Šogad Bauskas novada ugunsdzēsēji glābēji 14 reizes steigušies palīgā dzīvniekiem
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu ne tikai dzēš ugunsgrēkus un glābj cilvēkus, bet steidzas palīgā arī dzīvniekiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā situācijā.
Šogad Bauskas pusē ugunsdzēsēji glābēji 14 reizes steigušies palīgā nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem, no tiem astoņos gadījumos nelaimē bija nokļuvuši kaķi, trijos – putni, divos – suņi un vēl vienā gadījumā savvaļas dzīvnieks, informē Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā. Savukārt pērn glābšanas darbu, kuros sniegta palīdzība dzīvniekiem, bija mazāk – septiņi, no tiem palīdzība četros gadījumos bija nepieciešama kaķiem, divos savvaļas dzīvniekiem un vienā – putnam.
Šogad jūlijā Grāfa laukumā Iecavā metāla caurulē, kas atradās zālienā apmēram 60 centimetru dziļumā, bija iekritis ezis un pats saviem spēkiem izlīst ārā nespēja. Ugunsdzēsēji glābēji viņu izcēla un palaida brīvībā. Savukārt Skolas ielā Bauskā dzīvojamajā mājā kaķis bija iesprūdis starp sienu un mūra skursteni.
Pērnā gada martā Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā akā bija iekritis āpsis. Ar virves palīdzību dzīvnieks tika izcelts. «Tāpēc aicinām pašvaldības un iedzīvotājus parūpēties par to, lai viņu īpašumā esošajām akām būtu uzlikti vāki. Šādas akas biežāk ir sastopamas pļavās, kur agrāk atradās mājas, vai teritorijās, kurās agrāk bija uzņēmumi, un tajās iekrīt mājlopi vai savvaļas dzīvnieki,» gādāt par drošību aicina V. Gribuste.
Pagājušā gada jūnijā Mežotnē kaķim kāja bija iesprūdusi veļas mašīnas durvīs – starp tām un eņģi. Ugunsdzēsēji glābēji dodas palīgā tajos gadījumos, kad dzīvnieks saviem spēkiem izglābties nevar, skaidro VUGD speciāliste.
Šogad deviņos mēnešos visā Latvijā ugunsdzēsēji glābēji veikuši vairāk nekā 6578 glābšanas darbus, ko kuriem 758 reizes palīdzība bija vajadzīga dzīvniekiem. Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bīstamā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 391 gadījumā, bet 334 gadījumos – savvaļas dzīvniekiem un putniem, informē Agrita Vītola, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece.
Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bijusi vajadzīga gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 356 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 228 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 174 gadījumos devušies uz citām valsts pilsētu pašvaldībām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas, lapsas.
Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir bijusi vajadzīga meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Dažkārt bez līdzcilvēku atbalsta ar traktortehniku ugunsdzēsējiem glābējiem nebūtu bijis iespējams izglābt dzīvniekus. Dienests pateicas ikvienam, kurš sniedzis palīdzīgu roku, lai glābšanas darbi norisinātos veiksmīgi, uzsver A. Vītola.
Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt. Ir situācijas, kad cilvēks, kurš izsaucis glābējus, jo dzird, ka ventilācijas šahtā ir putns, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvotu aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem mīļdzīvniekiem un mājdzīvniekiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ tie neciestu. Piemēram, ir jāizvērtē, vai pusatvērts logs neradīs bīstamu situāciju kaķiem, kuri dažkārt mēģina izkļūt pa vēdināšanai atstātiem logiem un iesprūst logu ailē.
Jāņem vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras tas nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta tā veselība vai dzīvība, skaidro VUGD speciāliste.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»