Pa Bausku klaiņo lapsa
«Bauskas Dzīve» saņēmusi vairākas fotogrāfijas un videoklipus, gan ne visai kvalitatīvus, no Bauskas iedzīvotājiem, kur redzama pa pilsētu klaiņojoša lapsa. Redakcija skaidro, ko jāsaprot, ja meža zvērs ienācis pilsētā.
Iedzīvotāji «Bauskas Dzīvi» informē, ka «lapsa sestdien un svētdien vazājas pa Krasta un Pilskalna ielu Bauskā un no cilvēkiem nebaidās, bet, ieraugot suni, uzreiz aizmūk.» Iedzīvotāji minēja, ka Bauskā ir vēl rudāka lapsa par to, ko sociālajos tīklos svētdien ievietoja «Bauskas Dzīve» un viņa pārvietojas lēni un iedzīvotājiem šķiet, ka ir slima. Baušķenieki raksta, ka ne tikai vakarā lapsas parādās, bet arī astoņos no rīta un dienas vidū.
Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājas vietnieks Mārtiņš Seržants atklāja, ka šī nav pirmā reize, kad iedzīvotāji satraukušies informē par meža zvēriem pilsētā. «Jāsaprot, ka lapsai ir vienalga, vai tā ir pilsēta vai lauki, jo pilsētas ir «zaļas» un robeža starp mežu un pilsētu ir nosacīta. Pilsētas zīme neko nemaina. Ir vairāki apstākļi, kādēļ lapsas pilsētā nonāk – lapsas ir komunikablas un viņas bez problēmām var dzīvot daudzstāvu māju pagalmos, kur ir ēdiens,» skaidro M. Seržants.
Speciālists akcentē, ka «Pārtikas un veterinārajam dienestam vienmēr būs aizdomas par to, ka lapsa var pārnēsāt, piemēram, trakumsērgu, lai gan šī slimība jau vairākus gadus nav Latvijā sastopama. Bauskas novads robežojas ar Lietuvu un atrodas Latvijas vidū, kas samazina trakumsērgas iespējamību. Lielāka iespēja dzīvniekiem būt slimiem ar šo slimību ir pie Krievijas un Baltkrievijas robežas, jo šajās valstīs šī slimība vēl pastāv.»
M. Seržants aicina lapsas uzvedību novērot, ja sanāk viņu pamanīt. «Ja lapsa cilvēkam netraucēti dodas garām, tad viss ir kārtībā, bet, ja ir redzamas agresivitātes pazīmes, tad labāk no lapsas turēties pa gabalu,» teic Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis Mārtiņš Seržants.
Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis atklāja, ka pašvaldībai ir noslēgts līgums ar «Dzīvnieku policiju» par meža zvēru izķeršanu. «Pēc šī gadījuma mēs informāciju nodosim «Dzīvnieku policijai», jo pašvaldības policijai līdz šim par lapsu Bauskā informācijas nebija. Mēs iesakām zvanīt pašvaldības policijai, jo pašvaldībai ir pakalpojums, kurā ietverta arī meža zvēru ķeršana. Iesaistīsim arī Valsts meža dienestu,» sacīja B. Ostrovskis.
Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības domes loceklis Māris Vaitekūns atklāja, ka medīt pilsētās un ciemos pēc esošā regulējuma nav atļauts. «Iespējams, nākotnē, tiks mainīts medību likums, kurā pašvaldības varēs noteikt teritorijas, kurās atļauts medīt. Pašlaik Saeimā likums ir 2. lasījumā. Praktisks piemērs tas varētu būt ar Jelgavas pilsētu, kurai pilsētas teritorijā atrodas mežs. Pēc pašreizējā regulējuma pilsētās medīt nedrīkst,» paskaidro M. Vaitekūns, kurš atzīst, ka meža zvēru ienākšana pilsētās un ciemos ir sena, bet aktuāla problēma.
«Ar dabu ir jāsadzīvo. Pagaidām risinājuma meža zvēru ienākšanai nav, jo arī dzīvnieka noķeršana prasa ieguldījumu un laiku. Biedēšana lapsai īsti neko nedos. Esmu saņēmis informāciju, ka lapsas ir arī Bērzkalnos,» teic M. Vaitekūns.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»