Izaicinājums Eiropai, Latvijai un Bauskas novadam

2021. gada 5. oktobris 00:00

462

Izaicinājums Eiropai, Latvijai un Bauskas novadam

Atveseļošanas fonda finansējums. Ar lielu naudu nāk liela atbildība to tērēt efektīvi un godīgi

Jau jūlijā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uz Bausku atveda speciālistus, kas informēja par gaidāmo Eiropas Savienības Atveseļošanas fondu un par to, ka jābūt gataviem izmantot šī fonda finansējumu. Tomēr aizvadīto trīs mēnešu laikā tā nopietni par šiem projektiem Bauskas pusē nav runāts.

Jau tuvākajos mēnešos Latvijā gaidāma projektu iesniegšana, kas ļaus veikt pirmās investīcijas no 1,82 miljardu eiro lielā Latvijai apstiprinātā Atveseļošanas fonda budžeta. Pašlaik Latvijai ir pārskaitīts avanss apmēram 230 miljonu eiro apmērā. Galvenais iemesls šādiem ieguldījumiem ir Eiropas Padomes vēlme palīdzēt nozarēm, kas cieta no «Covid-19» ierobežojumiem, un atgriezt pozitīvu iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Projektus Atveseļošanas fondam varēs iesniegt līdz 2023. gadam, bet īstenot līdz 2026. gadam. Tomēr, kā izskatās, administratīvi teritoriālā reforma varētu būt uz pusgadu aizkavējusi projektu īstenošanu šī finansējuma apguvei.

Kosmētikas ražotāji jau gatavi
Pašlaik aktīvi par Atveseļošanas fonda atbalsta instrumentiem cenšas informēt Ekonomikas ministrija. Ministrs Jānis Vitenbergs par to runāja arī nesenajā vizītē Bauskas novada kosmētikas ražošanas uzņēmumā SIA «Gusto», kur norādīja, ka šī fonda finansējumu varēs apgūt biedrības un uzņēmēju apvienības. Šajā situācijā Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere sacīja, ka asociācija ir gatava projektu īstenošanai un jau zina potenciālos sadarbības partnerus.

Ekonomikas ministrijas pārziņā būs 657,6 miljoni eiro, par kuru izmantošanu runāja arī Bauskā. «Varam īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz zaļāku ekonomiku, virzoties uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu un energoefektivitātes uzlabošanu ēku sektorā un uzņēmējdarbībā, gan nevienlīdzības mazināšanu, beidzot novēršot mājokļa pieejamības problēmas reģionos un izveidojot industriālos parkus, kas palīdzēs vēl mērķtiecīgāk piesaistīt investīcijas un radīt jaunas un labi apmaksātas darba vietas mūsu iedzīvotājiem. Tikpat nozīmīgs sektors ir digitālais ceļš – uzņēmējiem ir jākļūst vēl konkurētspējīgākiem,» tā rezumēja J. Vitenbergs.
Daudzdzīvokļu namu siltināšanā paredzēts ieguldīt 57 miljonus eiro, savukārt 23,9 miljonus – valsts sektora ēku energoefektivitātes uzlabošanai, tai skaitā vēsturiskajās ēkās. 80 miljonus eiro ieguldīs elektrifikācijā – gan tīklos, gan uzlādes punktos, saules paneļos un vēja enerģijas ražošanā. Uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai paredzēti 120,58 miljoni eiro, industriālajiem parkiem atvēlēti 80 miljoni, savukārt 42,9 miljonus eiro investēs īres dzīvokļu izveidē. 140 miljonus eiro ieguldīs uzņēmumu vadības kapacitātē un digitalizācijā. Šeit paredzēti gan granti, gan potenciālie aizdevumi. Produktivitātei un inovācijām plāno ieguldīt 113,5 miljonus eiro.
Lielākā daļa atbalsta instrumentu būs pieejami jau 2022. gada sākumā, uzsver ekonomikas ministrs. Līdzīgas programmas ir arī Veselības, Izglītības un zinātnes, kā arī citām ministrijām.

EP deputāti vērtē pozitīvi
Ļoti pozitīvi Atveseļošanas fondu «Bauskas Dzīvei» vērtē Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. «Latvija ir daļa Eiropas Savienības, un, bez šaubām, ir jāizmanto visas iespējas, lai šo naudu ieguldītu un tā nestu labumu sabiedrībai,» saka Andris Ameriks, EP deputāts no sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas/partijas «Gods kalpot Rīgai». Viņš norāda, ka finansējumu nevar paredzēt algu celšanai vai sociāliem maksājumiem. Kā problēmu saskata faktu, ka fonda atbalstā ir atsevišķa sadaļa zaļajai enerģētikai, bet tajā pašā laikā Eiropas Savienībā kūdra vēl aizvien skaitās kā fosilais kurināmais, kas mazinās iespējas sniegt atbalstu šai nozarei Latvijā.
«Līdz 2027. gadam Latvija grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā no ES daudzgadu budžeta un Atveseļošanas fonda saņems ļoti lielu atbalstu – kopā vairāk nekā 10 miljardus eiro Eiropas naudas. No šī finansējuma tieši ES Atveseļošanas fonds, pie kura izveides strādāju Eiropas Parlamenta Ekonomikas komitejā, palīdzēs atgūties no pandēmijas sekām, vienlaikus ieguldot pārejā uz videi draudzīgu un digitālu tautsaimniecību, kā arī atbalstot cilvēku prasmju uzlabošanu un līdzsvarotu novadu attīstību,» pauda Inese Vaidere, EP deputāte no Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupas/partijas «Vienotība».

Viņa skaidro, ka kopumā 37 procentus no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt klimata mērķu sasniegšanā, bet 20 procentus – digitalizācijā. Piektdaļa fonda atvēlēta būtiskajai nevienlīdzības mazināšanai. Ar 11 procentiem no fonda līdzekļiem finansēs ekonomikas modernizēšanu, veselības nozares projektiem plānoti desmit procenti.

Varēja būt vairāk
Deputāti no EP uzsver, ka ir paveikts liels darbs, lai šo finansējumu iegūtu. Turklāt deputāts Roberts Zīle no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas/ Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēv-zemei un Brīvībai»/LNNK uzsver, ka Latvija varēja iegūt vairāk – no visām valstīm, kas pašlaik Eiropas Savienībā noslēgušas līgumu par Atveseļošanas fonda finansējumu, Latvija ir vienīgā, kura nepieprasīja naudu pilnā apmērā no aprēķinātā.

«Mēs varējām vairāk prasīt, un to vienmēr uzsvēru. Tā jau sākuma summu palielināja. Vispirms pieprasīja tikai 1,6 miljardus eiro, kas bija 70 procenti no aprēķinātās summas, un tikai beigās Finanšu ministrija piekrita uz lielāku skaitli. Latvija ir vienīgā valsts, kas nav prasījusi simts procentus no aprēķinātās naudas,» uzsver R. Zīle.

Viņš gan vērtē, ka Latvijai ir cerības saņemt vairāk naudas, nekā pašlaik plānots. Galaaprēķins būs pēc tam, kad katrai Eiropas Savienības (ES) valstij aprēķinās, kāds bija iekšzemes kopprodukta kritums, kas būs zināms 2022. gadā. «Domāju, ka mēs varam dabūt gandrīz divus miljardus. Vienīgi jau tagad izmaksāts avanss 13 procentu apmērā valstīm, kurām plāni apstiprināti, un Latvija arī parakstījusi līgumu. Latvija tagad saņēma apmēram 230 miljonus, bet varēja būt 260 miljoni eiro. Tomēr jau var sākt gatavot projektus, sākt apgūt šo naudu,» teic R. Zīle.

Bauskā resursus noslogo reformas īstenošana
Bauskas novada pašvaldība gan pašlaik nav nekur tālu pavirzījusies domās par šī fonda finansējuma apgūšanu. Jūlijā, tiekoties ar ekonomikas ministru, Bauskas novada vadība iezīmēja vairākus punktus – industriālā parka teritorijas attīstība, kas varētu būt lielākā ieguvēja šajā situācijā; īres dzīvokļu izbūve, kur vērtēja, ka bijušā Saulaines tehnikuma kopmītnes varētu būt laba vieta; kā arī bija norādes uz potenciālu ceļu izbūvi vietās, kur var attīstīties uzņēmējdarbība. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks cer, ka šo naudu izdosies izmantot arī veselības nozarei.

Tomēr aizvadīto trīs mēnešu laikā būtiski šie jautājumi nav apspriesti, un te galvenais iemesls ir tikko īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kas pašlaik gan galvenokārt noslogo pašvaldības administrācijas resursus, gan arī liedz pašvaldībai pilnvērtīgi darboties situācijā, kad notiek nodaļu apvienošana un arī novadu apvienošanas process.

Jāteic, ka pašlaik visas potenciālās finansējuma izmantošanas vietas minētas ap Bauskas pilsētu un nav skaidrs, vai citas teritorijas varēs veiksmīgi iesaistīt finansējuma apguvē.

Var vēl aizņemties
Finansējuma apguve ir ļoti nozīmīga gan Latvijas valstij, gan arī Eiropas Savienībai. Sīkāk par to stāsta Eiropas Parlamenta deputāti. R. Zīle uzsver, ka piedāvājumā ir ne tikai grants 1,82 miljardu eiro apmērā, bet arī potenciālas iespējas uz izdevīgiem noteikumiem aizņemties 2,5 miljardus eiro. Jautājums – vai Latvija būs spējīga šo iespēju izmantot? Šeit liela nozīme būs arī pašvaldību gatavībai.
«Latvijai caur šo fondu ir tiesības aizņemties. Maksimālā kvota, ko varam aizņemties ilgtermiņā, – vēl gandrīz 2,5 miljardi eiro. Bet tad jāsaskaņo mērķi, kas ir plānā. Tāpat kā daudzas citas valstis, Latvija pašlaik aizdevumu nav pieprasījusi. To var darīt līdz 2023. gada beigām. Itālija ir pieprasījusi un paņēma pilnā apmērā – uz vienu iedzīvotāju viņiem atbalsts ir 3000 eiro, Latvijai tikai grantu daļa 1000 eiro. Itāļi dabūs trīs reizes vairāk. Tā ir valsts izvēle. Nesaku, ka slikti, laiks vēl ir, bet jāapgūst vispirms grantu daļa,» komentē R. Zīle.
Viņš skaidro, ka šis finansējums ir nevis naudas drukāšana, bet gan aizņēmums. «Eiropas Komisija šo naudu aizņemas finanšu tirgos, un katra valsts ir garantējusi atdot visu līdz 2058. gadam. Bet tas būs jāatdod ar jauniem pašu resursiem un nodokļiem,» pauž R. Zīle.
«Pat pieņemot kritiku, ka nauda būs jāatdod pēc 20 gadiem, jebkurā gadījumā pašlaik visas ES valstis var izmantot to savu mērķu un ekonomikas stutēšanai. Ja mēs to nedarītu, mēs būtu vēl mazāk konkurētspējīgi. Jau tagad redzam, ka cenas pieaug – būvniecībai, energoresursiem. Ja skatāmies, ko pirms vairākiem gadiem varētu izdarīt par šādu naudas summu – cik kilometru ceļu uzbūvēt, infrastruktūru radīt, pašlaik var paveikt divreiz mazāk. Nākotnē atkal būs šāda situācija, tāpēc tas jebkurā gadījumā ir izdevīgi,» pauž A. Ameriks, uzsverot, ka jāizmanto piešķirtie līdzekļi maksimāli jau tagad.

Jāiegulda pārdomāti
Attiecīgi Latvijas galvenais izaicinājums būs pēc iespējas efektīvāk izmantot šo piešķirto naudu, lai nākotnē attīstītākai ekonomikai nav problēmu to atmaksāt. Arī I. Vaidere uzsver, ka ir ļoti svarīga finansējuma apgūšanas efektivitāte.

«Kad februārī parādījās sākotnējās ieceres fonda izmantošanai, norādīju, ka tās jāpārskata, lai vairāk ieguldītu projektos ar ilgtermiņa efektu un ES nauda pēc iespējas paliktu Latvijā. Pozitīvi, ka valdība ieklausījās un investīciju plānu uzlaboja. Tomēr tas, cik lielā mērā Atveseļošanas fonds sniegs praktiskus ieguvumus Latvijai, būs atkarīgs no mums pašiem. Reizēm Latvijā ES nauda «apgūta», jo tā bijis vieglāk un ātrāk. Diemžēl tas neizbēgami novedis pie tādu projektu īstenošanas, kuri nedod reālu pienesumu mūsu cilvēku labklājībai. Mums Eiropas līdzekļi ir gudri jāiegulda pārdomātos projektos ar ilgtermiņa efektu, lai Latvijas ekonomiku paceltu augstākā līmenī, nevis «jāapgūst»!» uzsver I. Vaidere.

Viņa min, ka 10. septembrī Atveseļošanas fonds sniedza pirmo konkrēto atbalstu Latvijai – Valsts kase saņēma 237 miljonus eiro jeb 13 procentus no kopējā pieejamā fonda apjoma avansa maksājumā. Vispirms plānots ieviest augstākajā gatavībā esošus projektus – būvēt īres mājokļus Latvijas reģionos, attīstīt inovāciju centrus eksportspējīgu produktu izstrādei, kā arī stiprināt veselības nozari.

Nulles tolerance pret pārkāpumiem
Vēl viens Latvijas izaicinājums finansējuma apguvē ir nodrošināt resursu izmantošanas caurspīdīgumu un novērst potenciālos ekonomiskos riskus. Abās situācijās Latvija ir problemātiskajās zonās.

«Ņemot vērā ļoti lielo ES fondu apmēru, ko saņemsim dažos turpmākajos gados, sevišķi būtiski būs ieguldījumus līdzsvarot starp dažādām jomām un arī reģioniem, lai cenu kāpuma dēļ mēs nezaudētu katra mums piešķirtā eiro pirktspēju. Vislielākās bažas izskanējušas par būvniecības nozares pārkaršanu, taču riski iespējami arī citur. Tie rūpīgi jāizvērtē un jānovērš. Jau iepriekš esmu uzsvērusi, ka ar lielu naudu nāk liela atbildība to tērēt efektīvi un godīgi! Patiešām ceru, ka tas izdosies,» pauž I. Vaidere.

«Eiropas Savienībai ar kopējo naudu ir princips – nulles tolerance pret pārkāpumiem. Jārēķinās, ja būs karteļa tiesas lēmums un ja šie uzņēmumi saņems jaunus kontraktus caur fondu, tas visādi var beigties,» analizē R. Zīle.

Tomēr deputāti ir noskaņoti pozitīvi. «Tas jebkurā gadījumā ir ieguvums Latvijai,» uzsver A. Ameriks. «Latvijai tas ir izaicinājums, bet pozitīvs. Katra valsts Eiropā ir iezīmējusi, uz kādu iekšzemes kopprodukta pieaugumu cer, ieguldot šo naudu. Latvijas valdība plāno divu procentu iekšzemes kopprodukta pieaugumu no šo līdzekļu ieguldīšanas, kamēr Grieķija plāno pat septiņus procentus. Tomēr jebkurā gadījumā tas būs atkarīgs no tā, cik jēdzīgi finansējumu apgūs,» pauž R. Zīle.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izaicinājums Eiropai, Latvijai un Bauskas novadam

Kategorijas