Visu dara tā, lai pašai prieks

2021. gada 22. oktobris 00:00

Iecavas vidusskolas direktora vietniece Daiga Skuja stāsta par dzīvi darbā un vaļaspriekiem

Aktīva, atvērta, komunikabla, iejūtīga, daudzpusīga – ar šādiem vārdiem kolēģi raksturo Iecavas vidusskolas direktora vietnieci saimnieciskajā jomā Daigu Skuju.

Nākusi no Kurzemes
Daiga nākusi no Kurzemes puses. Bērnību un skolas gadus pavadījusi Saldū. Pabeigusi Saldus vidusskolu, pēc tam studējusi Jelgavā toreizējā Lauksaimniecības akadēmijā. Tur 1989. gadā absolvējusi Zemes ierīcības fakultāti, iegūstot zemes ierīkotāja profesiju.
Augstskolas laikā iepazinusies ar vīru un pēc skolas pabeigšanas uzreiz pārcēlusies uz dzīvi Iecavā pie vīra vecmāmiņas. Abi nākamajā gadā svinēs 35 gadu kāzu jubileju. Laulības laikā piedzimis dēls. Ģimenes pulku papildinājuši divi mazbērni – puika un meitene. «Sākumā man Iecavā bija grūti iedzīvoties, likās, ka Zemgalē ir pavisam citādāki cilvēki. Kurzemnieki, manuprāt, ir draudzīgāki un cits citam tuvāki. Šeit ļaudis bija diezgan ieturēti. Tagad man tā neliekas, jo esmu jau pieradusi. Iecavu nevēlētos mainīt pret kādu citu pilsētu. Tomēr ilgi gadi šeit nodzīvoti un nostrādāti,» atzīst iecavniece.

Daiga divus gadus darbojusies savā profesijā, Iecavas kolhozā strādājot par zemes ierīkotāju. Papildus ar vīru kādu brīdi piepelnījušies, audzējot dažādus dārzeņus – kartupeļus, kāpostus un gurķus. «Tā kā esmu enerģiska un aktīva, man nebija, kur izvērsties, darbs likās vienmuļš un garlaicīgs. Likās, ka par maz darba, apjomi nebija tik lieli. Tāpēc devos pie priekšnieka un teicu: «Vai nu laidiet mani vaļā, vai dodiet citu darbu!» Tajā brīdī kolhozā bija nepieciešama grāmatvede, man piedāvāja šo amatu, un es, protams, piekritu. Ja nemaldos, tur nostrādāju līdz 1995. gadam. Grāmatvedības pienākumi man tīri labi patika. Bet man atkal «ieslēdzās klikšķis», ka gribas kaut ko citu pamēģināt. Tomēr biju vēl jauna. Darbs kolhozā vairs neuzrunāja, un aizgāju pavisam prom no turienes. Kādu pusgadu dzīvojos pa mājām,» turpina Daiga.

Apgūst jaunas zināšanas
Vienā brīdī pilnīgi nejauši viņa uzaicināta strādāt Iecavas vidusskolā, jo atbrīvojusies grāmatveža vakance. Šogad, 1. oktobrī, apritējuši
26 gadi, kopš Daiga strādā Iecavas vidusskolā.

Tajā laikā izglītības iestādē nākuši klāt jauni mācību priekšmeti, arī biznesa pamati. Tobrīd nav bijuši pedagogi, kas šo mācību priekšmetu varētu mācīt, tādēļ Daiga kādu laiciņu vadījusi arī ekonomikas stundas. «Tā kā man tas bija kaut kas pilnīgi jauns, sestdienās braukāju uz kursiem Bauskā, lai iegūtu plašākas zināšanas šajā jomā. Man tā bija mešanās nezināmajā, bet kaut kāds priekšstats man bija, jo akadēmijā apguvu ekonomiku. Var teikt, ka pirmo gadu mācījos kopā ar skolēniem. Un ne ar mazajiem, uzreiz ar vidusskolēniem. Bija jātiek galā ar grūto pusaudžu vecumu, bet man tas izdevās. Pēc tam biznesa pamatus apguva arī pamatskolas audzēkņi,» stāsta Iecavas skolas patriote.

Bija laiks, kad pašvaldība veidojusi centralizēto grāmatvedību. Lai varētu pretendēt uz darbu pašvaldībā, Daiga nolēmusi oficiāli mācīties par grāmatvedi. Tādā iestādē nepieciešams attiecīgs izglītības dokuments. Vienlaikus darbam iecavniece trīs gadus mācījās koledžā, jo saprata, ka būs reorganizācija un darbu skolā nāksies pamest. Taču beigās Daiga neaizgāja strādāt uz pašvaldību, jo vidusskolas direktora vietnieka saimnieciskajos jautājumos priekšgājējs devās pensijā. Atkal lietu sakritības vai kas cits, bet jauno amatu skolā Daiga pieņēmusi, un no 2006. gada līdz šim brīdim viņa darbojas ar skolas saimnieciskajiem jautājumiem.

Katra diena citādāka
Iegūtās zināšanas grāmatvedībā palīdz arī darbā, ja nepieciešams aizvietot uzskaitvedi, tā neesot problēma: «Tolaik domāju, ka jāpamēģina jaunais amats, jo man te daudzmaz viss bija zināms. Prasības pirms padsmit gadiem un tagad nevar salīdzināt. Viss bija diezgan primitīvi. Ja vajadzēja kaut ko iegādāties skolai, devos uz veikalu un nopirku. Vasarā darbinieki krāsoja sienas, taisīja grīdas, visu darīja. Tagad ir diezgan viegli nopirkt vajadzīgo – apsēdies pie galda un pasūti nepieciešamo preci, sevišķi neiespringstot. Nav jāskrien pa veikaliem, mierīgi internetā izpētu un sazinos ar piegādātājiem. Protams, jāievēro visas normas un jāzina Publisko iepirkumu likums, kas ir saistošs pašvaldības iestādēm. Ar mazajiem iepirkumiem līdz desmit tūkstošiem es pati nodarbojos. Rakstu specifikācijas, visas lietas, ko vēlamies, sīki jāapraksta. Lēnā garā visas saimnieciskās lietas esmu sakārtojusi un mēģinājusi visu darīt tā, lai pašai patīk un ir prieks. Nevienu brīdi nenožēloju, ka paliku te strādāt. Manuprāt, šeit ir daudz interesantāk, jo katra diena ir citādāka.»

Galvenais darba pienākums ir atbildība par tehnisko personālu. Daigas pakļautībā pašlaik ir 22 darbinieki (apkopējas, elektriķis, galdnieks, dežuranti), pirms štatu samazināšanas, kas radās reformas rezultātā, bijuši 30 darbinieki. Direktora vietniecei saimnieciskajā jomā jāiepērk mēbeles un inventārs visa gada garumā, protams, ņemot vērā vēlmes un budžetā apstiprinātās lietas. Respektīvi, jādomā par tādu lietu iegādi, lai skola vispār varētu darboties. Pirms pandēmijas norisinājušies valsts mēroga pasākumi, kuros arī esot diezgan daudz ko darīt.

«Ir bijušas reizes, kad skolā nak-šņo bērni un jāgādā, lai viss ir kārtībā, – jārūpējas par organizatoriskām lietām. Pirms desmit gadiem bija viens dabaszinību projekts, kuram pati izgāju cauri no A līdz Z. Matemātikas, ķīmijas, bioloģijas un fizikas kabinetiem tika sarūpētas digitālās tehnoloģijas. Mums toreiz tas bija liels notikums. Diezgan pamatīgi nomocījos, toties tas man ir devis rūdījumu. Pašlaik liekas smieklīgas daudzas tās problēmas, par ko es tik ļoti kādreiz kreņķējos,» atminas direktora vietniece.

Aizraujas ar riteņbraukšanu
Viens no iecavnieces hobijiem ir rokdarbi, kas īpaši aktuāli ziemas periodā, – adīšana, tamborēšana, dažādu rotaslietu, piemēram, auskaru un brošiņu, gatavošana. Kādreiz gājusi arī floristikas pulciņā. Neesot problēmas kaut ko izdekorēt arī skolā, ja nepieciešams.

Pēdējā laikā Daiga aizraujoties ar riteņbraukšanu, tieši ar garajām distancēm. Visiecienītākais maršruts ir Iecava–Baldone un atpakaļ vismaz trīs reizes nedēļā. «Pēc brauciena jūtos uzlādēta un enerģijas pārpilna. Kaut negribas, ir jāsaņemas un jāizbrauc ar riteni, jo pēc tam ir milzīgs gandarījums. Atbraucu mājās gandrīz kā cits cilvēks. Fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas kaut vai tādēļ, lai sakārtotu galvu, domas, arī veselībai labi. Īstenībā visu mūžu esmu sportojusi un bijusi aktīva. Skolas laikā spēlēju basketbolu, gāju uz vieglatlētikas nodarbībām, braukāju uz sacensībām. Arī sabiedriskajā dzīvē jaunības gados skolā biju diezgan aktīva,» atklāj bijusī kurzemniece.
Ziemā kopā ar vīru visaktuālākais vaļasprieks ir slēpošana. Abi parasti dodas uz lielajiem kalniem Itālijā.

Dārzs un sapnis par gleznošanu
Daigas nepiepildītais bērnības sapnis ir gleznošana – kad gājusi pamatskolā, apmeklējusi mākslas studiju. Bija pat iecere doties uz Liepājas mākslas vidusskolu, bet tas palicis tikai sapnis. Diemžēl tajā laikā ģimenes ap-stākļi bija tādi, ka mamma nevarēja atļauties «palaist pasaulē»: «Katrā ziņā man nav problēmu arī darbā kaut ko uzzīmēt vai izkrāsot, ja vajadzīgs. Ja godīgi, mani nepamet doma pamācīties gleznošanu, pagaidām tam nepietiek laika, jo jākopj arī dārzs. Tas izveidots tāds, lai nav jāiegulda liels darbs, bet lai ir skaisti un pašai patīkami. Kādreiz piedalījos konkursā «Iecavas novada sakoptākā sēta». Vienu gadu startējām pat republikas konkursā. Īstenībā, pastaigājot pa Iecavu, redzu, ka pie mums ir daudz skaistu pagalmu, tikai ne visi to vēlas plašāk parādīt. Uzskatu, ka vajag ne tikai sevī turēt, bet arī ar citiem dalīties.»

Ikdienā brīvais laiks tiek pavadīts dažādi –, kopjot dārzu, apceļojot Latviju, auklējot mazbērnus, pavadot laiku ar draugiem, cepot desiņas mežā vai vienkārši pastaigājot gar jūru. «Neesmu arī pret laika pavadīšanu mājās, bet man labāk patīk darboties, nevis sēdēt uz vietas. Darbs aizpilda lielāko manas dzīves daļu. Skola man ir ļoti tuva, tāpēc gribas, lai viss ir labi izdarīts un lai ir labi paveikta darba sajūta. Patīk kārtība gan mājās, gan darba vidē. Novērtēju, ja apkārtējie to respektē. Esmu prasīga,» atzīstas daudzpusīgā persona.

Iecavas Gada cilvēka tituls
Šogad Daigai Skujai piešķirts goda nosaukums «Iecavas Gada cilvēks» par nozīmīgu ieguldījumu mūsdienīgas skolas vides veidošanā un aktīvu darbu Eiropas Savienības projektos. Pati atzīst, ka šī titula piešķiršana viņai esot bijis negaidīts, taču patīkams pārsteigums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Visu dara tā, lai pašai prieks

Kategorijas