Reforma: Veidos gan departamentus, gan nodaļas
Bauskas novada pašvaldībai tapis jaunās pārvaldes struktūras plāns
Tradicionāli ierasts, ka jaunās pašvaldības darbu sāk stingrāk vērtēt pēc pirmajām simts dienām, kas, skaitot no 1. jūlija, aprit tieši šodien – 8. oktobrī. Tiesa, pēc administratīvi teritoriālās reformas jāatzīst, ka tā nopietni kaut ko varēs vērtēt tikai pēc diviem simtiem dienu, jo pašlaik vēl tikai top plāni, kā Bauskas novada pašvaldība nākotnē izskatīsies.
Balsojums par Bauskas novada pārvaldes jauno struktūru notika domes sēdē 30. septembrī. Izrādījās, ka pēc jaunās struktūras shēmas vadošās amatpersonas jau ir zināmas – par izpilddirektoru konkursā izvēlējās Ivaru Romānovu, un par viņa vietnieku piekrita strādāt Jānis Kalinka.
Nelielas diskusijas
Diskusijas par jauno struktūru novada domes sēdē bija diezgan īsas. Deputāte Ināra Pētersone sacīja, ka viņai nav pārliecības, vai nodaļu un departamentu sistēma strādās efektīvi. Viņa minēja arī konkrētus piemērus.
«Man joprojām ir pārliecība, ka sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļai ir jābūt atsevišķi. Gribētu izcelt to no administrācijas daudz augstākā līmenī – šai nodaļai ir liela nozīme, tur ir daudz jādara, bet saprotu, ka lielākā daļa neatbalstīja šo ideju,» komentēja I. Pētersone. Viņa uzsvēra, ka reklāmai un informēšanai par aktivitātēm ir jābūt plašākā mērogā, lai vairāk piesaistītu uzmanību novadam.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks oponēja, ja šādi izcelšot vienu nodaļu, tad līdzīgus argumentus varot minēt arī citas. «Ir tikai trīs nodaļas, kas nevar būt departamentos, kam ir jābūt atsevišķi,» tā A. Mačeks.
«Mēs nevarēsim uzreiz izveidot ideālu struktūru. Ar laiku tiksim skaidrībā,» pauda J. Kalinka. Tā deputāti vienprātīgi atbalstīja jauno pārvaldes struktūru, ar kuru lasītājus šajā atvērumā arī iepazīstinām.
Darbā pieņemts administrācijas vadītājs
Galvenā atšķirība no iepriekšējiem novadiem ir departamentu izveide. Ir trīs nodaļas – Būvvalde, dzimtsarakstu un jaunizveidotā audita un kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļa, kā arī seši departamenti. Galvenā atšķirība departamentam no nodaļas ir ļoti vienkārša – departaments var vēl veidot nodaļas. Tas nozīmē, ka diez vai struktūras plāna izveide ar šo ir beigusies – ir visas iespējas, ka to nākotnē zem departamentiem papildinās vēl kādas nodaļas.
Savukārt par to, kurš vadīs un kā vadīs, jau būs jālemj jaunajam administrācijas vadītājam Edgaram Paičam. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis skaidri uzsvēra, ka tieši administrācijas vadītājs pieņems darbā jauno nodaļu un departamentu vadītājus. Pēc novada domē apspriestā, oktobrī un novembrī ir jātiek galā ar šo uzdevumu, lai ir skaidrība, gatavojot 2022. gada budžetu.
Ievēl vēlēšanu komisiju
Jaunajā struktūrā ir iezīmētas arī atbildības pozīcijas. Bauskas novada izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka ir atbildīgais par pārvaldēm un divām pašvaldības aģentūrām – Iecavas veselības centru un Valles pašvaldības aģentūru. Atsevišķi izceltas četras pārvaldes – Iecavas, Vecumnieku, Rundāles un Bauskas apvienības, kur pēdējā ir iekļauta arī Bauskas pilsētas nodaļa. Interesanti, ka Iecavas apvienības pārvaldē atsevišķi pilsēta un pagasts nav izcelts – abus vēl aizvien turpina pārvaldīt vienoti. Struktūras shēmā nav atzīmēts arī iepriekš solītais, ka vairākiem pagastiem būs viens pārvaldnieks, kas gan nenozīmē, ka tā nebūs.
Bauskas novada domes tiešā kontrolē būs komiteju un komisiju darbs, kā arī Bauskas bāriņtiesas darbība. Izpilddirektora kontrolē būs kapitālsabiedrības, iestādes, dienesti un administrācijas darbs.
Pilnīgi atsevišķa šajā shēmā ir Bauskas novada vēlēšanu komisija, kuras vadību un locekļus ievēlēja sēdē. Kā «Bauskas Dzīve» jau iepriekš informēja, uz vadītāja amatu bija viens vienīgs kandidāts, un vienprātīgi ievēlēja Juri Gaili.
Apstiprina saistošos noteikumus par līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai, kā arī par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu novadā
Bauskas novada domes sēdē 30. septembrī deputāti lēma arī par saistošo noteikumu apstiprināšanu Bauskas novadā – konkrēti par vēstures un kultūras pieminekļiem un nekustamā īpašuma nodokli.
Atbalsts kultūrvēsturei
Saistošie noteikumi par Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai raisīja diskusijas praktiski visās komiteju sēdēs, kur par to runāja. Plašākā saruna bija, kad Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes valsts inspektore Mārīte Putniņa aicināja iekļaut nosacījumu, ka atbalsta iegūšanai jāsaņem arī atzi-nums, ka veiktie ieguldījumi atbilst kultūrvēsturiskā mantojuma prasībām. Viņa norādīja, ka dažādu veidu būvdarbus ar kultūras pieminekļiem var veikt, neievērojot prasības. Deputāti gan iebilda, ka jau pirms būvdarbu sākšanas notiek saskaņošana ar Bauskas novada Būvvaldi un šajā procesā esot jāiestrādā nosacījums pārbūves veikšanai atbilstoši prasībai. Deputāts Voldemārs Čačs gan centās iestarpināt, ka noteiktās jomās nosacījumus varbūt esot vērts samazināt, jo citādi jaunu būvdarbu veikšana varot izmaksāt miljonu eiro, ko iedzīvotāji gluži vienkārši nevar atļauties. Atsaucību gan ierosinājums šoreiz nerada.
Noteikumi paredz, ka apsekojuma sagatavošanai var piešķirt līdz 2000 eiro simts procentu apmērā. Vēsturiskās apdares, būvgaldniecības izstrādājumu, jumta un ēkas konstrukciju konservācijai vai restaurācijai var piešķirt līdzekļus 80 procentu apmērā, bet ne vairāk kā 5000 eiro. Savukārt atsevišķu detaļu konservācijai vai restaurācijai – arī 80 procentu apmērā, bet ne vairāk par 2000 eiro.
Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas pārstāve Egija Stapkeviča norādīja, ka virkne vecpilsētas ēku īpašnieku jau gatavo projektus, gaidot šos noteikumus, kas attiecīgi dos iespēju labiekārtot un sakārtot vēsturisko vidi Bauskas vecpilsētas teritorijā.
Atvieglojumi nodokļa maksātājiem
Saistošajos noteikumos «Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Bauskas novadā» ir būtiskas izmaiņas. Paredzēts, ka nekustamā īpašuma objektiem, kas saistīti ar dzīvošanu un kuros taksācijas gada 1. janvārī nav deklarēta neviena fiziska persona, piemēros nodokļa likmi 1,5 procentu apmērā no kadastrālās vērtības. Kā piemēru šim nosacījumam minēja bijušo Iecavas novadu, kur šāds noteikums jau bija. Nosacījuma iemesls ir vienkāršs – šādos dzīvokļos vai mājās ir apmetušies cilvēki, kas reģistrēti citā pašvaldībā, bet izmanto Bauskas novada infrastruktūru un pakalpojumus, bet nodokļus šeit nemaksā. Tāpēc arī paredzēta palielināta likme, kuras ieguvums 2022. gadā varētu būt ap 200 tūkstošiem eiro.
Saistošajos noteikumos «Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Bauskas novadā» paredzēts, ka pašvaldība piemēro nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem, kuriem tā ir piešķīrusi maznodrošinātas personas vai ģimenes statusu, līdz 70 procentu apmērā no aprēķinātā nodokļa summas. Savukārt 50 procentu apmērā nodokļu atvieglojumu saņem fiziska persona, kura reģistrējusi pamata deklarēto dzīvesvietu Bauskas novada administratīvajā teritorijā, ja objekts ir reģistrēts Zemesgrāmatā uz atvieglojuma saņēmēja vārda. Tādu pašu atvieglojumu saņem cilvēki ar invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas dalībnieki vai personas, kas audzina vai ir aizgādnis bērnam ar invaliditāti, bet šeit ir iespēja, ka īpašums ir reģistrēts tiesiskajā valdījumā, nevis reģistrēts Zemesgrāmatā.
Tāpat atvieglojumus saņem juridiskas vai fiziskas personas, kuru īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Bauskas vecpilsētas teritorijā – un kas veikušas pārbūves, restaurācijas, atjaunošanas vai infrastruktūras sakārtošanas darbus. Ja ieguldīti no 1500 līdz 4500 eiro – 25 procentu apmērā atvieglojums, līdz 7000 eiro – 50 procenti, virs 7000 eiro –
70 procentu apmērā atvieglojums.
Nodokļu atvieglojumus nepiešķir, ja nodokļa objekts ir būve, kas ir klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša.
Deputāti diskusijās uzsvēra, ka līdzīga sistēma darbojās Rundāles novadā un tagad pārnesta uz Bauskas novadu. Bija arī piezīmes, ka 50 procentu atvieglojums gandrīz visām privātpersonām var būtiski kaitēt 2022. gada novada budžetam. Tomēr balsojumos par šiem objektiem problēmu nebija.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»