BauskasDzive.lv ARHĪVS

77% Latvijas sabiedrības zina kādu, kurš ir izslimojis, vai arī pats ir izslimojis Covid-19

www.bauskasdzive.lv

2021. gada 13. oktobris 07:25

186
77% Latvijas sabiedrības zina kādu, kurš ir izslimojis, vai arī pats ir izslimojis Covid-19

Epidemioloģiskā situācija Latvijā turpina pasliktināties. Pēc «Kantar» jaunākā Covid «Barometra» mērījuma, 77% Latvijas sabiedrības zina kādu, kurš ir izslimojis, vai arī pats ir izslimojis Covid-19, «Bauskas Dzīvi» informē Sanda Apsīte, «Kantar» mārketinga vadītāja.

Kamēr sabiedrībā novērojama viedokļu polarizācija attiecībā uz vakcināciju, «Kantar» piedāvā ielūkoties veiktajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem attieksmi pret vakcināciju pret Covid-19.

Kā visuzticamākos informācijas avotus par vakcināciju pret Covid-19 Latvijas iedzīvotāji min Valsts veselības institūcijas (33%), savu ģimenes ārstu (27%) un ārstus, kuri publiski izsaka savu viedokli medijos (23%). Tāpat jāņem vērā, ka gandrīz ceturtā daļa respondentu ir atzīmējuši, ka neuzticas nevienam avotam. Krasas atšķirības arī vērojamas vakcinēto un nevakcinēto respondentu uzticamo informācijas avotu izvēlē. Vienādi liela uzticēšanas abās grupās (vakcinētie, nevakcinētie) ir ģimenes ārstiem. Vakcinētie biežāk uzticas veselības institūcijām un tradicionālajiem medijiem. Savukārt nevakcinēto vidū vērojama augsta neuzticēšanās kopumā (41%), biežāka uzticēšanās cilvēkiem sev apkārt, pētījuma rezultātus ieskicē Sanda Apsīte.

«Kantar» pārstāve raksturo, ka galvenais iemesls, kas attur cilvēkus vakcinēties, ir uztraukums par vakcīnu drošību (47%). Vienlaikus, vērojams, ka iedzīvotājiem nav pietiekamas informācijas par vakcīnu efektivitāti (25%) un pietrūkst uzticēšanas vakcīnu ražotājiem (19%). Ņemot vērā, ka nevakcinēto iedzīvotāju vidū augstākās uzticēšanās rādītājs ir savam ģimenes ārstam, vislielākā iespēja mazināt uztraukumu par vakcīnu drošību un efektivitāti būtu ģimenes ārstiem.

Divi no galvenajiem iemesliem, kas veicinājuši iedzīvotājus vakcinēties, ir pārliecība, ka vakcinēšanās ir sabiedrības kolektīvā atbildība (33%) un to, ka vairāk cilvēkiem vakcinējoties, pietuvojamies pandēmijas beigām (29%). Trešajai daļai iedzīvotājiem vakcinācija liek justies drošāk par savu veselību (31%). Nozīmīgai daļai iedzīvotāju (19%) vakcinācija sniedz iespēju drošā vidē satikt sev tuvus cilvēkus, ģimeni, draugus.

Gandrīz puse vakcinēto (46%) atzīst, ka pēc vakcinācijas jūtas drošāk par savu veselību. Kā pozitīvas pārmaiņas ikdienā pēc vakcinācijas tiek novērtētas iespējas biežāk satikt savus tuviniekus un draugus (24%), dažādu sporta, kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšana (24%), bāru un restorānu apmeklēšana (22%), ceļošana (20%) un atsākšana strādāt vai mācīties klātienē (17%). 27% iedzīvotāju atzīst, ka vakcinēšanās dēļ viņu ikdienā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Biežāk dažādas izmaiņas savā ikdienas dzīvē vērojuši respondenti ar augstiem personīgajiem ikmēneša ienākumiem (virs 1000 eiro), jaunieši vecumā no 18 līdz 24, kā arī Rīgas iedzīvotāji.

Sanda Apsīte informē, ka «Kantar» COVID-19 «Barometra» pētījums ir vadošais pētījums par to, kā COVID-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma ietvaros katrā pētījuma vilnī tiek aptaujāti ap 100 000 cilvēku vairāk nekā 60 valstīs.
Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts no 24. līdz 27. septembrim, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.