Laiks augļu dārzu sagatavot ziemai

2021. gada 28. septembris 00:00

Kad rudens raža augļu kokos novākta, ir laiks parūpēties par pašu augļu devēju, lai nākamajā sezonā raža būtu tikpat vai pēc iespējas bagātīgāka. Ziema visiem augļu dārziem ir liels pārbaudījums, jo var būt gan labvēlīgāki, gan nelabvēlīgāki apstākļi koku drošai pārziemošanai. Ziemas bargums ietekmē nākamā gada ražu, kā arī paša koka izdzīvošanu. Tādēļ speciālisti iesaka augļu kokus ziemai sākt gatavot laikus.

Salcietību ietekmē raža
«Augļu koku ziemcietību un salcietību var ietekmēt arī iepriekšējā gada raža. Ja tā ir ļoti liela, tad koks tiek novājināts un pat izturīgākai šķirnei var apsalt dzinumi. Lai augļu koki netiktu novājināti, nepieciešama ražas normēšana. To veicot, nemainās ražas kopējais svars, bet mainās augļu skaits un līdz ar to arī sēklu skaits, kas kokam jānobriedina un jānogatavina. Sēklu briedināšana lielākoties ir tā, kas novājina augļu koku,» skaidro Latvijas Lauku konsultāciju centra augkopības konsultants Edgars Cirša.

Ražas normēšana gan veicama vasarā, tādēļ speciālists atgādina, kā tas darāms nākamsezon. «Dārzkopja vēlme ir iegūt ražu katru gadu, tādēļ nedrīkst pieļaut augļu koka bagātīgu ražošanu. Tas ir iemesls, kāpēc nekoptos augļu dārzos raža veidojas vidēji reizi divos gados. Ābelēm ir tieksme uz ražas pašregulāciju. Pēc bagātīgas ražas gada seko tukšais gads, jo koks ir patērējis lielus resursus un tam ir nepieciešama atpūta. Tādēļ pēc jūnijā notikušās dabiskās augļu nobires jāveic augļaizmetņu retināšana,» stāsta speciālists.

Novākt visu izaugušo
Lai arī cik bagātīga raža bijusi, rudenī to vācot, no koka vajag novākt visu izaugušo. «Ja ir augļi, ko nevēlas izmantot, tad tie vismaz jānopurina zemē, lai nepaliek kokā pa ziemu. Augļi pēc kāda laika vienmēr sāk bojāties, ja tie ir palikuši kokā, tad caur augļa kātiņu slimību izraisošais sēnes micēlijs var inficēt koksni. Ja tā ir inficēta, nākamajos gados pusgatavi augļi sapūs koka zaros un saimnieks paliks bez ražas,» brīdina E. Cirša.

Tāpat jāparūpējas par lapu novākšanu. «Koku lapās pārziemo ļoti daudz dažādu slimību, piemēram, ābeļu kraupis, kauleņkoku sausplankumainība, kauleņkoku lapbire un citas. Slimības ierosinātājs lielākoties spēj pārziemot, kamēr atrodas lapā, augsnē slimības ierosinātāji nespēj ilgstoši izdzīvot,» skaidro speciālists.

Viņš gan piebilst, ka mazdārziņos lapas ir iespējams savākt un sadedzināt, bet lielos dārzos to nav iespējams izdarīt. «Kauleņkokiem agri pavasarī lapas ar potenciālo infekcijas materiālu var iefrēzēt augsnē, kur tās arī sadalīsies. Turpretī pundurābelēm augsnes frēzēšana nav iespējama. Ābeļu dārzus vēlu rudenī, kad kokiem birst lapas un temperatūra nokritusies zem +5 °C, ir iespējams smidzināt ar 5% karbamīda šķīdumu. Karbamīds ir ļoti koncentrēts slāpekļa mēslojums, kas veicina lapu sadalīšanos un līdz ar to samazina iespēju pārziemot slimībām. Karbamīda šķīdumu, protams, drīkst smidzināt arī citiem kokaugiem,» iesaka speciālists.

Atstāt minimālu veģetāciju
Pašlaik vēlams sagatavot visu nepieciešamo, lai pasargātu augļu dārzu no kailsala – zemas temperatūras bez sniega segas. «Šo dabas parādību nekad nevar paredzēt, tāpēc vēlams koku apdobes uz ziemu mulčēt vai vismaz atstāt minimālu veģetāciju, kas piesedz augsni un koku saknes. Mulčēt vislabāk ir ar skujkoku šķeldu. Nebūtu vēlams izmantot šķeldu, kas iegūta no augļu kokiem, jo tad pastāv dažādu slimību risks. Mulču nedrīkst likt tieši pie stumbra, jāatstāj vismaz 10 cm, jo mulčā bieži dzīvo peles, kas nograuž augļu kokiem mizu. Apdobē nedrīkst atstāt arī ļoti lielu zāli, jo tā arī var būt lieliska mājvieta pelēm,» skaidro E. Cirša.

Vēlāk rudenī vēlams veikt stumbru kaļķošanu. «Stumbrus no saules apdegumiem var vienkārši pasargāt, tos nokaļķojot baltus. Ja stumbriem ir tītas apkārt avīzes vai kāds cits materiāls, tad kaļķošana nav nepieciešama. Visbiežāk izmanto krītu, dzēstos kaļķus vai balto krāsu, bet ir pieejami arī jau gatavi maisījumi, kas tam speciāli paredzēti. Tas jādara saulainā dienā, kad kokiem sāk birt lapas. Ja ir ļoti daudz koku un trūkst laika, lai varētu visus nokaļķot, tad var apstrādāt stumbram tikai rietumu pusi, jo miza visbiežāk plīst tur,» iesaka konsultants.
Rudenī augļu kokiem sākas dziļais miera periods, kas ilgst aptuveni līdz janvārim, šajā periodā salcietība ir ļoti augsta, augi spēj izturēt pat -30 °C un -40 °C salu. Augsta salcietība var saglabāties līdz pavasarim, ja ir augsta ziemcietība.

Pasargāt no dzīvniekiem
Ziemcietība ir auga spēja izdzīvot miera periodā pie īslaicīgas pozitīvas temperatūras. Pēc dziļā miera perioda seko piespiedu miera periods, tajā koki turpina atpūsties, kamēr ārā ir zema temperatūra. Bez pieminētajām pelēm ziemā dārzu apdraud zaķi un stirnas, kas apgrauž kokiem mizu un pat zarus. «Ir daudz un dažādi veidi, kā pasargāt augļu kokus no dzīvniekiem. Ja dārzā koku ir daudz, tad vieglākais veids ir apvilkt visam dārzam apkārt pīto stiepļu žogu. Ziemā, ja ir bieza sniega sega, gar žogu sniegs ir jātīra. Bieza sniega sega samazina žoga augstumu, kas ļauj dzīvniekiem pārlēkt pāri,» iesaka E. Cirša.

Ja koku nav pārāk daudz, stumbrus var aptīt ar avīzēm, niedrēm, salmiem vai skujām. Stumbra aptīšana pasargās tikai stumbru, sānzari nebūs aizsargāti. Aptīšanu vislabāk veikt neilgi pirms sala. Speciālists iesaka arī veikalos pieejamos plastmasas aizsargus, kurus vienkārši var aplikt ap stumbru. «Tie ir lietderīgi, ja dzīvnieki arī vasarā nāk apgrauzt stumbrus, jo tos var turēt visu gadu. Ja tomēr dzīvnieki ir nodarījuši bojājumus augļu kokiem, tad vēlams to konstatēt pēc iespējas ātrāk, jo tas var glābt kokam dzīvību. Ja apgrauzti zari, visticamāk, bojātā daļa būs jānogriež. Ja bojāts stumbrs, bojāto vietu vajag nosmērēt ar brūču ziedi vai lerānu, bet, ja stumbrs ir apgrauzts lielā posmā un visapkārt stumbram, tad nevar cerēt, ka koks izdzīvos pat pēc savlaicīgas konstatēšanas un brūču apstrādes,» skaidro konsultants.

Koku un krūmu lapas labumu dārzam var sniegt arī pēc nobiršanas. Kā tās likt lietā, lai dārzam dotu labumu?

Lapu kompostēšana

Lapas, protams, var kompostēt komposta kaudzē (izņemot augļu koku un ogulāju lapas). Taču lapas, it īpaši, ja to ir daudz un nav, kur likt, var kompostēt arī atkritumu maisos. Šāda kompostēšana maisos ir diezgan vienkārša un ar ātru rezultātu. Kompostēšanai piemēroti liela tilpuma (100 – 200 litru) atkritumu maisi, ko pieblīvē ar sagrābtajām lapām. Pēc maisu piepildīšanas atkritumu maisus aizsien, sadursta un novieto vietā zem jumta.

Mulčēšana augu ziemcietības stiprināšanai

Speciālisti iesaka izmantot sausas lielo lapkoku lapas – dažādu sugu ozolu lapas, kļavu lapas, gobu lapas, vīksnu lapas, zirgkastaņu lapas. Sauso lapu mulča uz augiem jāliek vismaz 15 cm kārtā. Sausu lapu mulču uz augiem, it īpaši jauniestādītiem augiem vai rudenī pārstādītiem augiem, uzklāj pēc vienmērīga sala iestāšanās. Ja sals pastiprinās, ir labi, ja sarūpēta sausu lapu mulčas rezerve.

Mēslojums augļu kokiem un ogulājiem

Ja dārzā aug ogulāji vai augļu koki, koku un krūmu lapas ir ideāls organisko vielu avots. Ap augļu kokiem un krūmiem var izrakt aptuveni 25 cm dziļas bedres vai tranšejas, ko piepilda ar lapām. Pēc bedru piepildīšanas tās apber ar dārza augsni.

Lapas var arī dedzināt, iegūstot lapu pelnus, kas ir vērtīgs fosforu saturošs mēslojums dārzam. Ar to gan jābūt uzmanīgam, jo šādas darbības regulē atkritumu apsaimniekošanas noteikumi.

Avots: darzaabc.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laiks augļu dārzu sagatavot ziemai

Kategorijas