BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Plaša spektra speciālists Skaistkalnes vidusskolā

Kaspars Kalējs
Laikraksta arhīvs

2021. gada 8. oktobris 00:00

635
Plaša spektra speciālists Skaistkalnes vidusskolā

Gunārs Puziņš – skolotājs, jaunsargu instruktors, piecu bērnu tēvs

Skaistkalnē Gunāru Puziņu zina daudzi kā skolotāju, kas ir «savējais». Piesātinātās dzīves ritumā viņš tikko kā ģimenes lokā atzīmējis savu 60 gadu jubileju.«Bauskas Dzīve» ar G. Puziņu tiekas Skaistkalnes vidusskolas zēnu mājturības kabinetā. Tā ir vieta, kur Gunārs pavada lielu daļu savas darba dienas, jo ir dizaina un tehnoloģiju un kultūras pamatu skolotājs Skaistkalnes vidusskolā, paralēli arī jaunsargu un valsts aizsardzības mācības instruktors, autobusa šoferis. Viņš ir arī 7. klases audzinātājs.

Izglītības iestādēs no 1999. gada
Pēc vidusskolas absolvēšanas Gunārs devās mācīties uz Rūjienas tehnisko skolu par šoferi. «Tajā laikā tas bija moderni. C kategorijas tiesības vajadzēja dabūt, lai armijā nevajadzētu strādāt ar lāpstu, bet būtu armijas šoferis. Pēc dienesta armijā atgriezos kolhozā «Skaistkalne», kur strādāju par šoferi, kombainieri,» pagātnē ie-skatās G. Puziņš. Par skolotāju viņš sācis strādāt kopš 2003. gada, kad Stelpes skolā mācīja mājturību, bet vispār mācību iestādē Gunārs ienācis 1999.  gadā, kad Skaistkalnes vidusskolā viņš izturēja konkursu uz saimniecības vadītāja vakanci. Konkursā piedalījās 13 pretendenti. Stelpē viņš nostrādāja desmit gadus, un mācību stundām bija nepieciešams veltīt vienu dienu.

«2000. gadā kā brīvprātīgais sāku organizēt jaunsargu kustību Skaistkalnē, bet tad, kad Zemessardzi no Jaunsardzes nošķīra un izveidoja centru, tad mani pieņēma darbā par jaunsargu instruktoru uz 0,3 slodzi par 32 latiem mēnesī. Tanī laikā tā bija liela alga. 2002. gadā iestājos Latvijas Universitātē, kur neklātienē studēju pedagoģiju. Toreiz vajadzēja mācīties 11 semestrus,» atklāja Gunārs Puziņš.
«Vienu dienu veltu kultūras pamatu mācīšanai, nākamgad plānoju dot iespēju citam in-struktoram apmācīt jaunsargus. Ir vēlme palikt par dizaina un tehnoloģiju skolotāju un autobusa šoferi,» nākotnes ieceres atklāj G. Puziņš.

Skolotājs dizainu un tehnoloģiju mācību stundās tagad māca arī 3D printera lietošanu. «Nekas grūts tas nav, bet tā gan nelikās pirmajā acu uzmetienā. Gāju kursos, kurus lielāko daļu finansēja no Eiropas Savienības līdzekļiem. Redzu jauniešus, kuriem rasēšana un modeļu izstrāde ļoti interesē.

Audzina septīto klasi
«Bauskas Dzīve» vaicāja, vai skolotāja un skolēna vecuma starpība nav šķērslis cieņas un kontaktu veidošanai. «Tas ir atkarīgs no paša cilvēka, kā katrs sevi parāda. Pirmais iespaids skolēnam ir ļoti svarīgs. Pamatskolēni skolotāju pārbauda vispirms, vidusskolēniem domāšana ir mainījusies. Svarīgi ir sevi kā skolotāju nepataisīt par barvedi, bet par līderi,» pieredzē dalās skolotājs, kuram jāuzņemas rūpe par 7. klases skolēniem. «Klases audzinātājs esmu pirmo reizi pēdējos trīs gadus. Ja sākumā gribēju pēc iespējas ātrāk no viņiem tikt prom, tad tagad vairs atvadīties nevēlos. Esam saraduši un pieraduši cits pie cita. Klasē ir 22 skolēni, šogad seši audzēkņi vēl pienāca klāt.»

G. Puziņš arī atklāj, kāda ir sadarbība ar skolēnu vecākiem, kā rīko tikšanās ar viņiem: «Sanāk-sme ar vecākiem būs nākamnedēļ, bet pagājušajā gadā ar vecākiem tikāmies attālināti. Liekas, ka šādā vidē vecāki ir atklātāki un tiešāki, bet, klātienē vadot sanāksmi, arī vecāki mēdz kautrēties. Manā klasē ir aktīvi vecāki, kas arī man palīdz organizēt skolas darbu.»

Skolotājs ir pārliecināts, ka jaunieši ir dažādi, bet lauku skolās katrs pedagogs pastiprināti skolēnam pievērš uzmanību arī mazāka skolēnu skaita dēļ. «Jaunieša materiālo stāvokli šeit neviens neskatās. Domāju, ka mobings šeit ir daudz mazāk jaušams nekā pilsētu skolās. Skola ir mājīgāka, jo nav tik liela,» domā skolotājs Gunārs.

Skaistkalnes vidusskola atrodas muižas ēkā. «Strādāt muižā ir labi – vasarā vēsi, bet ziemā ir silti. Tagad gaidām, kad uzbūvēs sporta zāli. Kādu laiku skaistkalnieši gāja uz Lietuvu sportot. Attiecības ar lietuviešiem ir labas – reizēm ir labi draugi, dažreiz arī kaujas. Arī latvieši no Lietuvas vairākus gadus ir veduši savus bērnus mācīties uz Skaistkalni,» zina teikt Gunārs Puziņš.

Kupla ģimene
Apaļo jubileju viņš nosvinējis ģimenes lokā, «skaļi» notikumi viņu «neaizrauj». «Tad, kad bija 50 gadu jubileja, sajūsma bija lielāka. Tagad nemaz pompozitāti negribas,» teic G. Puziņš. Skolotājs atceras, ka skola bija lielas svinības sagatavojusi, no Jaunsardzes centra bija atbraukusi sveikt vadība, jaunsargi bija nostājušies teju parādē. «Šogad arī kolēģi sveica, no tā izvairīties nevar. Skolā ir sieviešu pārsvars…»

Gunārs dzīvo divatā ar dzīvesbiedri, jo pieci bērni «ir aizgājuši pasaulē». «Man ir viens dēls un četras meitenes. No sievietēm vaļā netieku. Ir arī pieci mazbērni. Šeit gan vīriešu vairākums ir jūtams – četri mazdēli un mazmeitiņa,» par ģimeni stāsta Gunārs.
«Mans moto ir – dzīvot šodienai! Daudz nav jādomā uz priekšu, jo citādāk sāk sāpēt galva. Jādzīvo mierīgi un jāpriecājas par to, kas ir. Skolēnus aicinu vienmēr «tiekties uz zvaigznēm», uz mērķi, ko vēlas katrs sasniegt!» atklāj skolotājs.

Nesen Gunārs Puziņš parakstījies par atvaļināšanos no Zemessardzes, kur viņš darbojās no dienas, kad pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija iespējams stāties Zemessardzē. «No Skaistkalnes bataljonā iestājās daudz iedzīvotāju, un mēs palīdzējām robežsargiem, muitai, policijai organizēt darbu uz robežas ar Lietuvu. Zemessardze šo gadu laikā ir strauji attīstījusies,» «Bauskas Dzīvei» sacīja Gunārs Puziņš.

Kategorijas

Kategorijas