Deputāti apmeklē Iecavu un Zālīti

2021. gada 5. oktobris 00:00

1497

Turpina iepazīt apvienoto novadu; Iecavā lieli finanšu ieguldījumi skolās, infrastruktūrā

Kā jau ierasts, pēc Bauskas novada domes sēdes deputāti devās braucienā pa kādu no novada teritorijām – šoreiz ceļamērķis bija Iecavas pilsēta. Nākammēnes plānots apmeklēt kādu no bijušā Bauskas novada reģioniem, jo vienā braucienā visu iepriekšējo novadu apskatīt neizdosies.

Apskates braucienā, kas notika 30. septembrī, šoreiz piedalījās vēl mazāk deputātu, nekā savulaik brauca uz bijušā Rundāles novada teritoriju un pēc tam uz Vecumnieku novada teritoriju. Jāatzīst arī, kā ierasts bijušajā Iecavas novadā, gandrīz viss «stāsts» un apskate skāra tikai Iecavas pilsētu – vienīgā vieta, ko skatīja Iecavas pagasta teritorijā, bija Zālītes speciālā pamatskola.

Iedzīvotāji ienāk pilsētā
Atbraukušos Iecavas kultūras namā sagaidīja Bauskas novada pašvaldības iestādes «Iecavas novada pašvaldības administrācija» izpilddirektora vietnieks Normunds Vāvers, komunikācijas nodaļas vadītāja Beata Logina, pašvaldības policijas Iecavas nodaļas vadītājs Gundars Dzenis. Ar situāciju bijušā Iecavas novada teritorijā iepazīstināja Bauskas novada pašvaldības iestādes «Iecavas novada pašvaldības administrācija» izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs un attīstības nodaļas vadītāja Ineta Bramane.

Iecavas pilsētas teritorijā dzīvo 5745 cilvēki, bet pagasta teritorijā – 3092. «Ir aizdomas, ka pilsētas un arī pagasta teritorijā dzīvo daudz nedeklarētu iedzīvotāju,» atzina M. Veinbergs. Galvenā problēma pašlaik ir dzīvojamā fonda nepieejamība – ja kāds dzīvoklis arī parādās pārdošanā, tam piesakās burtiski dažu minūšu laikā. «Iedzīvotāji ienāk pilsētā, jo viņus apmierina ceļu tīkls, izglītības kvalitāte, un viņi redz, ka Iecava attīstās. Ir svarīgi, lai šī attīstība neapstātos,» tā M. Veinbergs.

Nedaudz diskusijas skāra arī novada nākotni. «Paskatoties uz visu, es neredzu, kas būtu sašaurināms un likvidējams,» sacīja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks. Viņš pauda, ka prioritāte paliek izglītība – lai bērniem būtu, ko darīt un ko mācīties.

Nepārtraukta ceļu būve
Viena no pilsētas un pagasta pro-blēmām ir ceļi. Pašvaldības pagasta ceļu kopgarums ar asfalta segumu ir 6,27 kilometri, bet ar grants vai šķembu segumu vai bez seguma – 133,72 kilometri. Bijušā novada teritorijā esošo apdzīvoto ielu kopgarums ir 20,49 kilometri ar asfalta segumu un 13,66 kilometri ar grants vai šķembu segumu.

Pārbūve ir veikta daudzos objektos, daļu no tiem uzskaitīja prezentācijas laikā. 2020. gadā ar pašvaldības finansējumu veica darbus četros objektos – gājēju celiņi, ielas, lauku ceļi, kopējās izmaksas 656 395,17 eiro. Ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu tapa lauku ceļa A7–Papardes–Gāršas–Spītes–Podāzeļi pārbūves trešā kārta, kur kopējais finansējums bija 105 679,74, no kā gan pašvaldības līdzfinansējums bija 92 411,56 eiro.

Kopā 2020./2021. gadā 21 ielai un stāvlaukumam Iecavā un ciemos uzklāts asfalta segums, un vēl četras ielas ir būvniecības stadijā. No «Covid» seku likvidācijas finansējuma notiek autoceļa Roņi–Tāmas–Renceles–A7 pārbūves otrā kārta, kur kopējais finansējums ir 262 607,66 eiro, no tiem aizņēmums 220 000 eiro un pašvaldības finansējums 42 607,66 eiro.

Runātāji lepojās ar ESCO apgaismojuma projektu Iecavā, Baldones un Skolas ielā. Iecavas pārstāvji vērtē, ka tas bijis ļoti veiksmīgs projekts, – novads maksā tikpat, cik maksāja par elektroenerģiju līdz šim, bet ir jau jauns apgaismojums. Kad būs nomaksāta visa summa būvniekam, tad par apgaismojumu varēs maksāt vēl lētāk, būs ekonomija.

Nākotnes plāni – trīs grantsceļu pārbūve Audrupu, Zālītes un Zorģu ciemā, Sila ielas gājēju ietves būvniecības projektēšana. «Jaunie ceļi ļoti ļauj ietaupīt uzturēšanā, it īpaši asfaltētie,» atzīst M. Veinbergs.

Pāreja uz šķeldu
Siltuma ražošanas jomā īstenota politika ar pāriešanu uz šķeldas apkuri. «Ievērojam tendenci samazināt dabasgāzes patēriņu, lai to būtu nepieciešams izmantot tikai tad, kad ārā grādi lielos mīnusos. Pēc siltuma patēriņa esam Latvijas lētajā galā,» skaidroja M. Veinbergs.
SIA «Iecavas siltums» piegādā un ražo siltumenerģiju – gadā apmēram 14 tūkstošus megavatstundu. No biomasas elektrostacijas SIA «Agro Iecava» iepērk apmēram pusi siltuma – 2020. gadā tās bija 8672 megavatstundas. Katlumājas pārbūves projekts Grāfa laukumā izmaksājis 1 968 065 eiro, no tiem pašu finansējums bija 1 093 100 eiro, savukārt siltumtīklu pārbūves projekts Iecavā izmaksāja 667 538,39 eiro, no tiem pašu finansējums 340 358 eiro. Jaunais apkures katls izmēru ziņā ir apmēram tikpat liels, cik SIA «Bauskas siltums» katlumājā, – šeit vienīgi pirmie četri metri ierakti zemē, lai vieglāk paņemt šķeldu no blakus esošā bunkura.

SIA «Iecavas siltums» vadītājs Juris Drizļionoks pastāstīja, ka šķeldas katla jauda ir trīs megavati stundā, uz neilgu laiku var 3,5 megavatu jaudu darbināt. «Pie mīnus 26 grādiem Iecavai vajag septiņus megavatus stundā, tā ka ar šo jaudu vien neiztikt aukstos laika apstākļos,» atzīst J. Drizļionoks. No biogāzes elektrostacijas saņemtais siltums ir ar mainīgu jaudu – no 0,6 līdz 1,8 megavatstundām. «Vasarā karstajam ūdenim jaudas pietiek. Tomēr reizēm jāpiekurina ar gāzi, bet gāze tagad ir dārga,» atzīst J. Drizļionoks.

Sportam trūkst telpu
Iecavas sporta skolā «Dartija» izglītojas 200 jaunie sportisti. Kad deputāte Laina Baha interesējās, kas būs nākamo gadu svarīgākais projekts, I. Bramane norādīja, ka plānota Iecavas novada sporta skolas «Dartija» sporta nama pārbūve.

Deputāti tikās ar sporta skolas vadību. «Pēdējos gados kaut cik bija rocība no pašvaldības, un «Covid- 19» laikā varējām kaut ko plašāk remontēt sporta namā. Veicām kosmētisko remontu telpās, nomainīts apgaismojums un apkures sistēma, jauni basketbola grozi,» stāsta sporta skolas «Dartija» direktore Baiba Gāga. Tomēr sporta namu vajag rekonstruēt.

«Ir cilvēki, kas grib trenēties un spēlēt, bet nav vietas,» par situāciju sporta jomā Iecavā stāsta A. Mačeks. N. Vāvers norādīja, ka tāpēc iesākta sporta zāles celtniecība pie Iecavas pamatskolas, uz kuru pēc tam uz laiku pārcelsies sporta skola, lai varētu veikt sporta nama «Dartija» pārbūvi. B. Gāga cer, ka kaut kad nākotnē sporta namam piebūvēs arī iekštelpu skrejceļu vieglatlētiem, bet pagaidām par to vēl esot pāragri runāt.

Plānos ir arī Iecavas pamatskolas stadions, par kuru aktīvi runā Bauskas novada domes deputāts Jānis Siugalis. «Mēs vēl aizvien skrienam pa celiņiem, kas noklāti ar izdedžiem,» komentē J. Siugalis.

Dažādi izaicinājumi
Iecavas mūzikas un mākslas skolā, kas atrodas Grāfa laukumā, mācās 155 bērni. Šeit apmeties arī dienas centrs «Iecavnīca» un Jauniešu centrs. I. Bramane norāda, ka šādi veiksmīgi izmanto arī Mūzikas un mākslas skolas zāli, kur pasākumus rīko arī jaunieši un dienas centra kolektīvs.

Sirsnīgs izvērtās dienas centra «Iecavnīca» apmeklējums. Centra darbiniece Ilva Vansoviča parādīja dažādus jaunumus, iepazīstināja ar apmeklētāju paveikto un aprunājās ar deputātiem. Viņa pastāstīja, ka dienas centru apmeklē ļoti dažāda vecuma pārstāvji. Sadarbojas arī ar citām novada iestādēm. «Kamēr nebija «Covid-19», kopā ar dienas centru organizējām aktivitātes Zālītes speciālajā pamatskolā,» stāstīja J. Siugalis. Partijas «Latvijas attīstībai» pārstāvji izrādīja arī interesi par tikšanos ar centra apmeklētājiem.

Problēmas – dienas centra telpas kļūst par mazu. Blakus esošā kāpņu telpa pārvērsta par dienas centra mantu noliktavu. «Sākumā par šādu ideju bijām skeptiski. Tomēr tagad jādomā par plašākām telpām – «Covid-19» samazināja apmeklējumu, bet nu jau atkal sāk cilvēki atgriezties,» uzsver I. Bramane.

Blakus atrodas biedrības «Arhīvs» ekspozīcija bijušās Iecavas muižas klēts ēkā, kuru pašvaldība nopirka 2020. gadā. «Tas būs izaicinājums sakārtot šo ēku, jo tas ir kultūrvēsturisks piemineklis,» uzsver I. Bramane.

Savukārt bijušajā Sarkanajā skolā plānots izveidot dienas aprūpes centru sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem, kur kopējās izmaksas plānotas 666 650 eiro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums būtu 297 500 eiro, no valsts 10 tūkstoši eiro, no pašvaldības 358 650 tūkstoši eiro.

Novadā darbojas bibliotēkas – divas pilsētā, četras ciemos. «Bibliotēkas nākotnē aizvien vairāk kļūs par kultūras un klientu apkalpošanas centriem,» atzīmē I. Bramane.

Nepieciešamās pārmaiņas
Zālītes speciālajā pamatskolā mācās 67 bērni. Izglītības iestāde atrodas trijās ēkās – Zālītē, privātajā īpašumā «Brīviņos» un netālu no šīs ēkas esošajās internāta telpās. Deputātus skolas direktore Aija Spriņķe cienāja ar ābolmaizi un ābolu sulu no skolas teritorijā izaugušajiem āboliem.

Lai samazinātu izmaksas un pārietu uz mūsdienīgām telpām, Iecavas novada dome bija plānojusi labiekārtot bēniņu telpas ēkā Zālītes ciemā un atstāt «Brīviņus». «Bija plānots ieguldīt 70 līdz 80 tūkstošus eiro un telpas sakārtot,» atceras A. Mačeks. Tomēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti norādīja, ka pārbūve ir nepieciešama daudz lielāka, kopsummā vismaz par 200 tūkstošiem eiro vai pat dārgāk, un attiecīgi nācās projektu atlikt.

Direktore atzina, ka par pāreju uz citām telpām grūti domāt, – vienmēr jāsaprot, vai varēs saglabāt skolas personālu, ja pārcelsies citur. Piemēram, uz Mežotnes sākumskolas bijušajām telpām tad būtu tālāk jābrauc visiem un, iespējams, būtu jāmeklē arī jauni darbinieki.
Kopumā A. Spriņķe atzina, ka aizvien vairāk un vairāk nāksies cerēt uz pašvaldības atbalstu. «Nauda, kuru atvēl vienam bērnam Izglītības un zinātnes ministrija, ilgstoši nav mainījusies,» rezumē A. Spriņķe. Noslēgumā viņa vaicāja deputātiem: «Vai mēs varam cerēt uz nākamā gada budžetu?» Bet konkrētas atbildes nebija.

Jauni projekti izglītībai
Iecavas pilsētas teritorijā nepārtraukti pieaug izglītojamo skaits un attiecīgi arī izmaksas, kas skar izglītības jomu. Tas arī viens no iemesliem, kāpēc Iecavas novads ienāca lielajā Bauskas novadā ar vairākiem projektiem, kurus ir iesākuši būvēt un kas palielinās novada kredītu apmēru par vairāk nekā četriem miljoniem eiro.

Tie ir: Iecavas vidusskolas ēdināšanas korpusa paplašināšana un aktu zāles jaunbūve – 2,64 miljoni eiro, no tiem aizņēmums no Valsts kases 2,37 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 0,2 miljoni eiro. Sporta zāles būvniecība pie Iecavas pamatskolas – kopējā līgumcena 2,51 miljons eiro, aizņēmums no Valsts kases 2,26 miljoni eiro, pašvaldības finansējums 0,25 miljoni eiro. Jāatzīst gan, ka Vecumnieku novada jaunie projekti kopā izmaksās vēl dārgāk.

Pirmsskolas izglītības iestādē «Cālītis» mācās 253 bērni, savukārt «Dartijā» – 204 bērni. «Cālīša» teritorija labiekārtota 2016. – 2017. gadā un izmaksāja 693 303,84 eiro, savukārt «Dartijas» teritorija labiekārtota 2019. – 2020. gadā un izmaksāja 410 840,64 eiro. Tas gan nemaina problēmu, ka pirmsskolas izglītības iestādēs ir rindas. 2018. gadā Iecavas pamatskolas internāta telpās atvēra grupu
15 bērniem vecumā no 1,5 līdz diviem gadiem, 2019. gada rudenī atvēra grupu 15 bērniem vecumā no diviem līdz četriem gadiem.
Iecavas vidusskolā izglītojamo skaits ir 787, Iecavas pamatskolā – 189. Deputāti šoreiz apskatīja Iecavas vidusskolu no ārpuses, kā arī uz neilgu brīdi tikās ar Iecavas pamatskolas direktori Aiju Semjonovu un direktores vietnieci Ingu Čipenu. Apsprieda arī to, cik potenciāli skolēnus varētu uzņemt Iecavas pamatskola, un nācās secināt, ka mūsdienās skolēnu skaits varētu būt līdz 250.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Deputāti apmeklē Iecavu un Zālīti

Kategorijas