Vai visa Iecavas upe tiks cienīta, tīrīta un mīlēta?

Ivars Šmits Iecavā, bijušais vides inženieris

2021. gada 12. oktobris 00:00

306

Vai visa Iecavas upe tiks cienīta, tīrīta un mīlēta?

Ekspedīcijā apsekojot upes posmu no Iecaviņas tilta līdz Lāčiem, pārliecinās, ka koku sanesumu, aizsprostu dēļ upe ūdenstūrismam nav droša un ir grūti izbraucama

Svētdien, 3. oktobrī, baudot zelta rudeni, devos ekspedīcijā pa Iecavas upi ar piepūšamo gumijas laivu, sunīti Jūli un fotoaparātu. Ekspedīcijas mērķis – apsekot Iecavas upes krastos augošo koku stāvokli, jo vīksnas pēdējos gados strauji nokalst. Svarīgi bija vērot upes caurteci, protams, klausīties gājputnu klaigās un atvadu vēdās. Galvenais bija pārliecināties, vai upe posmā no Godaiņiem vai Lāčiem līdz Iecavas parka Ģedulītes tiltam būtu piemērota ūdenstūrismam, kanoe un smaiļošanai.

Pavasara ekspedīcijā apsekojot upes posmu no Iecaviņas tilta līdz Lāčiem, pārliecinājos, ka koku sanesumu, aizsprostu dēļ upe ūdenstūrismam nav droša un ir grūti izbraucama. Vismaz četrās vietās, kur sanesumi un nokaltušo koku krāvumi veidoja pat vairāk nekā
100 m2 lielas platības vairākās krāvumu kārtās, pavasara palos skats bija baiss, upe izskatījās pamesta, nekopta, kā bārenīte, bez saimnieka, tai netiek izrādīta cieņa. Tauvas joslas šais posmos ir aizaugušas kā džungļos, un laivotāju cerības apiet šos posmus ir niecīgas, prasa milzīgu piepūli, un skolnieciņiem, kas kopā ar ģimeni apgūst pirmās iemaņas uz ūdens, nav pa spēkam.

Kā tad ar tauvas joslu?
Zvejniecības likums definē, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, ko bez maksas un bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku drīkst izmantot makšķernieki, zvejnieki, kājāmgājēji vai laivotāji. Jā, tauvas josla (ja vien zeme nepieder valstij vai pašvaldībai) ir privāts īpašums, taču šajā vietā īpašumam ir ierobežojumi.

Vai nevajadzētu panākt, ka visi īpašnieki sarosās un šo ūdeņiem pieguļošo tauvas teritoriju sakopj, iztīra no kritalām, sausajiem kokiem un zariem? Vai tā nebūtu cieņa pret upi – dzīvības artēriju? Zemes īpašniekam tauvas josla ir apgrūtinājums – viņam jānodrošina brīva josla gājējiem, un iešanu pa to nekādi nedrīkst ierobežot ne ar žogu, ne kādām būvēm vai citu veidu norobežojumiem. Vai neizbrienamie džungļi nav norobežojums? Vai tā ir sakopta vide un teritorija? Cik bieži un kas izpļauj upes gultni, novāc sanesumus un aizsprostus?
Latvijā šāda josla pie upēm bija noteikta vēl pirms Civillikuma pieņemšanas 1929. gadā, lai būtu iespējams netraucēti kuģot, laivot un pludināt kokus. Joslas uzturēšana bija īpašnieku ziņā, un sodi par tās neievērošanu bija ļoti lieli. Padomju laikos tauvas joslas nebija, toties bija stingri piekrastes apbūves kritēriji.

Aizsargjoslu platums var mainīties atkarībā no tā, vai ūdensmala (upes vai ezera krasts) ir pilsētā vai ciemos un lauku teritorijā. Pilsētās un ciemos to nosaka teritoriju plānojumos, un tā nav šaurāka par desmit metriem.

Es uzskatu, ka pašvaldībām un zemes īpašniekiem ir jādara viss, lai sakārtotu teritoriju pie upēm, jānovērš visi šķēršļi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ūdensobjektu un brīvu pārvietošanos gar to. Ir jārūpējas par ainavas un dabas harmoniju. Jāizkopj mazāko upju pieteku vietas. Mazās upītes, pietekas, no kuru baseina veidojas Iecavas tecējums, ir jāsaved kārtībā, vismaz regulāri jāatbrīvo no bebru aizsprostiem. Vai Svētupe un Dzērvīte, Iecavas upes labā krasta pieteka pie Valles un Vecumniekiem, ir sakoptas? Vai Verģ-upe, kas plūst gar SIA «Balticovo», ir sakopta? Te varētu runāt arī par grāvju sistēmām un meliorācijas būvēm šai posmā, kuru izvadi un pievadi upes krastam ir kā tāda bezsaimnieka manta, pamesta likteņa varā.

Cik gleznaina un dabiska!
Pārsteidzošākais rudens ekspedīcijā bija tas, cik Iecavas upe šai posmā ir gleznaina un dabiska, tā ir spilgta kā gleznotājas Kristīnes Luīzes Avotiņas tēlu pasaule un viņas Sapņu upe. Viss ir tik dzīvs – gan debesu klaidā skanošie gājputnu stāsti, gan bebru alu šķietamais klusums, mistika, gan pīļu saimes pēkšņi radītās klaigas un šarms – ziņas, ka upi kāds apdzīvo. Rūpes arī dzenim, kas kaļ nokaltušajos upmalas kokos. Vilina ziemeļu gulbju zemais lidojums ar atvadu saucieniem.

Pārgājiens uz ūdens bija cauri kritušu un nolauztu koku aizsprostiem kā labirintiem, pārvarot dambi pie «Kloniņa», iziroties zem četriem tiltiem un Iecavas parkam cauri, beidzās iepretī Dievdārziņa stāvkrastam, kur laivu ērti varēja novietot skaisti izkoptā tauvas joslā pie D. Vanagas īpašuma. Viens no riskiem, kurš būtu steidzīgi jānovērš, ir labā krasta koku stāvoklis pirms Brīvības tiltiņa parkā, kur taciņa ved gar bīstami izskalotiem augošiem kokiem, kuri var lielākā vējā lūzt un radīt pamatīgu nenostiprinātā krasta nogruvumu.

Cik zināms, Eiropas fonda naudu apgūstot, kaut kur aiz Grienvaldes ir sākta Iecavas upes tīrīšana, tomēr nav zināms pārējais Iecavas upes liktenis, vai citi posmi tiks tīrīti.

Cerams, Zemkopības ministrijas valsts SIA «Nekustamie īpašumi» meliorācijas departaments gādās par mērķtiecīgu Eiropas finansējuma izlietošanu Iecavas upes un tauvas joslas sakopšanā un pašvaldība rūpēsies par atbalstu ūdenstūrisma attīstībai drīzā nākotnē.

Ekspedīcijas laikā tika fiksēti vismaz divi diži ozoli, sastapti trīs makšķernieki un manītas desmitiem bebru alas.

SECINĀJUMI, IETEIKUMI UN JAUTĀJUMI

Koku sanesumu, aizsprostu dēļ Iecavas upe ūdenstūrismam nav droša un ir grūti izbraucama; tauvas joslas šais posmos ir aizaugušas kā džungļos.Pašvaldībai un zemes īpašniekiem ir jādara viss, lai sakārtotu teritoriju pie upēm, jānovērš visi šķēršļi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ūdensobjektu un brīvu pārvietošanos gar to.

Zemkopības ministrijas valsts SIA «Nekustamie īpašumi» meliorācijas departamentam jāturpina Iecavas upes tīrīšana visos posmos.
Ir jāsaved kārtībā, vismaz regulāri jāatbrīvo no bebru aizsprostiem, mazās upītes, pietekas, no kuru baseina veidojas Iecavas tecējums.
Lūdzu pašvaldību un atbildīgās iestādes kontrolēt arī elektrodrošību, jo saimniecību un saimnieku elektrisko ūdens sūkņu pieslēgumi Iecavas upes krastā izskatās pavirši un nedroši.

Pašvaldībai būtu steidzīgi jānovērš risks – Iecavas labā krasta koku stāvoklis pirms Brīvības tiltiņa parkā, kur taciņa ved gar bīstami izskalotiem augošiem kokiem, kuri var lielākā vējā lūzt un radīt nenostiprinātā krasta nogruvumu.

Interesē arī Bauskas novada pašvaldības un Eiropas Savienības līdzfinansējuma izlietojums Mūsas, Mēmeles un Lielupes sakārtošanā un izpļaušanā – kāda teritorija ar iegādāto amfībiju šovasar un šoruden izpļauta?

***
«Bauskas Dzīve» šos ierosinājumus un jautājumus nosūtījusi Bauskas novada pašvaldībai un pašvaldības iestādei «Iecavas novada pašvaldības administrācija», kā arī valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Zemgales reģiona meliorācijas nodaļai.

Tiklīdz būs saņemtas atbildes un skaidrojumi, tos publicēsim.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vai visa Iecavas upe tiks cienīta, tīrīta un mīlēta?

Kategorijas