Palīdz rekonstruēt seno gadsimtu dzīvi

2021. gada 5. oktobris 00:00

Bauskas pils muzejā prezentē grāmatu par Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumiem 16. – 18. gadsimtā

Pagājušajā nedēļā, 30. septembrī, Bauskas pils muzejā notika grāmatas «Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16. – 18. gadsimtā – Policeyordnungen der Städte im Herzogtum Kurland und Semigallen im 16. – 18. Jahrhundert» prezentācija.

Grāmatu izdevis Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA), un tā ir žurnāla «Latvijas Arhīvi» sērijas «Vēstures avoti» 12. sējums. Grāmatas autore ir arhīva vadošā pētniece Valda Kvaskova. Izdevumā iekļauti zinātniskie ievadi ar ieskatu pilsētnieku saimnieciskās, sociālās un morālās dzīves liecībās un par dokumentu publicēšanas pamatprincipiem.

Grāmatā atrodami Kuldīgas, Ventspils, Jelgavas, Liepājas, Bauskas, Jaunjelgavas un Jēkabpils pilsētu policijas nolikumi oriģinālā vācu valodā un tulkojumā latviešu valodā.

Ieskats izdevuma tapšanā
Pasākums bija pulcējis ap pāris desmitu interesentu, dalībnieku vidū netrūka Bauskas pils muzeja, Bauskas muzeja un Rundāles pils muzeja speciālistu. LNA pārstāvji sanākušajiem sniedza ieskatu izdevuma tapšanā, stāstīja par pētījumiem un vēsturiskā materiāla apkopošanas nozīmi.

Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Kārlis Zvirgzdiņš atklāja, ka arhīvā glabājas dokumentu kolekcijas, kuras dokumentē Latvijas pilsētu vēsturi par laika posmu no 13. līdz 20. gadsimtam. Viņš uzsvēra, ka pētījumi par pilsētu policijas nolikumiem vēsturē un grāmata var palīdzēt rekonstruēt cilvēku dzīvi tajā laikā.

Uzrunājot klātesošos, K. Zvirgzdiņš pauda gandarījumu, ka Bauskas pils muzeja ekspozīcijās tiek izmantotas daudzas liecības, kas šeit nonākušas no Latvijas Valsts vēstures arhīva.

LNA Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja Anita Čerpinska grāmatas prezentācijā pastāstīja, ka pētījumu gaitā atklāti septiņu pilsētu policijas nolikumi. Par dažām pilsētām atrasti vairāki, kas izdoti dažādos laikos. Bet par Bausku saglabājies tikai viens – 1635. gadā hercoga apstiprināts policijas nolikums. A. Čerpin-ska atklāja, ka pētījums un grāmata tapusi, pateicoties pētnieces Valdas Kvaskovas veikumam. Darbs ritējis vairākus gadus, līdz tam šī joma nav pētīta. Lielu darbu prasījusi pašu nolikumu atrašana, jo tie neglabājās vienā fondā. Pēc tam sekoja pārrakstīšana, tulkošana un specifisku terminu skaidrojumu sagatavošana, lai rakstītais būtu saprotams mūsdienu lasītājam.

Policija nozīmēja jēdzienu «kārtība»
Policijas nolikumi hercogistē nav radušies kā lokāla parādība. Tie nākuši no agro jauno laiku vācu zemēm Rietumeiropā un bija paredzēti «labas kārtības» un «pareizas uzvedības» regulēšanai pilsētu dzīvē, skaidroja A. Čerpinska. Pats jēdziens «policija» neapzīmēja institūciju, kā tas ir mūsdienās, bet to saprot kā jēdzienu «kārtība».

Policijas nolikumos atrodami noteikumi, kas visām pilsētām bijuši vienādi, taču katrā vietā bija arī atšķirības un savi akcenti. Pēc tā var spriest, kas katrā pilsētā bijis aktuālāks, to arī vajadzējis vairāk regulēt ar noteikumiem, aizliegumiem un sodiem. Piemēram, Jelgavā, kur vairāk uzturējās galms, smalki atrunāti noteikumi, kā kuras kārtas cilvēki drīkst ģērbties. Savukārt Bauskas nolikumā ir daudz noteikumu par kaušanos, kas nav citos nolikumos. Bet par ģērbšanos vien vispārīgi norādīts, ka Bauskā ikvienam jāģērbjas atbilstoši savam amatam un sabiedrības kārtai, kurai piederīgs. Nolikumos atšķirības parādās arī saistībā ar pilsētas atrašanās vietas apstākļiem. Ventspils un Liepājas nolikumus ietekmēja atrašanās pie jūras, taču Bauskā aktuāls bija robežas tuvums un kara draudi.

Katram jāspēj nopelnīt ar savu amatu
Prezentācijas autore, izklāstot, kā dažādas pilsētnieku dzīves jomas atainotas nolikumos, to ilustrēja ar interesantiem citātiem no vēsturiskajiem dokumentiem. Sadaļā par pilsētas rāti rakstīts: «Aizliegts lamāt un nonievāt rāti vai kādu no tās locekļiem un necienīgi izturēties pret tiem.»

Nolikumos var atrast, ka ikvienam jāspēj nopelnīt ar savu amatu – kurpniekam ar savu, tirgotājam ar savu; noteikts, kas un kā drīkst pārdot alu, cept maizi un tirgoties, kā arī – siļķu bodēs nedrīkst tirgot audumu un vēl par daudz ko citu. Bauskas policijas nolikumā liela vieta – 14 noteikumos – atvēlēta nodaļai «Par nonievāšanu un lamāšanos». A. Čerpinska uzsvēra, ka šo grāmatu atšķirībā no citiem dokumentāliem izdevumiem būs viegli lasīt ne tikai cilvēkiem ar profesionālu interesi par vēsturi. Viņa sacīja: «Šis dokuments patiešām ir interesanta lasāmviela un daudzviet raisa jautrību.»

A. Čerpinska «Bauskas Dzīvei» pauda, ka ikviens LNA dokumentālais izdevums ir unikāls un to nozīmīgums savstarpēji nav salīdzināms. Bet grāmata par policijas nolikumiem ir īpaši nozīmīga ar to, ka nav daudz dokumentu, ko var izdot par attiecīgo laiku vēsturē. Viņa atzina, ka arī speciālistu, kas spēj strādāt ar tik seniem dokumentiem, ir maz.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Palīdz rekonstruēt seno gadsimtu dzīvi

Kategorijas