemes-Zemgales hercogistes periodam, kad pārtapusi arī pils un kapela. Uzzinām par pils uzplaukumu 16. un 17. gadsimtā, kad tā no vienkārša viduslaiku cietokšņa pārbūvēta par iespaidīgu pili – hercogienes Elizabetes Magdalēnas sēdekli. Pilī valdījis skaistums un greznība, kapelā bijis apzeltīts altāris. Gide pievērš uzmanību vairākām niansēm, kas, patstāvīgi apmeklējot kapelu, varētu palikt nepamanītas. Paveroties augšup, pie pamatstāva griestiem redzama kāda durvju aile. Tur bijis balkons, kas tieši savienots ar hercogienes dzīvojamiem apartamentiem, no tā varējusi klausīties sprediķi. Lielo postu Dobeles pilij nesis Ziemeļu karš un mēra epidēmija 18. gadsimta sākumā. Pils apvīta ar teikām un leģendām, kurās sava vieta gan sunim un lāčiem, gan slepenai ejai zem upes. Arī par tām var uzzināt ekskursijā gida pavadībā.

Tornītis rotā ainavu
Interjerā vienlaikus kontrastējoši un harmoniski sadzīvo vēsturiskie mūri ar mūsdienu konstrukcijām un apgaismes ķermeņiem. Jaunajās kon-strukcijās dominē tumši pelēkais tonis, kas labi sadzīvo ar seno daudzkrāsu akmens mūri. Rūpīgi konservētas saglabājušās drupas, izvēloties atšķirīgas pieejas. Akmens mūra virsmas tagad aizsargā betona pārklājuma slānis ar ventilējošu apakšslāni, kas neļauj uzkrāties mitrumam uz mūra.

Daudz diskusiju raisījis stilizētais metāla tornītis ar jumtiņu Dobeles pils virsotnē. Dažam tas atgādinot sargājošu spārnu, citam slīdkalniņu, kādam – bruņinieka apmetni, vēl kādam – mēli. Bet jumtiņa patiesā misija ir aizsargāt vēl saglabājušās vēsturiskā ķieģeļu torņa paliekas no nokrišņiem. Savukārt no jauna radītais tornītis ar vēja rādītāju smailes virsotnē rotā ainavu un vairo pils pievilcību. No kapelas augšējā atvērtā stāva var vērot pilsētas panorāmu no augstākā publiski pieejamā skatpunkta Dobelē.

Ekspozīcija vēl top
Pils lielā zāle tiks izmantota pasākumiem – izglītojošām lekcijām, semināriem, zinātniskām konferencēm, arī nelieliem akustiskiem koncertiem. Paredzēto ekspozīciju par pils vēstures faktiem un personībām no zemgaļu laika līdz Kurzemes-Zemgales hercogistes periodam plāno atklāt nākamā gada janvārī.

Pašlaik iekārtotas divas gleznu izstādes. Pagrabstāvā ir mākslinieces Anitras Bērziņas personālizstāde «Planēta x Pērle». Otru veido aizvadītās vasaras mākslas plenērā Dobelē radītās gleznas.

Ārstniecības augi aiz mūra
Viena no nozīmīgām personībām pils vēsturē ir hercogiene Elizabete Magdalēna, kuras aizraušanās bija ārstniecības augu dārzs. Hercogienes 1636. gadā rakstītais 65 ārstniecisko augu saraksts tinktūru izgatavošanai raisījis ideju veidot pie pils augu ekspozīciju. Šogad pirmo gadu līdzās pilsdrupām stilizētā dārzā varēja iepazīt daudzus no sarakstā minētajiem augiem. Izzināt ārstniecisko augu pielietojumu senatnē Dobeles pilī piedāvā arī tematiskā programmā «Elizabetes Magdalēnas dārza noslēpumi».

Prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājās
Lielupes krastā Salgales pagastā atrodas Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes (1859–1927) dzimtas mājas «Auči». Ēka, kas cel-ta 20. gadsimta 30. gados, kopš 1995. gada atkal pieder Čakstes dzimtai. Ģimenei piederošajā muzejā viesus laipni sagaida gide Ineta Freimane. Atjaunotajā kalpu mājā 2018. gadā atklāta jauna ekspozīcija, kas modernā, laikmetīgā formātā vēsta par Latvijas valsts pirmā prezidenta un viņa dzimtas likteņiem Latvijas vēstures un demokrātijas attīstības kontekstā.

Jāņa Čakstes mājas sūtība ir dot ikvienam iespēju atklāt Latvijas pirmā prezidenta personību, rosināt vēlmi sekot viņa idejām par brīvu, neatkarīgu un demokrātisku Latviju. Dzimtas vārdā prezidenta mazmazmeita Kristīne Čakste raksta: «Jāņa Čakstes māja ir mūsu ģimenes dāvana Latvijai ar cerību no jauna sabiedrībā ienest vectēva vērtības un idejas, lai tās būtu klātesošas tagad, kā arī valsts nākotnes attīstībā.»

«Personība. Demokrātija. Dzimta.»
Ievada stāstījumam viesiem piedāvā ērtas sēdvietas «demokrātijas aplī». Tā centrā atrodas balsošanas urna, kur aicina domāt un vērtēt, kas valstij ir svarīgākais, – brīvība, neatkarība vai demokrātija. Savu viedokli par šīm trim svarīgajām vērtībām var apliecināt, iemetot attiecīgo «biļetenu» caurskatāmā kastē.

Ekspozīcijas nosaukumā ietvertie trīs ietilpīgie jēdzieni «Personība. Demokrātija. Dzimta.» atklājas un savijas vienā, iepazīstoties ar ekspozīcijas dokumentu, priekšmetu, informācijas materiālu izcilā izkārtojuma dizainā. Jāatzīst – te pieredzi, kā veidot uzskatāmu, saistošu un mūsdienīgu ekspozīciju, var smelties arī viens otrs valsts akreditēts muzejs. K. Čakste ekspozīciju veidojusi sadarbībā ar dizaina biroju «H2E». Izmantoti dažādi eksponēšanas veidi un tehnoloģijas. Digitālā stendā ērti var lasīt citu aiz cita slīdošus zīmīgus J. Čakstes runu fragmentus. Izlasītais pārsteidza ar teiktā aktualitāti arī mūsdienās. Saistoši un ērti var izzināt par J. Čakstes lielo dzimtu, aplūkojot kā fotorāmītī ievietotu ģimenes bildi, kas ir skārienjutīgs ekrāns. Teicami veidotā ekspozīcija un gides raitais, saistošais un iedvesmojošais stāstījums ļauj pasmelties patriotisma izjūtas, lepnumu par Latviju un latviešiem.

Jāņa Čakstes mājās gaidītas gan ceļotāju grupas, gan ģimenes un individuāli apmeklētāji, iepriekš piesakoties. Ekspozīcijas apskate un gida pakalpojums – par ziedojumu. Gida stāstījums būs pieejams arī vienam apmeklētājam.

Caur mājas logiem redzamā Lielupe aicina nesteigties prom, bet doties pastaigā gar upi un aiziet līdz prezidenta tēva stādītajai liepu alejai.

***
Pēc katra no apmeklētajiem maršruta objektiem radās atziņa, ka tā kodolīgais nosaukums ar ietilpīgo mērķi «Atklāj! Izpēti! Iepazīsti!» prasa ceļojumu plānot nesteidzīgu, lai katrā vietā gūtu pilnīgu iespaidu, ko tā var sniegt.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gan pašiem darboties, gan izzināt Latvijas vēsturi

Kategorijas