Eiropas nākotne – aizsargāti, izglītoti, uz sadarbību vērsti jaunieši

2021. gada 24. septembris 00:00

212

Eiropas nākotne – aizsargāti, izglītoti, uz sadarbību vērsti jaunieši

Ar «Erasmus+» atbalstu Bauskas novada jaunieši divos starptautiskos projektos Gruzijā un Portugālē gūst pieredzi, zināšanas un ierosmes dzīvnieku aizsardzības un nodarbinātības jomā

Eiropas projekta nākotnes veidošanā – konferencē par Eiropas nākotni –, kā jau iepriekš vēstīts, var piedalīties Eiropas iedzīvotāji ar dažādu dzīves pieredzi no visas Savienības, un galvenā loma tajā ir un būs Eiropas jauniešiem. Viena no zināmākajām programmām, par ko paust atziņas un ierosmes, ir «Erasmus+», kas sniedz iespēju jauniešiem mācīties par viņiem aktuālajām tēmām un vienlaikus apceļot pasauli, iegūt starptautisku pieredzi un domubiedrus, papildināt zināšanas un paust idejas turpmākai Eiropas valstu sadarbībai, ko pašlaik ikvienam iespējams paveikt platformā https://futureu.europa.eu.

«Erasmus+» programmā Bauskas novada Codes pagasta pārvalde kā sadarbības partnere apstiprināta projektā, kurā šogad augustā pieci vietējie jaunieši bija mācībās Gruzijas pilsētā Rustavi, bet seši iepazina saulaino Portugāles pilsētu Vianu du Kaštelu. Arī nākamgad Codes pagasta pārvalde ar Eiropas atbalstu piedāvās pieciem jauniešiem doties pieredzes apmaiņas projektā, šoreiz uz Igauniju.

Gruzijas karstums
Gruzijas projektā apvienojās Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Gruzijas un Sentmārtinas (autonoma valsts Nīderlandes sastāvā Mazajās Antiļu salās) jaunieši. Desmit dienas dalībnieki iepazina dzīvnieku aizsardzības organizāciju, problēmas katrā no dalībvalstīm, devās uz dzīvnieku patversmi, veidoja suņu mītnes, gatavoja idejas nākamajam projektam.

Sākumā nacionālās komandas tika sajauktas, lai dalībnieki labāk iepazītu cits citu. «Pirmajā dienā iepazināmies ar kompetencēm, kuras mums ir jāiegūst šī projekta laikā, atklājām citiem savas bailes, sapņus un domas par šo projektu. Tad devāmies izstaigāt pilsētu,» iespaidos dalās projekta dalībniece Airika Balode, kurai viens no lielākajiem izaicinājumiem bija augstā gaisa temperatūra – Tbilisi un Rustavi tā sasniedza 38 grādus.

«Ļoti labi, ka šajos projektos komandas tiek jauktas visu laiku. Tādā veidā veidojas jauns kontakts un rodas idejas, varam palūkoties uz lietām no cita skatpunkta. Piemēram, mums tika iedoti frazeoloģismi, tad komandā vajadzēja tos pārveidot, lai nepazustu doma. Runājām par katras valsts dzīvnieku aizsardzību, bija interesanti uzzināt, piemēram, tālās Sentmārtinas dzīvnieku aizsardzības paņēmienus. Nodarbību formas bija dažādas, mēs, piemēram, organizējām literāro tiesu,» «Bauskas Dzīvei» atklāja Kristers Kalējs.

Projekta laikā dalībnieki devās iepazīst arī karstās Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi krāšņumu. «Devāmies apskatīt skulptūru «Gruzijas māte». Lai tur tiktu, augšup pa kalnu devāmies ar gaisa vagoniņu, no kalna paveras brīnišķīgs skats uz visu Tbilisi. No turienes redzējām arī Gruzijas prezidenta pili. Vēlāk, dodoties lejup no kalna, gruzīnu jaunieši piedāvāja mums svaigi spiestu apelsīnu un granātābolu sulu, to arī nobaudījām,» atminas jauniete Patrīcija Rācenāja, «pilsēta mani ļoti iedvesmoja. Miera tilts bija ļoti skaists un neparasts, šaurās ieliņas, Brīvības laukums, gruzīnu viesmīlība pret tūristiem man ļoti patika. Latviešu puiši iegādājās tradicionālās gruzīnu mices, kuras šeit dzīvojošie velk kopā ar saviem nacionālajiem tērpiem. Tagad gruzīnu kultūru nedaudz popularizēsim arī Latvijā.»

Pasaules kultūras vienuviet
Jauniešiem ļoti patikuši katras valsts rīkotie nacionālie vakari. «Katru vakaru kādas valsts pārstāvji stāstīja par savu zemi, kultūru, dziedāja dziesmas un dejoja tradicionālās dejas, baudīja ēdienus. Mēs uz Gruziju aizvedām mūsu šprotes, «Laimas» saldumus, ķiploku grauzdiņus. Zinu, ka krieviem ļoti garšoja šprotes. Viņi teica, ka tās nevar salīdzināt ar Krievijā ražotajām,» turpina Patrīcija Rācenāja, «ļoti «karsts» bija sentmārtiniešu vakars ar eksotiskām dejām un ēdienu. Katru tautu varam raksturot citādāk – gruzīni ir viesmīlīgi, igauņi – klusi, krieviem patīk dejot, bet sentmārtinieši spēj iekustināt jebkuru krēslā sēdētāju.» Latviešiem ļoti garšoja gruzīnu hačapuri un hinkaļi, kas ir viņu tradicionālie ēdieni.

Palīdz suņiem
Projektā visi dalībnieki veidoja arī suņu mītnes. «Sadalījāmies divās grupās, un katra grupa trīs dienu laikā izveidoja suņu būdiņu no idejas līdz realizācijai. Šeit katrs varējām likt lietā savas praktiskās spējas izstrādāt ideju, zāģēt, krāsot, slīpēt,» atklāj Krišjānis Kugrēns, «man suņu māju gatavošana ļoti patika. Viena no tām nodota suņu patversmei.»

Gruzijā ielās klejojošu dzīvnieku ir ļoti daudz, un pašiem gruzīniem tā ir problēma – patversmes ir pilnas, trūkst darbinieku, jo darbs ir brīvprātīgs, arī agresīvi suņi nāk pie cilvēkiem un uzbrūk, bet vairums suņu pie cilvēkiem ir pieraduši un karstajās vasaras dienās guļ gan zālē, gan uz trotuāriem. Krišjānis stāsta, ka devušies arī uz patversmi netālu no Tbilisi. «Izvedām suņus pastaigās, tā varējām padarīt vieglāku patversmes darbinieku dienu un padarīt kaut nedaudz laimīgus dzīvniekus, es to ļoti izbaudīju,» teic Krišjānis Kugrēns.

Portugāle un okeāns
Tajā pašā laikā, kad viena jauniešu grupa bija Gruzijā, otra baušķenieku grupa devās uz Portugāli iepazīt jauniešu bezdarba problēmu Eiropas valstu kontekstā. Visa šī grupa jau iepriekš bija vakcinēta pret «Covid-19» vīrusu, taču tāpat jauniešiem bija nepieciešams veikt «Covid-19» testu, jo to pieprasīja Lielbritānijas valdība, no Rīgas uz Porto nebija tiešā reisa, tāpēc viņi lidoja caur Londonu Lielbritānijā.

«Nokļūšanai no Porto uz Viana du Kaštelu vilciens ir labākā iespēja. Biļešu cena mūsu gadījumā bija samazināta, jo esam jaunieši līdz
25 gadu vecumam. Vilciens nebija no jaunākajiem, taču dzelzceļa sistēma šķita attīstīta, un ceļā ir iespēja apskatīt arī reģionus, kur paveras divējāda aina – ļoti daudz skaistu māju un gleznainu vietu, taču arī manāms daudz pamestu ēku, kas lēnām pārvēršas graustos,» «Bauskas Dzīvei» atklāja Kristofers Kugrēns, «redzamo graustu skaidrojums ir pavisam vienkāršs – nespējot atrast darbu reģionos, cilvēki pārceļas uz lielākām pilsētām un mājas pametuši. Ierodoties Viana du Kaštelu, pavērās skaista pilsēta pie Atlantijas okeāna. Tā kā ieradāmies laicīgāk par citiem, devāmies nelielā ekskursijā pa šo pilsētu. Vakarā iepazināmies ar pārējiem projekta dalībniekiem.»

Katras valsts pārstāvjiem bija uzdevums projekta laikā vadīt divas aktivitātes. «Pēc rīta aktivitātēm bija laiks iepazīties ar sabraukušajiem. Jāatzīst, ka mums kā dalībniekiem nešķita pārlieku pārsteidzošs fakts, ka mēs zinājām vairāk par citām dalībvalstīm, nekā tās zināja par mums, visa pasākuma laikā centāmies parādīt, cik daudzpusīga un dziļa kultūra un vēsture ir Latvijai,» stāsta Kristofers Kugrēns.

Galvenais ir vēlēties
Nākamās projekta dienas jaunieši pētīja bezdarbu «Covid-19» apstākļos. «Izvērtējām, kādi apstākļi ir katrai no dalībvalstīm ar jauniešu bezdarbu. Daudzām valstīm, piemēram, Portugālei, minimālā darba alga ir līdzīga kā Latvijā. Projekta norises vietā mūs apmeklēja uzņēmējs, kurš ražo ģitāras, un pastāstīja, ka galvenais, lai sasniegtu savus mērķus, ir pašam to vēlēties,» saka Paula Kristiāna Daugule, «ir interesanti satikt cilvēkus, kas ar savu neatlaidību un cīņassparu ir sasnieguši augstas virsotnes, taču joprojām meklē veidus, kā uzlabot savu produktu.»
Jauniete atzīst, ka «Erasmus+» projekti ir lieliska iespēja iepazīt pašam sevi, dažādas valstis, to iedzīvotājus un kultūru. «Piedzīvojums Portugālē nebija viegls, jo vairāk nekā nedēļu dzīvoju kopā ar trim nepazīstamām meitenēm no citas valsts, apstākļi nebija tādi kā mājās. Esmu pārliecināta, ka dzīvē gandarījumu sniedz pieveiktie šķēršļi un iegūtie draugi, pieredze. Katra projekta diena bija pārdomāta un piepildīta, tāpēc astoņas dienas paskrēja nemanot. Noteikti nākotnē piedalīšos vēl kādā projektā, jo tajos ir iespēja diskutēt un analizēt svarīgas tēmas, kā arī iepazīt sevi un pasauli sev apkārt,» uzskata P. K. Daugule.

Mainīt pasauli – kopā
Kopā ar citiem jauniešiem tika pārrunātas dažādas aktuālas tēmas un paustas pārdomas par tām. Piemēram, par dzimumu līdztiesību, rasismu un vēl daudzām nozīmīgām tēmām, par kurām nevajadzētu aizmirst ikdienā. «Tā bija ļoti vienkārša, brīva saruna parkā, kas arī palīdzēja atbrīvoties un izteikt savu viedokli un sadzirdēt arī citus, jo tikai kopā mēs varam mainīt pasauli un atbalstīt cits citu,» pārliecināta projekta dalībniece Tīna Tikuma. Viņa turpina: «Manuprāt, šī ir fantastiska pieredze, kas ir jāizmēģina jebkuram jaunietim. Vislabāk man patika iepazīšanās ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ar kuriem, cerams, uzturēšu kontaktu. Šis projekts deva iespēju izprast dažādas kultūras un apgūt ne tikai zināšanas par jauniešu darbu, bezdarbu, bet, galvenais, – izveidot plašāku skatījumu par sevi un citiem.»

Iepazīst Porto
Dalībnieki devās izpētīt arī Portugāles otro lielāko pilsētu Porto. «Daudzi jaunieši nekad nebija bijuši Portugālē, tāpēc bija ļoti interesanti. Zeme ir ļoti kalnaina – gan pilsētas, gan lauku nostūri, tāpēc, ja izlemjat kādreiz aizceļot uz šo dienvidu valsti, atcerieties paņemt līdzi ērtus apavus! Apskatījām ļoti daudz interesantu vietu un objektu visā Porto,» atmiņās dalās Anna Marija Kubile.

Viņa sapratusi, ka labprāt dzīvotu Portugālē, jo šajā valstī un cilvēkos esot kaut kas maģisks, kas uzrunā dvēseli. «Lai gan jau divus gadus mācos un dzīvoju Lielbritānijā, tur tādas izjūtas un emocijas neesmu ieguvusi. Esot Portugālē, sajutos kā mājās, ka es tur piederētu. Jā, tur nav krējuma veikalos, jūs tur neatradīsit griķus vai tradicionālo Jāņu sieru, tomēr, ja man būtu jāizvēlas kāda cita valsts, kur dzīvot, Portugāle būtu mana pirmā izvēle. Esmu tur jau ieguvusi vairākus draugus, kas labprāt aicina mani braukt vēl, projekta laikā sadraudzējos arī ar Spānijas komandas biedriem. Šo dienu laikā mēs visi bijām jau kļuvuši kā ģimene,» aizrautīgi stāsta A. M. Kubile.

Veido dzīvesgājuma aprakstu
Megija Biezā atklāja, ka turpmākās dienas jaunieši ieguva zināšanas par «Erasmus+» projekta nozīmi: «Secinājām, ka šī prezentācija ir jaunu zināšanu pamats, lai mēs spētu atrast un iesaistīties jaunos «Erasmus+» projektos.»

Noslēdzošajā dienā jaunieši dalījās grupās un veidoja savu dzīvesgājuma aprakstu jeb CV. «Ievācām informāciju par lietām, kas mums varētu noderēt jaunas darba vietas atrašanai, meklējām, veidojām prezentāciju un apkopojām dažāda veida tīmekļa vietnes, ar kuru palīdzību ir iespēja atrast darbu. Bija ļoti interesanti un noderīgi uzzināt, kā jauna darba meklējumi notiek pārējās projekta dalībvalstīs,» «Bauskas Dzīvei» atklāja jauniete.

Atmiņas paliks neaizmirstamas
«Portugāle ir pieredze, kas paliks man atmiņā uz mūžu. Brauciens iemācīja ļoti daudz ne tikai par citvalstu kultūru, ekonomisko situāciju un sabiedrību, bet arī par sevi, attiecībām ar citiem un sabiedrības problēmām. Šī pieredze lika apzināties, kādā «burbulī» dzīvojam, mūsu realitāte citam var likties kā sapnis,» rezumē jauniete no Bauskas Elīza Ripa, «cilvēku grupa šajā braucienā bija apbrīnojama. Mani pārsteidza, cik ieinteresēti liela daļa citvalstu dalībnieku bija mūsu mazās valsts kultūrā. Brauciena sākumā ikkatram bija jautājums, kur vispār ir Latvija, turpretī brauciena beigās visi sapņoja par konfektēm «Gotiņa», zināja, kas ir «Genoveva», un prata nodejot plaukstiņpolku. Laiks Portugālē ir pieredze un atmiņas.»

DACE MELBĀRDE, Eiropas Parlamenta deputāte un Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa. Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK), pozitīvi vērtē, ka turpmākais gads Eiropas Savienībā būs veltīts jauniešiem:

«2022. gads Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā 15. septembrī tika
pasludināts par Eiropas jaunatnes gadu. Tostarp piedāvājot jaunas sociālās programmas «ALMA» ieviešanu, kas būs vērsta uz sociāli neaizsargātiem jauniešiem (kas nemācās un ir bez darba). Tomēr netika runāts un piedāvāts risinājums jauniešu mentālās veselības problēmām, kas samilzušas pandēmijas laikā.»

UZZIŅAI

Daži fakti un problēmas, kam Bauskas novada jaunieši pievērsušies «Erasmus+» mācībās Portugālē un Gruzijā, par ko aicina diskutēt arī Konferences par Eiropas nākotni digitālajā platformā https://futureu.europa.eu.

Jauniešu bezdarba līmenis 2021. gada jūnijā Eiropas Savienības valstīs:

Visaugstākais bezdarba līmenis no Eiropas Savienības valstīm jūnijā ir Spānijā – 37,1%, Itālija ierindojas trešajā vietā ar 29,4%, Portugālei – 27,4%.

Vidēji Eiropas Savienībā jūnijā jaunatnes vidū bezdarba līmenis ir 17%, bet Latvijā – 14,1%. No Baltijas valstīm Latvija šajā ziņā ir otrajā vietā, Latviju apsteidza Lietuva ar 10%, Lietuva ierindojas piektajā vietā no zemākajiem bezdarba līmeņiem Eiropas Savienībā jūnijā.

Avots: https://www.statista.com/statistics/266228/youth-unemployment-rate-in-eu-countries/.

Eiropas Savienības noteikumi par dzīvnieku labturību Eiropas Savienība jau vairāk nekā 40 gadus aizstāv dzīvnieku labturību, ievērojot labākos dzīvnieku labturības standartus. Eiropas Savienības noteikumi ir arī pozitīvi ietekmējuši tiesību aktus valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Tie galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem (saimniecībā, pārvadāšanas laikā un kaušanas laikā), kā arī uz savvaļas dzīvniekiem, laboratorijas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem.

ES noteikumi par dzīvnieku labturību atspoguļo tā sauktās piecas brīvības:

brīvība no bada un slāpēm;

atbrīvošanās no diskomforta;

atbrīvošanās no sāpēm, traumām un slimībām;

brīvība paust normālu uzvedību;

brīvība no bailēm un mokām.

Avots: https://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/society/20200624STO81911/animal-welfare-and-protection-eu-laws-explained-videos.

«Erasmus+» 2021. g. – 2027. g.

«Erasmus+» programma jaunajā darbības periodā no 2021. līdz 2027. gadam turpina sniegt starptautiskās sadarbības un mobilitātes iespējas skolu izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības jomā.

Kopējais programmas budžets septiņu gadu periodam pārsniedz 24,5 miljardus eiro, un programmā paredzēts iesaistīt 12 miljonus dalībnieku.
«Erasmus+» programmas prioritātes:

Iekļaušana un daudzveidība
Programma visās tās aktivitātēs nodrošina vienādas iespējas un piekļuvi, iekļaušanu, daudzveidību un taisnīgumu. Projektu īstenotājiem, veidojot projektus un aktivitātes, jāīsteno iekļaujoša pieeja, padarot tās pieejamas dažādiem dalībniekiem, tai skaitā cilvēkiem ar ierobežotām iespējām.

Digitālā pārveide
Programma atbalsta digitālās ekosistēmas veidošanu, veicinot digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācīšanā un mācībās visos izglītības sektoros. Atbalstāma ir gan digitālo kompetenču veidošana plašam cilvēku lokam, gan komplicētākas digitālo tehnoloģiju izmantošanas apgūšana.

Vide un klimata pārmaiņu novēršana
«Erasmus+» programma atbalsta zināšanu, prasmju un attieksmju veidošanu par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību. Programma atbalsta projektus, kuri vērsti uz uzvedības maiņu individuālā un kultūras vērtību līmenī, kuri veicina ilgtspējīgas attīstības apziņu, maina patēriņa paradumus un dzīvesveidu.

Līdzdalība demokrātiskajos procesos
Programma atbalsta cilvēku iesaistīšanos demokrātiskajos procesos un vairo zināšanas par Eiropas Savienību. Prioritāti piešķir projektiem, kas sniedz iespēju cilvēkiem iesaistīties demokrātiskajā dzīvē un kas atbalsta sociālu un pilsonisku iesaistīšanos caur formālās un neformālās izglītības aktivitātēm.

Avots: erasmusplus.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eiropas nākotne – aizsargāti, izglītoti, uz sadarbību vērsti jaunieši

Kategorijas