BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Krišjānis Kariņš: «Nevakcinētie cilvēki tur mūsu sabiedrības brīvības atslēgu savā rokā»

www.bauskasdzive.lv
Latvijā un pasaulē

2021. gada 20. oktobris 16:44

595
Krišjānis Kariņš: «Nevakcinētie cilvēki tur mūsu sabiedrības brīvības atslēgu savā rokā»

Šodien, 20. oktobrī, norisinājās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa attālināta tikšanās ar reģionālo mediju pārstāvjiem, kur tika apspriesti vairāki jautājumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Tiešsaistē preses konferencē piedalījās arī „Bauskas Dzīve”.

Preses konferences laikā Ministru prezidents vairākkārtīgi uzsvēra vakcinēšanās nepieciešamību: «Šajā laikā mums vajadzīga visas sabiedrības mobilizācija. Pote var izglābt dzīvību, gan savu, gan kaimiņa. Mūsos ir jābūt tai sabiedriskajai atbildībai. Iesaku uzrunāt draugus, kaimiņus, aicināt viņus vakcinēties. Mūsu visu interesēs ir palīdzēt cilvēkiem vakcinēties, lai sabiedrība atkal būtu aktīva. Zviedrija, Somija, Norvēģija, Dānija, Īrija – visās šajās valstīs ir atcelti ierobežojumi, jo ļaudis spējuši bez pretestības iet vakcinēties. Kādēļ pie mums tā ir? Uzskatu, ka pamati sakņojas neuzticībā valsts varai un iestādēm kā tādām, kas nācis vēl no bijušās padomju telpas. Lielu lomu spēlē arī dezinformācija, kam tauta arī notic. Diemžēl esam spiesti šobrīd nest lielu slogu citu cilvēku rīcības trūkuma dēļ. Mums ir pietiekami daudz nevakcinētie tieši vecāka gada gājuma cilvēki. Viņiem droši vien ir grūti tikt uz kādu vakcinācijas punktu, tāpēc uzskatu, ka ikdienā vakcinācijas punktu skaitu vajadzētu krasi paplašināt. Nevakcinētie cilvēki tur mūsu sabiedrības brīvības atslēgu savā rokā, un ja viņi turpinās tā darīt, tad ilgi turēs gūstā visu valsti.»

Kas tad būs vēl stingrākie ierobežojumi nevakcinētajiem pēc 15. novembra? Viena no domām ir, ka būs iespēja iegādāties pirmās nepieciešamības preces tikai mazajos pārtikas veikaliņos. Pamatā būtu mērķis nodrošināt, lai šie cilvēki neietu sabiedrībā, jo apdraudēti ir gan viņi paši, gan apdraud citus un arī veselības aprūpes sistēmu. «Ja cilvēki joprojām atteiksies no potes, tad būtu jāatrod vēl kādi veidi, lai viņiem uzliktu atbildību par to, ko viņi dara,» uzsver K. Kariņš.

Kas notiks pēc 15. novembra, ja darbinieks tomēr nebūs ar sadarbībspējīgu sertifikātu? Paredzēts, ka darba devējam būs tiesības atlaist darbinieku, ja nebūs sertifikāta. Pašlaik līdz galam tas nav apstiprināts, bet ir ierosināts izskatīšanai Saeimā otro reizi. K. Kariņš atzīst, ka visa koalīcija ir izpratnē, kāpēc to neatbalsta, jo šī ir nepieciešamība, lai mudinātu cilvēkus arvien vairāk vakcinēties. Vēl nav zināms, bet iespējams, šis jautājums Saeimā tiks skatīts šo ceturtdien. Tomēr skaidrs ir tas, ka nevakcinētajiem cilvēkiem būs arvien grūtāk un tiks likti stingrāki ierobežojumi. Detaļas iespējams tiks izstrādātas šīs dienas Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Četras nedēļas, mājsēdes laikā, nevarēs darboties tirdzniecība, izklaide, labsajūtas nozares. Ražotāji un būvnieki savu darbu varēs turpināt. Tie, kuri nevarēs, tiem tiks atdzīvināti tie paši atbalsta mehānismi, kādi bija pagājušās dīkstāves laikā. Valsts izmaksās kompensāciju, kas kopumā sasniedz apmēram 200 miljonus eiro. Pēc mājsēdes beigām viss būs atpakaļ zaļajā režīmā, kas ļaus ekonomikai attīstīties. Ja būs nepieciešamība, tiks nodrošināts īpašs atbalsts ģimenēm ar bērniem, jo, kā zināms,  mācības skolēniem norisināsies attālināti. Ātrāk klātienē tās varēs atsākt 1. - 3. klases audzēkņi.

Tikšanās gaitā nedaudz tika runāts par administratīvi teritoriālo reformu. Kādi signāli par tās virzību, plusiem, mīnusiem. «No jaunievēlētajiem pašvaldību vadītājiem ir pozitīvas atsauksmes, tādā ziņā, ka viņi redz iespēju sakārtot problēmas, kas agrāk bija grūtāk risināmas. Piemēram, skolu tīkli. Skatoties no kopējās valsts pārvaldes efektivitātes, samazinot pašvaldību skaitu, esam pareizajā virzienā. Piebildīšu, ka vēl stāv priekšā slimnīcu tīkla reforma. Man liekas, ka mazajiem ciemiem un pilsētām neatpalikt attīstībā no lielajām pilsētām nav iespējams, ne mūsu, ne citās valstīs. Nevar visu pilnīgi vienmērīgi attīstīt. Piemēram, ap lielajām pilsētām ir daudz lielāka aktivitāte nekā citur, jo ir lielāka cilvēku koncentrācija. Attīstība vienmēr veidojas ap kaut kādiem centriem. Tāpēc pateicoties lielākiem novadiem, līdz ar to izteiktākiem centriem, varam domāt par plašāku attīstību,» atbild Ministru prezidents.

Kategorijas

Kategorijas