Logus vaļā!

2021. gada 8. oktobris 00:00

161

Svaiga gaisa trūkums negatīvi ietekmē veselību; objektīvākais izmērāmais rādītājs ir ogļskābās gāzes koncentrācija telpā

Klašu telpas nepieciešams vēdināt vismaz reizi stundā 15 minūšu garumā vai arī tad, kad mērierīce uzrāda, ka ogļskābās gāzes koncentrācija telpā pārsniedz 1000 daļiņas. To nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijas šim mācību gadam. Tomēr regulāra telpu vēdināšana nav svarīga tikai skolā, bet jebkurā darbavietā un arī mājās.

Rada nogurumu un galvassāpes
Ventilācija ir būtiska, jo svaiga gaisa trūkums negatīvi ietekmē veselību. Tas var radīt vispārēju nogurumu, nemierīgumu, darbaspēju samazināšanos, pat galvassāpes. Nevēdinātā telpā var uzkrāties vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki, tajā skaitā bezsimptomu nēsātāji. Ne mazāk nozīmīga ventilācijas funkcija ir mitruma izvadīšana, lai novērstu pelējuma sēnīšu un patogēno baktēriju skaita pieaugumu, pētījumā «Skolu iekštelpu gaisa kvalitāte» norāda Veselības inspekcija.

Rūpnieciski attīstītajās valstīs
20. gadsimta pēdējā dekādē konstatēts bronhiālās astmas izplatības pieaugums. Bērni ar astmas simptomiem ir īpaši jutīgi pret sliktu gaisa kvalitāti, teikts vadlīnijās par veselīgu vidi Eiropas skolās. Svaiga gaisa trūkumus var ietekmēt augšanas procesus, mācīšanās spējas, kulturālo un sociālo attīstību.

Taču tas viss attiecas ne tikai uz skolām un skolēniem, bet jebkuru sabiedrības locekli un vietu – restorāniem, teātriem, veikaliem, birojiem, taksometriem, sabiedrisko transportu. Gaisa kvalitāte telpās ir īpaši nozīmīga vides veselības problēma tādēļ, ka lielāko dienas daļu – līdz pat 90 procentiem – cilvēki pavada tieši iekšā, rāda Veselības inspekcijas mājaslapā atrodamie dati. Sevišķi raksturīgi tas ir ekonomiski attīstītāko valstu iedzīvotāju, kā arī vēsajā un mitrajā klimatā dzīvojošo vidū.

Gaisa apmaiņu telpās nodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot ventilācijas iekārtas. Jau ierasts, ka siltā laikā telpas logi tiek atvērti biežāk un ilgāk. Savukārt ziemā siltuma taupīšanas nolūkā logi un durvis tiek maksimāli noslēgti. Sevišķi svarīga vēdināšana ir padomju laika daudzdzīvokļu ēkās, kuras projektējot svaigā gaisa pieplūde bija paredzēta caur spraugām logos. Pašlaik daudzviet uzstādīti paketlogi, kas ir blīvi un ventilāciju nenodrošina. Arī daudzas ventilācijas sistēmas netiek labi uzturētas, būtu jāveic to regulāra un profesionāla pārbaude, lai noteiktu, vai tās darbojas, kā paredzēts, un vajadzības gadījumā jāatjaunina.

Vēdinot telpu, logam ir jābūt atvērtam līdz galam. To vajadzētu darīt vismaz reizi dienā, īpaši pēc ēdiena gatavošanas, trauku mazgāšanas vai drēbju žāvēšanas. Puspavērts logs nenodrošina atbilstošu vēdināšanu, uzsver Veselības inspekcija. Nevajadzētu izmantot ziemas vēdināšanas režīmu, jo tas lieki patērē siltumenerģiju. Šādi tiek pastiprināti dzesēta arī loga aile un siena.

Pirmā pazīme – žāvas
Par nepietiekamu ventilāciju liecina sūdzības par skābekļa un svaiga gaisa trūkumu vai sasmakušu gaisu, bet pati pirmā pazīme ir žāvāšanās. Objektīvākais izmērāmais rādītājs ir ogļskābās gāzes koncentrācija telpā. Tās galvenais avots ir cilvēki un to veiktās darbības – smēķēšana, ēdiena gatavošana, tīrīšana, sadzīves ķīmijas produktu un kosmētikas lietošana un citas. Gaisa piesārņojumu rada arī mājdzīvnieki, mēbeles, celtniecības un apdares materiāli, elektroniskās iekārtas, malkas apkure un ieplūdušais gaiss no āra, skaidro Veselības inspekcija.

Turklāt cilvēka organisma dzīvības procesu rezultātā telpā izdalās vairākas organiskās un neorganiskās ķīmiskās vielas – amonjaks, merkaptāni, skatols, indols un citas. Elpojot, runājot, klepojot un šķaudot tajā izplatās arī mikrobi. Tieši tāpēc vēdināšana ir īpaši būtiska «Covid-19» laikā. Visas iepriekšminētās vielas un mikroorganismi telpā rada nepatīkamu smaku.

Viens no labākajiem veidiem, kā iegūt informāciju par izelpotā gaisa proporciju telpā, ir izmantot CO2 koncentrācijas mērītājus, dokumentā «Rekomendācijas pasākumu kopai «Covid-19» pandēmijas ierobežošanai» iesaka Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti. Iekārtu cena interneta resursos ir, sākot no aptuveni 60 eiro. Protams, jārēķinās, ka lētākie mērītāji būs mazāk precīzi.

Tirgū pieejams arī Latvijā radīts ogļskābās gāzes monitors «Maple CO2». Tā korpuss izgatavots no oša masīvkoka un labi iederēsies telpas dizainā. Tā cena ir, sākot no 149 eiro. Latvijā ražo arī mazāk gaumīgu, toties ērti lietojamu CO2 gaisa kvalitātes sensoru «Aranet4». Tā izmaksas ir virs 200 eiro.

Nepārtraukta vēdināšana
«Bauskas Dzīve» skaidroja, kā vēdināšana notiek Bauskas novada skolās, nodrošinot klātienes mācību procesu. Bauskas Valsts ģimnāzijas medmāsa Viktorija Georgijčuka stāsta: «Kamēr ir stundas, koplietošanas telpās logi ir vaļā, savukārt starpbrīžos, kad skolēni ir koridorā, vēdina klases, pilnībā atverot logus.»

Starpbrīdī svarīga distancēšanās no citām klasēm. Pārtraukums ir tik īss, ka izskriet laukā īsti nevar pagūt. 1. – 4. klases audzēkņi nestaigā pa kabinetiem, mācās savā telpā. Savukārt 5. – 12. klases jaunieši dodas uz mācību priekšmetu kabinetiem. Ir arī bloku stundas, proti, vairākas pēc kārtas. Viss tiek organizēts, lai pēc iespējas mazinātu klašu tikšanos.

Sporta stundas notiek ārā. Tā kā pašlaik vēl ir silti, arī stundu laikā logi tiek turēti vēdināšanas režīmā. Skolā ir pieslēgta apkure, bērni nesalst, skaidro medmāsa.

Bauskas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Inita Nagņibeda teic, ka gaisa kvalitātes mērītāju skolā vēl nav. Viņa stāsta, ka skolotāji ierodas laikus, lai pirms mācību stundas kabineti būtu izvēdināti. Arī stundās pašlaik logi vēl ir vaļā vēdināšanas režīmā. Gaiteņus vēdina stundu laikā, ir noteikti par to atbildīgie skolotāji. Kad stunda beigusies, klasē atver logus, kabinets tiek aizslēgts. «Cenšamies raudzīt, lai bērni nav caurvējā. Skolā ir apkure, nav auksti. Tomēr tik lielā ēkā nav iespējams izsekot katra labsajūtai, tāpēc aicinām runāt, teikt, ja kādam kaut kas traucē. Arī stundā, ja kāds bērns saka, ka viņam auksti, logs tiek aizvērts,» uzsver I. Nagņibeda.
Griķu pamatskolas direktore Daiga Vīlipa stāsta par kārtību savā skolā: «Starpbrīdī klasēs taisām caurvēju, mums telpas atļauj, bērniem ir, kur ieiet, lai nestāvētu caurvējā. Arī stundas vidū audzēkņus izlaiž koridorā un uz kādām trim minūtēm izvēdina klasi. No rītiem mums ieslēgta viegla apkurīte, bērni nesūdzas par salšanu.» Stundas notiekot arī ārā.

Visu dienu maskā
Sākumskolas vecuma audzēkne Amanda, kas mācās vienā no pilsētas skolām, teic, ka «logi klasē ir vaļā gandrīz visu laiku», citreiz ir arī caurvējš, kad arī durvis atvērtas, tad esot auksti pat ar jaku. Vai esot lūgusi aiztaisīt, meitene atbild noraidoši, neticot, ka kaut kas mainīsies. Arī sporta stundas notiekot ārā – ja no paša rīta, ir auksti. Kad atnākot no stundas, jāpārģērbjas klasē, kur citreiz logi un pat arī durvis bijušas vaļā, sasvīdušam pavisam neomulīgi. Šāda režīma dēļ saaukstējusies un divas nedēļas slimojusi.

«Citu dienu stundas beidzas pēc pulksten vieniem, ir ļoti grūti visu dienu būt maskā, pat starpbrīdī, ja mazliet masku norauj no deguna, lai paelpotu, skolotāji, kas daudzi paši bez maskas, aizrāda. Viņi jau nesaprot, ka mums grūti,» uzskata Amanda.

Baušķeniece Ilze, pēc skolas redzot savu nogurušo sākumskolas bērnu, kas sūdzas par to, ka grūti visu dienu maskā, nereti arī par galvassāpēm, stāsta, ka visu laiku atvērti logi, ir noraizējusies par atvases veselību. «Uzskatu, ka maskas stundā ir nepārdomāts lēmums, kas to var prognozēt, kā tas ilgtermiņā var ietekmēt augošu bērnu veselību?! Turklāt tas ir muļķīgi – klasesbiedri tāpat bez maskas ir ēdnīcā, sporta un mūzikas stundās un veicot testus. Daudzi pēc skolas tāpat satiekas. Kālab tad tāda mocīšana?! Vēl daudzmaz saprastu masku lietošanu starpbrīdī, kur koridorā arī citu klašu audzēkņi. Ir ļoti daudz jautājumu, kuri būti jāizvērtē, nodrošinot mācību procesu,» vērtē māmiņa. Viņa atzīst, ka masku dēļ šogad pārtraukta arī interešu izglītības pulciņa apmeklēšana.

UZZIŅAI

● Iekštelpu gaisa kvalitāte mājās, birojos, publiskās un ražošanas telpās ir atšķirīga.
● Ražošanas telpās strādājošie parasti ir pakļauti vienas vai vairāku bīstamo vielu iedarbībai, turklāt apmēram 40 stundas nedēļā.
● Mājās cilvēks ir pakļauts aptuveni 100 dažādu bīstamu vielu ietekmei apmēram
170 stundas nedēļā.
● Ja CO2 koncentrācija ir 400 – 500 ppm, ventilācijas līmenis ir ļoti labs.
● Pie rādītāja 800 ppm var secināt, ka viens procents no elpošanai pieejamā gaisa jau ir izelpotais gaiss.
● Ja CO2 koncentrācija sasniedz 4400 ppm, tas nozīmē, ka 10 procentu no gaisa telpā ir izelpotais gaiss. No infekciju izplatības viedokļa tā ir ļoti bīstama situācija.
● Lai samazinātu «Covid-19» infekcijas risku, CO2 līmeni gaisā vajadzētu nodrošināt zemāku par 700 ppm.

Avots: Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu «Rekomendācijas pasākumu kopai «Covid-19» pandēmijas ierobežošanai» un vi.gov.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logus vaļā!

Kategorijas