BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atpirkties no ceļu policistiem visbiežāk mēģina dzērājšoferi; Bauskas policistiem trīsreiz mēģināts dot kukuli

Sandra Giptere-Ivanova

2021. gada 2. oktobris 08:35

388
Atpirkties no ceļu policistiem visbiežāk mēģina dzērājšoferi; Bauskas policistiem trīsreiz mēģināts dot kukuli

Apkopota un izvērtēta statistika par mēģinājumiem piekukuļot policistus.

2015. gadā ceļu policistiem piedāvāto kukuļu apmērs, par ko tika sākti kriminālprocesi, bija aptuveni 20 tūkstoši eiro, turpretī 2020. gadā piedāvāto kukuļu kopējais apjoms samazinājies par ceturto daļu, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija. Starp policistiem kukulis visbiežāk piedāvāts ceļu policijas pārstāvjiem, visbiežāk to darījuši autovadītāji alkohola reibumā.

Lai arī sabiedrības izpratne par korupciju ir uzlabojusies, tomēr joprojām daļa iedzīvotāju neapzinās, ka kukuļdošana jebkādā apmērā ir krimināli sodāma, liecina VP veiktais pētījums. Tāpēc šī gada rudenī tiek sākta informatīva kampaņa, lai mazinātu korupcijas apmēru uz Latvijas ceļiem, informē Līna Kaļķe,  Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.

Pēc VP apkopotās informācijas, 2015. gadā piedāvāto kukuļu apmērs policistiem dažādās struktūrvienībās kopā bija 20 720,29 eiro, kur mazākā kukuļa summa bijusi pieci eiro, savukārt lielākā – 5000 eiro. 2020. gadā policistiem piedāvāti kukuļi par kopējo summu 15 909 eiro, no kuriem mazākā piedāvātā naudas summa bijusi 20 eiro, lielākā – 5000 eiro.

2021. gadā līdz 1. septembrim policijas darbiniekiem kopumā piedāvāti jau 10 845 eiro.
Apkopojot datus par korupciju ceļu satiksmē, VP secinājusi, ka kopumā kukuļdošanas apjoms uz ceļiem krītas – 2015. gadā reģistrēti 180 kukuļdošanas gadījumi, turpretī 2020. gadā – 32, taču attiecīgi palielinājies katra atsevišķa kukuļa apmērs.

Visbiežāk kukuļus uz ceļiem piedāvājuši autovadītāji, kuri pie stūres sēdušies alkohola ietekmē, – no sodiem mēģinājuši atpirkties arī ātruma pārkāpēji. 2021. gadā līdz 1. septembrim kukuli mēģinājuši iedot desmit dzērājšoferi, kā arī septiņi autovadītāji, kuri braukuši ātrāk par atļauto ātrumu.

Šī gada laikā līdz 1. oktobrim Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā ir reģistrēti trīs gadījumi saistībā ar kukuļdošanu. Vienā gadījumā automašīnas vadītājs policistam deva 40 eiro, lai izvairītos no administratīvā pārkāpuma procesa sākšanas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Un vēl vienā gadījumā autovadītājs policijas darbiniekam piedāvāja 100 eiro, lai netiktu sākts administratīvā pārkāpuma process par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Trešajā situācijā vīrietis izteica piedāvājumu policistam samaksāt nekonkrētu naudas summu, lai netiktu sākts administratīvā pārkāpuma process par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, statistikas datus atklāj Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste.

Socioloģisko pētījumu aģentūra «Norstat» pēc VP pasūtījuma 2021. gada septembrī veica aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret korupciju. Respondenti tika lūgti atbildēt par policiju kopumā, nenodalot struktūrvienības. 86% respondentu atzina, ka nekad nav nonākuši situācijā, kad pēc viņu izdarīta pārkāpuma policijas pārstāvis to piedāvā noklusēt apmaiņā pret kukuli. 6% respondentu kukuli esot piedāvājuši paši, savukārt 21% iedzīvotāju ir dzirdējuši par kukuļdošanas gadījumiem radinieku, draugu un paziņu lokā.

Reģionālā griezumā korupcija visbiežāk novērojama Pierīgā – gan piedāvājot kukuli policistam (10%), gan policista izteikta gatavība kukuli saņemt (12%).

Puse respondentu (51%) kukuļa došanu policijas pārstāvim novērtē kā smagu pārkāpumu, kas attiecīgi sodāms, 39% iedzīvotāju uzskata, ka tas būtu samērīgi sodāms pasākums, piemēram, piespriežot sodu dotā kukuļa apmērā, savukārt 10% šķiet, ka tas ir sīks pārkāpums. Lielākoties respondenti kukuli nedod morālu apsvērumu dēļ – 78% kukuļdošana nav pieņemama rīcība, 12% to nedara, jo baidās no soda, savukārt atlikušie 10% – jo nezina, kā to pareizi izdarīt.

Tajā pašā laikā lielākā sabiedrības daļa nav informēta par reālajiem sodiem, kas pienākas par kukuļdošanu. 28% respondentu ir pārliecināti, ka par šādu pārkāpumu pienākas naudas sods dotā kukuļa apmērā, 38% uzskata, ka naudas sods var sasniegt pat 120 minimālās mēnešalgas, 24% respondentu domā, ka kukuļa devējam pienākas cietumsods līdz pieciem gadiem, savukārt 16% respondentu tic, ka kukuļa došanas gadījumā tiktu cauri ar brīdinājumu. Krimināllikumā par kukuļdošanu paredzētie sodi ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods vai brīvības atņemšana no pieciem līdz desmit gadiem, par katru individuālo gadījumu spriež tiesa.