Seno ozolu stāsti Imanta Lancmaņa gleznās

2021. gada 12. oktobris 00:00

934

Seno ozolu stāsti Imanta Lancmaņa gleznās

Mākslinieks Rundālē prezentē jaunā cikla darbus

Rundāles pagasta multifunkcionālā kultūras centra viesi 9. oktobrī bija gleznotājs un mākslas zinātnieks Imants Lancmanis un mākslas zinātniece Lauma Lancmane. Mākslinieks prezentēja topošā cikla «Latvijas ozoli» trīs gleznas. Vēlāk apmeklētāji piedalījās neformālā sarunā ar autoru.

Precīza režija
Imants Lancmanis uzsvēra, ka šī nav gleznu izstāde, bet ieskats cikla tapšanā. Viņš sacīja: «Jūs esat pirmie, kam rādu vēl nepabeigtas kompozīcijas. Parasti tā nemēdzu darīt. Gatavojos savai personālizstādei. Tā notiks 2022. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM). Bērnībā gribēju būt kinorežisors, bet drīz vien sapratu, ka profesija nav man piemērota, jo režisoram nemitīgi jādarbojas komandā ar citiem cilvēkiem. Mans ceļš ir gleznošana. Līdz šim esmu radījis vairākus gleznu ciklus. Tie atgādina filmu, kurā stāsts pakāpeniski attīstās. Vienmēr, kad tuvojos jaunam darbam, jau precīzi zinu gleznas režiju.»

Pirms desmit gadiem Imants Lancmanis uzgleznoja astoņu darbu ciklu «Piektais bauslis», bet vēlāk arī Lieldienu ciklu, ko māk-
slinieks šogad uzdāvināja Rundāles pils muzejam. Viņš atzīst, ka visu gleznu sižeti rodas it kā nejauši – tos inspirē kāds satikts cilvēks, saruna, arī īpašie stāvokļi starp miegu un nomodu.

Senvēstures liecinieki
Ciklā «Latvijas ozoli» pavisam būs astoņas kompozīcijas. Vertikāla formāta gleznās tiks atspoguļoti reāli ozoli mūsdienās, bet horizontāla formāta darbos – autora vīzijas un fantāzijas. Gleznotājs skaidro: «Vecie ozoli ir kā Latvijas vēstures pieminekļi. Esmu fotografējis vairākus dižozolus, bet attēls neatklāj noslēpumus, ko tie glabā. Manuprāt, sens ozols ir līdzīgs dzīvai radībai. Ne velti dainās tiek ļoti daudz runāts par kokiem, jo mūsu tautai pret tiem ir īpaša attieksme. Latviešiem ne tikai tālajos pagānu laikos ozoli bija svētvietas. Māsa Lauma Lancmane atceras, kā pirms trim gadiem Zaubē ieraudzījām ļoti senu ozolu ar červeļainu mizu, tas bija cietis no zibens, no zaru lūšanas. Cik daudz gadsimtu šis dižozols savā mūžā ir pieredzējis! Domājot par to, radās gleznu cikla koncepcija.»

Upurozols ir centrālais tēls jaunā cikla gleznā «Spīganu deja mākoņos, kad krīvs sāk upurēšanu, bet mūki dodas procesijā par godu Svētajam Jānim Kristītājam 1210. gada 24. jūnijā». Vīzijā sastopas divi pretmeti – viena ir pagāniskā, bet otra – kristīgā pasaule. Tas ir 13. gadsimts, kad pagāniskā Latvija sastopas ar kristīgo un abas ekskistē līdzās. Imants Lancmanis raksturo kompozīcijas vizionāro tēlu sistēmu: «Gleznojot es ieraudzīju šos tālos cilvēkus – gluži kā spociņus gaišā dienas laikā. Fantāzijas tēlus veidoju tikai daļēji materializētus, figūras ir caurspīdīgas. Šodien, eksponējot darbu, redzu, kas vēl ir jāuzlabo.»

Otras vīziju gleznas nosaukums ir «Piemiņas brīdis par godu Polijas karalim Sigismundam III pēc Salaspils kaujas Kurzemes hercoga Frīdriha un Lietuvas lielhetmaņa Jana Hodkeviča klātbūtnē 1605. gada 27. septembrī». Kompozīcijas vienā pusē attēloti kurzemnieki, bet otrā – poļi, kuri pie Salaspils sakāva zviedru armiju. Gleznas fonā figūras iznirst kā gaistoši sapņu tēli, tie atrodas ārpus redzamās pasaules robežām. Pirms sākt gleznot Imants Lancmanis kopā ar māsu un fotogrāfu Intu Lūsi devās uz Salaspili, lai meklētu kādas zīmes, tā laikmeta atblāzmas.

Nejaušības, prāts un zibšņi
Trešā kompozīcija ataino mūsdienu epizodi «Lejasaugļēnu ozolu meklētāju grupa pie galamērķa 2019. gada 8. septembrī». Autors stāsta, ka pirms dažiem gadiem viņš un māsa bijuši izstāžu kuratores un Latvijas Mākslas akadēmijas docentes Helēnas Demakovas dzimšanas dienas viesi. Visi devušies dižozola meklēšanas eskspedīcijā, kas sākumā izrādījās neveiksmīga. «Nākamajā dienā beidzot tikām atalgoti, ieraugot stāvas kraujas malā augošo dižozolu. Kompozīcijā attēloju mūsu grupu – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci, Helēnu Demakovu, tēlniekus Sandi Aispuru un Brigitu Zelču-Aispuri, kā arī citus kolēģus no mākslas jomas.»

Imants Lancmanis minēja arī cikla «Latvijas ozoli» dažu nākamo gleznu sižetus. Viena kompozīcija būs veltīta Latvijas vecākajam Tūteres ozolam, kura jau sen vairs nav. Vācu draugu uzdāvinātajā senu fotogrāfiju komplektā gleznotājs ieraudzīja arī 20. gadsimta sākumā uzņemto Tūteres ozola fotogrāfiju. «Attēls vienkārši atnāca pie manis un kļuva par stāstu. Vīzijā pie Tūteres ozola būs latviešu zemnieki savā rāmajā ikdienas vidē. Darbu gleznošu seno fotogrāfiju tonalitātē. Vēl man ir doma uzgleznot pašportretu ar Sējas ozolu centrā. Manu gleznu sižeti ir nejaušības, prāta darbības un neizskaidrojamu zibšņu sintēze. Viss, ko mūžā esmu darījis, nav aprēķina vai iecerēta plāna rezultāts. Es vienkārši ļaujos, apzinādamies, kam vislabāk esmu derīgs,» teic Imants Lancmanis.

Sarunas par mākslu turpināsies
Apmeklētāju neformālās sarunas sirsnīgā noskaņā turpinājās līdz vakaram. Neviens nesteidzās mājup, bet ar nedalītu uzmanību klausījās arī citus Imanta Lancmaņa stāstus, saņēma atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem. Rundāles pagasta kultūras speciālistes Lilitas Lauskinieces organizētais pasākums bija izcils. To apgalvoja rundālieši un cilvēki, kuri bija atbraukuši no Bauskas, Rīgas, Iecavas. Baušķeniece Mudīte Strazdiņa atklāja: «Man ļoti gribējās izbaudīt intelektuālu piedzīvojumu. Atbraucu, lai aplūkotu Imanta Lancmaņa jaunākās gleznas, bet pēcpusdiena izvērtās par plašu, izglītojošu un emocionālu kultūras notikumu. Gan gleznas, gan Rundāles pils ir Imanta Lancmaņa dāvana mums visiem.»

Jau šīs nedēļas nogalē Rundāles multifunkcionālajā centrā turpināsies sarunas par mākslu. Lauma Lancmane un baroka stila tērpu meistare Jeļena Forste stāstīs par baroka laikmeta frizūrām, stilu un manierēm. Programmā «Galantā gadsimta šarms» tiks demonstrēti tērpi.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Seno ozolu stāsti Imanta Lancmaņa gleznās

Kategorijas