Palielinās senioru īpatsvars

2021. gada 5. oktobris 00:00

Bauskas novadā iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem ir procentuāli mazāk nekā vidēji Zemgalē un Latvijā

Latvijā 2021. gada sākumā dzīvoja 393,7 tūkstoši senioru vecumā no 65 gadiem, un tā ir piektdaļa jeb 20,8% no visiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pirms 30 gadiem, 1991. gadā, senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8% (314,5 tūkst.).

Senioru īpatsvara pieaugumu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā paredzamā mūža ilguma palielināšanās, dzimstības kritums, kā arī migrācija. 1991. gadā personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, vidēji paredzamais mūža ilgums bija 14,9 gadi, bet 30 gadu laikā tas pakāpeniski pieaudzis un 2019. gadā sasniedza 17,2 gadus.

«Covid-19» ietekme mirstībā
Taču, 2020. gadā pieaugot mirstībai «Covid-19» pandēmijas ietekmē, rādītājs samazinājies līdz 16,7 gadiem. Visvairāk «Covid-19» ietekmējis seniorus – no visiem inficētajiem 37,7 tūkstoši jeb ceturtā daļa (25%) ir seniori vecumā virs 60 gadiem. Šajā vecuma grupā reģistrēti 2350 mirušie jeb 88,8% no visiem mirušajiem ar apstiprinātu «Covid-19» (dati apkopoti par periodu līdz 20.09.2021.).

Latvijā šī gada sākumā 46,2% iedzīvotāju bija vīrieši un 53,8% – sievietes. Starp senioriem šis dalījums ir krasi atšķirīgs – tikai trešdaļa no iedzīvotājiem šajā vecumā ir vīrieši (33,3%), bet divas trešdaļas – sievietes (66,7%). No Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Baltijas valstīs ir vislielākā dzimumu disproporcija senioru vidū, kuras cēlonis ir ievērojamas paredzamā mūža ilguma atšķirības starp dzimumiem. Vīriešiem 65 gadu vecumā pērn vidēji bija paredzami 13,8 mūža gadi, sievietēm – 18,6 gadi.

Pierīgā – mazāk vecļaužu
Republikas pilsētās augstākais senioru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir Daugavpilī (23,7%), vismazākais – Jelgavā (19,3%), savukārt Rīgā (21,4%) tas ir virs Latvijas vidējā. Salīdzinot reģionus, augstāks senioru īpatsvars par Latvijas vidējo rādītāju ir Latgalē, Kurzemē, Vidzemē (attiecīgi – 22,7, 21,7 un 21,6%), kamēr Pierīgas un Zemgales reģionā tas ir mazāks (attiecīgi – 18,1 un 20,1%).

Iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem īpatsvars 2021. gada sākumā Bauskas novadā bija 19,9 procenti, tātad mazāks nekā valstī vidēji.

Veselības pašvērtējums uzlabojas
Lai arī senioriem, salīdzinot ar citām vecuma grupām, ir sliktāks veselības pašnovērtējums un 2020. gadā 32,5% iedzīvotāju vecumā no
65 gadiem savu veselību vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu, 52,7% kā vidēju un tikai 14,8% kā labu vai ļoti labu, pēdējos gados senioru veselības pašnovērtējums uzlabojas. Salīdzinājumam – 2010. gadā savu veselību kā sliktu vai ļoti sliktu vērtēja 44,9%, kā vidēju – 44,3%, bet kā labu vai ļoti labu – 10,9% senioru.

2020. gadā trīs ceturtdaļas (74,1%) senioru vecumā no 65 gadiem minēja, ka pēdējā pusgada laikā veselības problēmas traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes. Pretēji veselības stāvokļa pašnovērtējumam šis rādītājs senioru vidū pēdējos gados nedaudz pasliktinās – 10 gadu laikā pieaugums par 6,8 procentpunktiem (2010. gadā – 67,3%).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Palielinās senioru īpatsvars

Kategorijas