Vairāk nekā pusgadsimtu aizrauj un izglīto

2021. gada 19. oktobris 00:00

1888

Vairāk nekā pusgadsimtu aizrauj un izglīto

Bauskas bērnu un jauniešu centram ar moto «Priecīgs tu nāc, darboties sāc!» – 55 gadi

Tāpat kā cilvēkiem, arī iestādēm ir savs mūžs, gadi skrien, kā paātrinātā filmā šķirot vēstures lappuses. Bauskas bērnu un jauniešu centra (BJC) – tiesa gan, katrā laikā ar atšķirīgu nosaukumu – Sarkano māju Kalna ielā 14 apmeklējušas daudzas baušķenieku paaudzes, to, garām traucoties uz Eiropu, visticamāk, satiksmes plūsmā pamanījuši arī iebraucēji mūsu pilsētā.

Pionieru nams
Septembrī BJC apritēja 55 gadi – 1966. gada 1. septembrī tika dibināts Bauskas rajona Pionieru nams (1966. – 1989. g.). Toreiz darbojās 13 pulciņi ar 275 dalībniekiem.

21. gadsimtā to sauc par interešu izglītību, bet pirms pusgadsimta tas bija ārpusskolas un ārpusklases darbs. Pirmais direktors bija Normunds Pūķis. Viņa sirdslieta bija fotografēšana un tūrisms, tāpēc pirmā vislabāk iekārtotā telpa pulciņu darbam bija fotolaboratorija, kas tolaik bija īsta ķīmijas laboratorija, aprīkota ar aparatūru fotofilmiņu attīstīšanai un bilžu kopēšanai. Aktīvi darbojās arī tūrisma, radiotehnikas un kino pulciņi.

Savukārt no 1970. līdz 1988. gadam Pionieru namu vadīja Laimdota Sala, aizrautīga dzimtās zemes pētniece un tūrisma entuziaste. Namā Kalna (toreiz Padomju) ielā 14 skolēni darbojās tikai dažās telpās, jo te atradās dzīvokļi un vairākas iestādes. Siltumu nodrošināja ar malkas apkures krāsnīm. Kad citi ēkas iemītnieki pārcēlās, direktores L. Salas vadībā sākās Pionieru nama paplašināšana, projektējot un veicot remontdarbus un pārbūvi.

N. Pūķis jau 1967. gadā Laimdotu Salu uzaicināja darbā par metodiķi. Viņa stāsta ne tikai par krāsns apkuri, bet arī ūdensvadu, kas toreiz bija tikai vienā telpā, ēkā bija sausā tualete. Direktores darbā L. Sala aizvadījusi 18 gadus, bet BJC veltīts kopumā 31 mūža un darba gads.

«Ārkārtīgi skaists laiks»
«Bauskas Dzīvei» izdevās sazināties ar cienījamo kundzi. Par to laiku viņa teic: «Normunds Pūķis padeva ideju, ka bērniem vajag organizēt ārpusstundu darbu. Mums sapasēja darbošanās tūrismā – gājām pārgājienos. Tā mani pierunāja nākt no Iecavas uz Pionieru namu Bauskā. Tolaik bija ļoti labs kolektīvs, brīnišķīga komanda, ļoti labi strādājām. Reizēm par lietu arī pastrīdējāmies, bet dzīve gāja uz priekšu. No nekā izveidojām republikas labāko «namiņu». Pie mums brauca pieredzes apmaiņā, arī mēs visur kur devāmies, arī uz citām toreizējām padomju republikām.

Pamazām izvērsām darbu ar bērniem. Cik skaisti bija tūrisma salidojumi un pārgājieni! Tas bija ārkārtīgi jauks laiks! Tā toreiz bija jauna lieta, sākām novadpētniecības darbu, Pūķa laikā pat orķestris bija. Tūrisma pulciņi bija viņa sirdslieta.»

Tika veicināta laba mācīšanās, jo tādējādi varēja nopelnīt braucienus pa Padomju Savienību, bija nometnes. Strādājuši pie saimniekiem, lai vakariņām nopelnītu kartupeļus. «Viss toreiz bērniem bija par brīvu, tagad par lielu naudu...» salīdzina direktore. Pulciņos meitenes pat iemācījušās tā šūt, ka «pašas sev uzšuva izlaiduma kleites». Daudzi «atspērušies» Bauskas Pionieru namā, piemēram, tagadējais žurnālists, filozofs un vēstures pētnieks Arnis Kluinis «izaudzis» fotopulciņā Bauskā, priecājas L. Sala.

Grūti nācies «izsist cauri» kapitālo remontu ar daļēju pārvākšanos, kad ar mantām staigājuši «kā kaķenes ar kaķēniem». Zālē tika ielikta parketa grīda.

«Man patīk, ka pašlaik nams ir atdzīvojies, ka ir daudz pulciņu. Bērniem jubilejas reizē vēlu būt ar mērķi, ar gribu kaut ko darīt, nevis gariem zobiem! Pedagogiem vēlu strādāt ar sirdi pie bērniem. Ja nav sirds pie bērniem, tad ej citur, jo ar bērniem jāstrādā ar mīlestību! Tas ir galvenais, piemēram, Tija Bušmane agrāk keramikas pulciņā strādāja reizēm pat naktīs, sazinājās ar vecākiem. Manā laikā atnāca Ligita Zeibote (tagad Irbīte), viņas dejotāji jau pieauguši cilvēki. Metodiķe Smuidra Hiršfelde neskaitīja stundas. Kad nāca lieli pasākumi, strādājām dienu un nakti. Dažreiz gulēja uz krēsliem namā, mēnesī par darbu divreiz nedēļā saņemot 10 – 15 rubļu, kas bija kopā ar dažiem kolēģiem vienas pusdienas bez šampanieša kafejnīcā «Mūsa» tagadējā Rātslaukumā,» teic L. Sala.

Konkursi, skates, vides aktivitātes
No 1988. līdz 2009. gadam Bauskas rajona Pionieru un skolēnu namu (1989. – 1991. g.) vadīja Dzintra Skurba. Tika pabeigts ēkas Kalna ielā 14 kapitālais remonts un iekārtotas telpas. Namā darbojās mākslinieciskās ziedu kārtošanas pulciņš, šūšanas un piegriešanas pulciņš, rotaļu, spēļu un pasaku istaba, sarīkojumu deju grupas, vācu valodas apguves, rokdarbu un tūrisma pulciņi.

No 1991. līdz 1996. gadam strādāja Bauskas rajona Skolēnu nams. Šajā laikā nodibināta tautas deju kopa «Mēmelīte» un vokālā studija «Miljons», kas allaž svētkos priecēja ar savu uzstāšanos. 7 – 13 gadus veci bērni pulcējās savā klubā «Bauskas Pekšņi». Tolaik notika konkurss «Superpuika» un «Mis Bauskas Peksne».

Savukārt no 1996. līdz 2010. gadam darbojās Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centrs. Turpināja darboties pulciņi, un tas kļuva arī par rajona ārspusskolas un ārpusklases darba metodisko un audzināšanas centru. Tika rīkoti talantu un māk-slinieciskās pašdarbības konkursi, skates, vides aktivitātes. Bērni iesaistījās mazās estētikas skolas darbā. Bauskas rajona BJC rosināja tradicionālā konkursa «Gada skolēns» rīkošanu.

Metodiķe Līga Kirilko par šo laiku raksta: «Man, mazas lauku skolas direktora vietniecei, darbs šeit bija liels izaicinājums. Dzintra Skurba bija direktore, kura, lai gan prasīga un korekta, vienmēr ļoti rūpējās par saviem darbiniekiem un uzticējās. Dzintra šo darba gadu laikā iemācīja, ka ikvienam pasākumam rūpīgi jāgatavojas. Visi lielie rajona pasākumi tika rūpīgi plānoti, strādājot vienotā komandā. Katrs iesaistītais zināja savus pienākumus un bija atbildīgs par to izpildi.»

Skolniece šūšanas pulciņā un direktore
«Bauskas Dzīve» nesteidzīgā sarunā tikās ar tagadējo BJC direktori Benitu Svarenieci un Veroniku Puķi, direktores vietnieci un metodiķi.
«Pirmoreiz Pionieru nama durvis kā Bauskas astoņgadīgās skolas 3. klases skolniece vēru 1978. gadā. Ienākot pirmais iespaids bija – cik augstas un stāvas kāpnes! Kopā ar klasesbiedrēm apmeklējām šūšanas pulciņu tagadējā lietvedes kabinetā pirmajā stāvā. Septiņas meitenītes izšuvām un šuvām, gūtās prasmes vēlāk lieliski palīdzēja skolā mājturības stundās,» atminas B. Svareniece.

Vēlāk, 80. gadu sākumā, aktuāli bija skolu vēstures konkursi par pionieru darbību, tad ziemas brīvlaikā Benitai nācies kāpt pa augstajām kāpnēm. Visu Bauskas rajona skolu pārstāvji prezentēja paveikto, to darīja arī Bauskas astoņgadīgās skolas Otomāra Oškalna vārdā nosauktās pionieru vienības dalībnieki pionieru vadītājas Zaigas Zviedres vadībā. «Toreiz apguvu vēstures pētniecības prasmes,» ar smaidu teic B. Svareniece.

Bērnu darbi – Maskavā izstādē
Tajos gados daudzi Pionieru nama pulciņi darbojās skolās, jo bija maz telpu. Tās tika apdzīvotas pakāpeniski. Viss sākās ar fotodarbnīcu, jo tolaik fotogrāfiju attīstīšana prasīja lielu darbu un speciālu laboratoriju. Daudz vērtīgu atmiņu glabā 1984. gada albums, kas tapa par godu Tautas saimniecības izstādei Maskavā. Tajā bija skatāmi arī Bauskas rajona Pionieru nama skolēnu darbi. Vērtīgais materiāls ar fotogrāfijām, izgriezumiem no laikrak-stiem, tostarp «Bauskas Dzīves» priekšteces «Komunisma Ceļa», laikraksta «Pionieris», ar pasākumu afišām, ielūgumiem, diplomiem ir dabūts no Jelgavas zonālā arhīva. Veroties tā laika liecībās, var īsteni izjust to gadu «garšu». BJC ir savākti arī fotogrāfiju albumi, pašlaik materiāli tiek digitalizēti.

Dinamisks laiks un ikdiena
Kādi bijuši 11 gadi direktores darbā? «Dinamisks laiks. Esmu dzimusi, augusi un tagad strādāju Bauskā. Prom esmu bijusi tikai studiju gados Liepājas Pedagoģiskajā institūtā. Liepājā ievēroju kurzemnieku sīkstumu un patriotismu. Reizēm mēdz būt skumji, ka mēs, baušķenieki, nereti uz lietām un notikumiem vairāk skatāmies caur negāciju prizmu. Strādājot Īslīces SOS bērnu ciematā, pēc tam privātajā uzņēmējdarbībā, man bija iespēja pabūt pieredzes apmaiņā vairākās Eiropas valstīs un iepazīties ar interešu izglītības norisi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Ungārijā un Čehijā. Tas bija laiks, kad mani bērni – Krišjānis, Elizabete, Patrīcija un Rūdolfs – bija skolēni. Man bija vēlme interešu izglītības sistēmu veidot bagātīgāku. Līdz ar jauno darba piedāvājumu tāda iespēja arī radās,» stāsta B. Svareniece.

Sākot darba gaitas 2010. gada martā Bauskas BJC, pirmais nozīmīgākais uzdevums bija realizēt projektu dalībai X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīgā, kur no Bauskas novada piedalījās 522 dalībnieki. Šo vērienīgo procesu palīdzēja realizēt pieredzējušie darbinieki – metodiķe Māra Kuļikauska, pedagogi Tija Bušmane, Daile Feldmane, Maiga Puķīte, Pēteris Ozols, Ligita Irbīte, Māra Filipoviča.
«Iepazīstoties ar centra līdzšinējo darbību, redzēju, ka vajadzīga tehniskās jaunrades pilnveidošana, gribējās dažādot piedāvājumu. Tā nonācām līdz trases automodelismam, velopulciņam, elektronikai, robotikai, lego pulciņam.

2011. gadā tikām pie Dzeltenās mājas Rīgas ielā 8. Tas bija intensīvu remontu laiks, aktīvi iesaistījāmies projektos. Attīstījās arī vides izglītība, nometņu kustība. No 300 audzēkņiem 2013., 2014., 2016. gadā izdevies aizraut līdz 600 pulciņu dalībniekiem, tādējādi dubultojot izglītojamo skaitu. Darbs ir radošs, dinamisks, ar spēju pieņemt izaicinājumus un vajadzību pieņemt lēmumus atbilstoši konkrētajai situācijai,» vērtē direktore. Par to pārliecinājās arī «Bauskas Dzīve» –, ierodoties uz tikšanos, redzēja aktīvu lēmumu pieņemšanu par BJC darbu valstī noteiktās ārkārtas situācijas laikā.

Bērni atveras
«Ik dienu nāk jauni izaicinājumi, jāpieņem aktuāli lēmumi, jo interešu izglītība ir mainīga. Vienmēr tā bijusi neformālā izglītība, bet tieši pulciņos klusie bērni bieži vien atveras. Te audzēkņi iegūst velotiesības, iemācās atšķirīgas lietas, kas dzīvē noder un ko skolā ne vienmēr iemāca,» uzsver V. Puķe.

Speciālistes vērtē, ka cilvēkbērnam tiek dotas bagātīgas akadēmiskās zināšanas, bet praktiskās zinības bagātīgāk sniedz ģimene un neformālā izglītība. «Mums ir radošs un profesionāls kolektīvs, labākie skolotāji un tehniskie darbinieki. Par šādu atalgojumu atrast sava darba fanātiķus ir sarežģīti. Bet tieši tas arī ir vissvarīgākais uzdevums – atrast to cilvēku, kas konkrēto darbu izdarīs vislabāk,» teic direktore.
Ir prieks par audzēkņu izaugsmi, piemēram, redzot spējīgus uzņēmējus, kas izauguši tieši BJC. Ausīs skanot vārdi, ko teica kāds «Labo garšu studijas» dalībnieks: «Gribu iemācīties gatavot ēst savam tētim.»

Otrā stāva spoki
Ikdienā ar bērniem nenoliedzami gadās arī amizanti notikumi, piemēram, daudzi audzēkņi otrajā stāvā pēcpusdienā nodzēšot gaismu, jo tur spokojoties. «Saklausoties šos stāstus, jau kaut ko gaidi... Pašai, vienai esot namā, nācies dzirdēt dažādas skaņas, kad durvis virinās un līdzīgi. Bet lieta tāda, ka mums logi cits citam pretī, tamdēļ caurvējš, turklāt līdz ar lielo transporta plūsmu kaut kas sašķiebjas, mašīnas pabrauc garām, rada troksni,» stāsta direktores vietniece.

Pie A7 transporta plūsmas darbinieki un audzēkņi esot pieraduši, tomēr tā dara savu – ir vibrācija, troksnis. Pašlaik ir prieks par BJC sakārtoto vidi.

«Cenšos uz dzīvi A7 malā paraudzīties no gaišās puses – nereti kolēģiem no citām Latvijas vietām saku: «Kad tu brauksi uz Eiropu, tu brauksi gar maniem logiem, un mēs varēsim sasveicināties.» Namu arī viegli pazīt pēc diviem karogiem pie tā – valsts un pašvaldības,» tā direktore. «Esam aktīvi valsts nozīmes interešu izglītības projektu īstenotāji Bauskā. 2015. gada XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalījās 623 Bauskas novada audzēkņi. 2017. gada jūnija pirmajās dienās teju 2000 skolēnu no visas Latvijas mēroja ceļu uz Bausku, lai satiktos vienā no Latvijas simtgades pasākumiem – 5. Latvijas bērnu un jauniešu mākslas un mūzikas festivālā «Toņi un pustoņi».»

«Ikdienā nekad nevar paredzēt visu darbību rezultātus. Piemēram, atrodi labāko vietu nakšņošanai kādā pasākumā, bet te pēkšņi divkāršojas audzēkņu skaits vai kāds bērns līdzi grib paņemt «pusi dzīvokļa», ieskaitot «Dormeo» matraci... Un tas viss, braucot uz piecām dienām uz Rīgu, jo izpratne par komfortu ir mainījusies. Tās ir ikdienišķas lietas, kuras ne vienmēr ir spēkos mainīt. Cenšamies gan runāt un izrunāt visu,» stāsta B. Svareniece.

Plāni un ieceres
Kādi plāni ir BJC darbībā? Bauskas BJC vīzija – prestiža, radoša novada izglītības iestāde kā mūžizglītības un kultūras aktivitāšu centrs. Centrs ir mājvieta pozitīvām emocijām un radošām izjūtām, un tās darbības pamatuzdevums ir personības izaugsmes un attīstības veicināšana, stāsta BJC speciālistes. Ir vēlme attīstīt pieaugušo izglītības piedāvājumu – gleznošanas studiju, tekstilmozaīkas nodarbības, jaunums pašlaik ir keramikas nodarbības pie mākslinieces Zigrīdas Tauriņas. Tomēr situācija valstī rada neskaidrību un reizumis samazina arī dalībnieku un darbinieku skaitu... «Plānojam attīstīt uzņēmējdarbības pamatu izglītības programmu ar mērķi sniegt audzēkņiem izpratni par izveidotā produkta virzību tirgū. Līdz šim esam ieguldījuši pamatīgu darbu Dzeltenās mājas vēstures izpētē. Māja nav tikai ēka, kurā mēs dzīvojam, strādājam vai mācāmies. Tā ir bagāta ar notikumiem un pārdzīvojumiem. Turpināsim darbu izpētes projektā «Dzeltenās mājas stāsti», jo ēkai ir bagāta vēsture, un apzināmies, ka tā ir jāpēta un jāsaglabā,» nākotnes plānus ieskicē B. Svareniece un V. Puķe.

«Centiņa piezīmes»
Nodarbības Sarkanajā mājā Kalna ielā 14, Dzeltenajā mājā Rīgas ielā 8 apmeklējot ne tikai pilsētas, bet arī lauku bērni. Jubilejas reizē audzēkņiem, pedagogiem un draugiem izdots un uzdāvināts bloknots ar vēsturiskām piezīmēm, fotogrāfijām un vietu pašu idejām «Centiņa piezīmes». Centiņā personificēts nodarbību dalībnieks, kas cenšas izdarīt ko vairāk, kā arī šo laiku raksturojošā monēta. Saņēmēji par šo velti bijuši priecīgi. Kas tādu nav saņēmis, to varot izdrukāt no BJC mājaslapas.

Daudzi pulciņi ir ar ilgu darbības stāžu, piemēram, «Mēmelīte» (vadītāja Ligita Irbīte) darbojas 30 gadu, kokamatniecības pulciņu skolotājs Pēteris Ozols ir vadījis 30 gadu, arī rokdarbu studija «Kamolītis» (skolotāja Ilze Krieviņa) dalībniekus pulcē 23. mācību gadu. Populārākie pulciņi esot tie, kuros var aktīvi darboties, – dejas, velopulciņš, ģitārspēle, keramika u. c. Jaunums, kas izraisa interesi, ir modernā amatniecība un pavediena tēlniecība (ar 3D pildspalvu) pie skolotājas Indras Liepas.

31 izpausmes iespēja
Pašlaik BJC darbojas 31 pulciņš, ko vada 13 interešu izglītības pedagogi un apmeklē kopskaitā 497 audzēkņi. Arī «Bauskas Dzīve» piektdienas pēcpusdienā, kad pēc skolas nedēļas bērni nebūt nesteidzās mājās, bet gan devās uz pulciņiem, pavēroja nodarbības un aprunājās ar dalībniekiem.

Bauskas Valsts ģimnāzijas 2. klases skolniece Māra lego pulciņu apmeklējot otro gadu. «Man ļoti patīk lego. Arī mājās man ir daudz klucīšu,» rādot stundas darbu – māju uz riteņiem, stāsta meitene. Arī klasesbiedre Evelīna Žurkeviča otro gadu apmeklējot šo pulciņu. Viņa atklāj, ka piedaloties arīdzan mālošanas un dejošanas nodarbībās. Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, vai tas nav nogurdinoši, čaklā meitenīte atbild noliedzoši. Vēl viņa piebilst, ka «man ļoti patīk kaķi, arī es reizēm uzvedos kā kaķis».

Centīga pulciņu apmeklētāja ir arī Bauskas Valsts ģimnāzijas 6. klases skolniece Ieva Bille. Meitene šogad iesaistījusies gleznošanas pulciņā, savukārt no trīs gadu vecuma apmeklē tautas dejas «Mēmelītē», ģitārspēlei veltīti jau trīs gadi, un rokdarbu studijai «Kamolītis» – četri. «Man katru dienu ir kāds pulciņš, pašlaik gleznošana ir tuvākā, jo patīk zīmēt un jau no Mākslas skolas pazīstu skolotāju Mārīti Šulci. Skolā šīs visas nodarbības man palīdz, nav, piemēram, problēmu šūt un tamborēt,» stāsta Ieva.

Tālāk dodamies uz gleznošanas studiju pie skolotājas Mārītes Šulces, kur dalībnieki aktīvi zīmē vācu kungu. Sešgadīgā ģimnāziste, 1. klases skolniece Alise Svetļičnaja, ietekmējoties no vecmāmiņas, kas nodarbojas ar senajiem tērpiem un kam ir Seno tērpu muzejs, zīmē vēsturiskus tērpus. Meitenīte apmeklējot arī mālošanas nodarbības un rokdarbu studiju «Kamolītis».

Savukārt Bauskas Valsts ģimnāzijas 4. klases audzēkne Beāte Beņuša var lepoties ar to, ka tieši viņas zīmējums ir uz vāka «Centiņa piezīmēm». Arī skolasbiedre 2. klases audzēkne Jasmīna Bite par blociņā ievietoto savu darbu teic: «Visi bērni izkrāsos manu darbu.»
Skolotāja M. Šulce stāsta, ka audzēkņu zīmējumu izstāde bijusi Bauskas bērnu bibliotēkā, savukārt pirms Ziemassvētkiem bibliotēkas logos varēs skatīt uzzīmētu vērpjamo ratiņu izstādi. Kādi darbi noteikti piedalīsies arī Starptautiskajā bērnu darbu konkursā Lidicē Čehijā.

IZ VĒSTURES

1966. g. 1. septembrī tika dibināts Bauskas rajona Pionieru nams. Toreiz darbojās 13 pulciņi ar 275 dalībniekiem. Pirmais direktors bija Normunds Pūķis. Viņa sirdslieta bija fotografēšana un tūrisms.

No 1970. līdz 1988. gadam Pionieru namu vadīja Laimdota Sala, dzimtās zemes pētniece un tūrisma entuziaste.

No 1988. līdz 2009. gadam nama direktore bija Dzintra Skurba. Latvijā tas bija nacionālās Atmodas laiks. Arī pulciņu darbība lielā mērā bija veltīta latviskā iepazīšanai.

1991. gadā tika mainīts iestādes nosaukums – Bauskas rajona Skolēnu nams. Šajā laikā dibināta tautas deju kopa «Mēmelīte» un vokālā studija «Miljons».

1996. gadā nosaukums – Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centrs.

2010. gads – Bauskas bērnu un jauniešu centrs, par tā direktori kļūst Benita Svareniece.

2011. gadā Bauskas novada dome piešķir papildu telpas Rīgas ielā 8. Tā Bērnu un jauniešu centrs darbojas Sarkanajā, Dzeltenajā un Baltajā mājā.

Daudz interesanta piedāvā arī BJC mājaslapā: https://bauskas-bernu-un-jauniesu-centra-vesture.mozello.lv/.

Avots: Jelgavas zonālā arhīva, Bauskas muzeja materiāli, BJC dokumenti un albumi, pedagogu un audzēkņu atmiņas.