Ar aizrautību top rūceņi

2021. gada 19. oktobris 00:00

Bauskas pils muzejā mūsdienu cilvēkus iepazīstina ar senlietām, kas darinātas no kaula un raga, ar to pielietojumu un gatavošanu
«Senā dzīvesveida skolas» nodarbība «Kauls renesanses mākslā un sadzīvē» Bauskas pils muzejā notika sestdien,
16. oktobrī. To vadīja Viesturs Āboltiņš, amatnieks, kurš ir specializējies no kaula un raga darināto senlietu pētniecībā un atdarinājumu izgatavošanā.

Izmantojot senās metodes un materiālus, V. Āboltiņš seno amatu prasmes pastāvīgi demonstrē meistardarbnīcās Cēsu pilī.
Meistars uzskatāmi un ar aizraujošu stāstījumu iepazīstināja apmeklētājus ar renesanses laika kaula priekšmetiem un to apstrādes darbarīkiem. Kaula un raga materiāls renesanses periodā un līdz pat 19. gadsimtam sadzīvē izmantots ļoti plaši, līdzīgi kā mūsdienās tiek lietota plastmasa. Tas bija plaši pieejams, lēts un viegli apstrādājams materiāls.

Pogai pieci caurumi
Speciāli pasākumam bija sagatavota neliela ekspresizstāde, kurā varēja aplūkot kaula un raga priekšmetu oriģinālus no Bauskas pils muzeja krājuma. Krājumā atrodas arheoloģiskajos izrakumos iegūtie kaula un raga priekšmetu fragmenti, kas apliecina, ka 16. – 17. gadsimtā pils iemītnieki sadzīvē izmantojuši dažādus kaula un raga priekšmetus. Bauskas pilī arheologi atraduši galda piederumu spalus, adatas, pogas, kreļļu pērlītes un šaujamieroču dekoratīvo daļu fragmentus – gravētas briežraga plāksnītes.

V. Āboltiņš komentēja eksponēto senlietu izgatavošanas tehniskos paņēmienus un lietojumu, izskaidroja, kāpēc tie veidoti tieši tādi. Interesanti bija uzzināt, kāpēc senajai pogai ir pieci caurumi, izrādās – vidējais bijis paredzēts, lai ar instrumenta centrālo durekli noturētu materiālu uz vietas, piegriežot formu. Atklājās daudz izziņas par vēsturiskajiem priekšmetiem, kuru pielietojumu bez īpašām priekšzināšanām grūti nojaust. Piemēram, caurumota apļa formas raga plāksnīte ir bijusi tintes dzēšsmilšu dozes vāciņš, nevis pūdernīcas vai sālstrauka. Dzīvnieku ilkņi izmantoti arī kā rotaļlieta mazuļiem zobu nākšanas laikā smaganu masēšanai. Senlietu pētnieks prasmīgi skaidroja, kā atšķirt, kādam nolūkam priekšmets lietots.

Populārās kauliņu spēles
Pasākumā sanākušie varēja praktiski darboties meistardarbnīcā, izmēģināt priekšmetu darināšanu no kaula. Ar lielu aizrautību tika gatavoti rūceņi – rotaļlietas, ko senatnē bērni gatavojuši arī paši. To veido no cūkas pēdas kauliņa, kuram smaguma centrā ar nazi abpus izrubinātos caurumiņos divkārt izver dzijas pavedienu, ko galā sasien. Kad rotaļlieta bija gatava, katrs steidza pārbaudīt, cik labi rūcenis «rūc».

Ne tik viegli padevās gūt pieredzi spēļu metamo kauliņu darināšanā. Lai gan meistars jau iepriekš bija izzāģējis kauliņa kuba formas sagatavi, meistardarbnīcas piecas dalībnieces veltīja teju stundu viena kauliņa apdarināšanai. Ar autentisku vienrokas urbi veidoja punktus – divu kārtu aplīšus vajadzīgajā skaitā uz katras metamā kauliņa plaknes. Urbja darbināšana ne katram padevās uzreiz. Viesturs Āboltiņš uzsvēra, ka rokas instrumenti dabiskam materiālam piedod dzīvību.

Pasākuma apmeklētāji varēja izmēģināt viduslaikos un renesanses laikā iemīļotas spēles, kurās izmantoja kaula spēļlietas. Pētnieks pastāstīja, ka kauliņu spēles bijušas populāras jau viduslaikos, spēlētas arī kā azartspēles. Viņš izzinājis, ka jau 13. gadsimtā karaļa Alfonso X rakstītajā spēļu grāmatā minētas gan šaha un dambretes spēles, gan 12 kauliņu spēles. Tur atklāts, ka visskaidrāk, labāk un godīgāk krīt kaula metamkauliņi. Meistars skaidro, ka tas saistīts ar materiāla īpašībām – kauls ir blīvs, diezgan smagnējs, bet arī elastīgs.

Jaunākā spēļu dalībniece, sešgadīgā Emīlija Neimane, atzina, ka visvairāk patikusi spēle ar čiekuriem, ko sauc arī par «Kāpšanu debesīs» vai «Jēkaba kāpnēm».

Baušķeniece studente Linda Kupča «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka atnākusi uz pasākumu, draudzenes rosināta, un ir par to gandarīta. «Ļoti interesanti, stāstījums bija aizraujošs un viegli saprotams. Bija pārsteidzoši atklāt, cik daudz laika senatnē aizņēma dažādu priekšmetu radīšana. Ir noderīgi zināt, no kurienes esam nākuši līdz mūsdienām. Noteikti arī turpmāk apmeklēšu Bauskas pilī līdzīgus pasākumus un ieteikšu arī citiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar aizrautību top rūceņi

Kategorijas