Vieno sabiedrību dažādos gadsimtos

2021. gada 21. septembris 00:00

Tiltiņš pār Ģedules upi Iecavā – Eiropas kultūras mantojuma dienu objekts

Šoruden Eiropas kultūras mantojuma dienas (Mantojuma dienas) Latvijā norisinājās no 17. līdz 19. septembrim un bija veltītas transporta tēmai, informē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP). Sestdien, 18.septembrī, sarīkojums notika arī Iecavā, mantojuma objekts – Ģedules tiltiņš.

NKMP organizētajās Mantojuma dienās izcelti vairāk nekā 80 objekti visā Latvijā, paverot plašu mantojuma spektru, sākot ar ceļiem, tiltiem, kanāliem un dzelzceļa stacijām, beidzot ar lidlaukiem, bākām un spēkratu kolekcijām.

Mantojums no grāfa Pālena dzimtas
Vienīgais no pašreizējā Bauskas novada teritorijas Mantojuma dienu objektu sarakstā iekļauts Ģedules upes akmens tiltiņš Iecavas muižas parkā. Aizvadītajā sestdienā parkā pie tiltiņa notika pasākums, kurā organizatori pievērsa uzmanību ne tikai šim tiltam, bet arī pārējiem Iecavas tiltiem, tiltiņiem un laipām.

Saulainās rudens dienas gaismēnu pielietajā parkā pie Ģedules upītes sanākušos uzrunāja pasākuma vadītāja Laimrota Jaunzeme: «Tiltiņš gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir vienojošais tilts, kas vieno 19. gadsimtā Iecavā dzīvojošo sabiedrību ar sabiedrību Iecavā tagad, kā arī sabiedrību, kas turpmāk dzīvos šeit.»

Bauskas novada pašvaldības iestādes «Iecavas novada pašvaldības administrācija» vadītājs Mārtiņš Veinbergs pauda: «Iecavnieki ir dāsna mantojuma – vairāku kultūrvēsturisku objektu – saņēmēji no grāfa Pālena dzimtas. Viens no tādiem ir akmens tilts pār Ģeduli. Tas līdz mūsdienām ir saglabājies gandrīz pirmatnējā izskatā. Un, iespējams, ka būtu joprojām tāds, kā to būvēja grāfa celtnieki, ja nepiedzīvojis 2011. gadu, kad Rīgas ielas rekon-strukcijas laikā Upes ielu un tiltu apbraukšanai sāka izmantot tranzīta satiksme. Pirms gadiem pieciem tilts bija ļoti kritiskā stāvoklī – bija atdalījušās mūra margas no braucamās daļas. Līdz ar to pašvaldība lēma par tilta atjaunošanu. Esam gandarīti, ka tilts ir izdevies, kalpo un kalpos vēl ilgi, kā tas iecerēts. Pateicamies uzticamam būvniekam, kas savu darba kvalitāti jau iepriekš bija apliecinājis ar divu citu tiltu celtniecību Iecavā. Lepojamies, ka tilta atjaunošanu pār Ģeduli augsti novērtēja arī profesionāļi valsts nozīmes konkursā.»

Restaurācijas izaicinājums
Tiltiņa restaurācijas projekta autors Arvīds Lieckalniņš uzrunā klātesošajiem atklāja, ka pirms gadiem 15, kad būvējuši parkā gājēju tiltu, šo akmens tiltiņu nebija pat pamanījis, tik aizaudzis tas bijis. Viņš pauda prieku, ka pašvaldība lēma atjaunot tiltu, un tagad tas ir pamanāms. A. Lieckalniņš pastāstīja, ka šādu vēsturisku velves tiltiņu restaurācija ir īsts izaicinājums, īstenība atklājas tikai darbu procesā. Izrādījies, ka tilta nesošā konstrukcija ir tikai viena ķieģeļa garuma biezumā. Speciālists pirmo reizi kaut ko tādu redzējis, parasti velves biezums ir ne mazāk kā 50 centimetri.

Projekta autors sacīja: «Kad studēju, par velves tiltu būvēšanu nemācīja vairāk par to, ka tādi velves tilti vispār ir. Saņemot pirmo piedāvājumu būvēt velves tiltu Kandavā, zināšanas smēlos no attēliem kādā vācu žurnālā. Pēc tam būvējām vēl Aucē un Kuldīgā, šis jau ir ceturtais.» Speciālists pauda cerību, ka iecavniekiem tilts ir tikpat patīkams kā viņam pašam.

A. Lieckalniņš sarunā ar «Bauskas Dzīvi» pastāstīja: «Atjaunojot Ģedules tiltu, iespējami saglabāts vēsturiskais būvējums. Sabrukusī daļa tika izjaukta pa akmenim, tos sanumurējot, pēc tam iemūrējot no jauna. Atbilstīgi būvnormatīviem tilta margas ir paaugstinātas līdz 80 centimetriem virs brauktuves, tāpēc bija jāliek vēl daudz papildu akmeņu.»

Laiks vides sakārtošanai
NKMP Zemgales reģiona nodaļas inspektore Mārīte Putniņa uzsvēra šī starptautiskā pasākuma galveno mērķi – pievērst sabiedrības uzmanību kultūras mantojuma objektiem, kuriem ikdienā nav plašas pieejamības vai kuri nav tik pamanāmi.

M. Putniņa akcentēja, ka mērķis ir veidot sabiedrības priekštatu par to, kas ir kultūras mantojums, kādai jābūt tā saglabāšanai, kā arī – atklāt, kāds ir mūsu katra ieguldījums tā saglabāšanā. Speciāliste pauda: «Prieks, ka pašvaldība, projektētāji un būvnieki ir atraduši risinājumus Ģedules tilta atjaunošanai un saglabāšanai. Varbūt tagad ir laiks domāt par tilta apkārtnes vides sakārtošanu, kā arī izvērtēt, vai transporta plūsma tādā vēsturiskā vietā nav par lielu. Jo īpaši jāpievērš uzmanība ielas nepārslogošanai gadījumos, kad notiek kādi remontdarbi uz lielās Rīgas šosejas.»

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» M. Putniņa skaidroja, ka objektu atlase Mantojuma dienām notiek ļoti demokrātiski. Ja sabiedrība vēlas izcelt savas teritorijas kultūras mantojumu, tas parasti tiek atbalstīts.

Tilti vēsturē un mūsdienās
Pasākuma vietā pie upes apmeklētāji ar lielu interesi aplūkoja biedrības «Arhīvs» veidoto brīvdabas ekspozīciju par visiem Iecavas tiltiem, tiltiņiem un laipām. Uz planšetēm ar attēliem un tekstiem uzskatāmi atklāta tiltu vēsture un mūsdienas. Vēsturisko informāciju gatavojis vēstures entuziasts Kārlis Sinka – atlasījis foto un veidojis tekstus, bet mūsdienu fotoattēlu autors ir Rolands Linejs.

K. Sinka atzina, ka Iecavai paveicies – ir saglabājušās un apzinātas ļoti daudzas fotogrāfijas, kas vēsta par vietas vēsturi. Viņš pats teju desmit gadu vācis un pētījis dažādus vēsturiskos fotomateriālus par Iecavu. Atsaucoties uz ierosmi veidot ekspozīciju par tiltu vēsturi šim pasākumam, nācies pārskatīt daudzas jo daudzas vēsturiskas bildes un publikācijas. K. Sinka pastāstīja: «Darba procesā nācu pie atziņas, ka citiem Iecavas tiltiem nav tā paveicies kā Ģedules tiltiņam. Līdzko tie uzbūvēti, neilgi pēc tam nopostīti kara dēļ. Kopš 19. gadsimta beigām būvētie tilti nenoturējās ilgāk par pāris desmitiem gadu. Taču tie lielie tilti, ko tagad izmantojam uz Rīgas un Baldones ielas, kalpojuši jau aptuveni 70 gadu, neskaitot nelielas pārbūves.» Viņš pauda vēlējumu, lai Iecavas kultūras mantojuma objekti tiktu izcelti Mantojuma dienās arī turpmākajos gados.

Jauna ekspozīcija, jauni atklājumi
K. Sinka «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka, veidojot ekspozīciju, izdevies «atrakt» arī iepriekš nezināmu informāciju, viņš stāsta: «Patiesībā šajos stendos iekļauts pavisam nedaudz no tā foto un cita materiāla, kas ir pieejams. Taču atlase un tie četri stendi – mazie informācijas gabaliņi, kas te izveidoti, – prasīja ļoti daudz laika. Ne vienmēr informācija viegli dodas rokā, bet bija arī īpaši ieguvumi. Izdevās uzzināt 1934. gadā uzbūvētā gājēju tilta autora būvinženiera Artūra Bramaņa dzīves datus, par ko man liels prieks. Taču pētniecības darbs ir nebeidzams.»

Viņš pauda prieku par to, ka līdz šim uzstādītos vēsturiskās informācijas stendus Iecavā nav skāruši vandaļu radīti bojājumi, un izteica cerību, ka arī šī ekspozīcija brīvdabā saglabāsies ilgstoši.

«Ģedule bija tuvākā upīte»
Iecavniecēm Irīnai Freimanei un Sandrai Mežsargai, aplūkojot ekspozīciju un kavējoties atmiņās, jautrību raisījis pieraksts pie tilta, kas atrodas otrpus parkam, attēla: «Šis tiltiņš pār Ģeduli būvēts padomju laikā un ir tipisks tā laika brutālās celtniecības paraugs, kad vienīgā nepieciešamība bija nodrošināt tilta pamatfunkciju – upes šķērsošanu, pilnībā ignorējot jebkādas estētiskās kvalitātes.»

Par piedzīvoto bērnībā viņas stāstīja: «Daudz brīvā laika pavadījām iemīļotajā vietā – zem tilta, bet tagad uzzinājām, ka zem degradēti būvēta tilta. Tas sasmīdināja. Mums bērnībā nebija rotaļu laukumu, nebija datoru, bet bija tas, kas apkārt, – daba. Ģedule mums bija tuvākā upīte, zem tilta spēlējāmies stundām. Vasarā tur bija brīnišķīga vieta – nebija aizaudzis, upīte rāmi tecēja, pa akmeņiem burbuļodama. Tad mēs tos cilājām un veidojām savas krāces.»

Irīna atcerējās piedzīvojumu saistībā ar jaunā gājēju tilta tapšanu pār Iecavas upi: «Kad biju studente, reiz, atgriežoties mājās no kartupeļu talkas Drustos, pēc divu nedēļu prombūtnes Iecavā iebraucu ar pēdējo autobusu pusnakts tumsā. Lai nokļūtu mājās, man bija jāšķērso upe pa gājēju tiltu. Kad sasniedzu upes malu, tumsā ieraudzīju kaut ko lielu un baltu… Tilts toreiz vēl nebija krāsots. Tā nu tur stāvēju, man bija šoks un bailes. Izrādījās, ka tapis jauns tilts.»

Muižas dāma
Pasākumu bagātināja un parka vidi rotāja novada mākslinieku veidotas gleznas, kurās atainoti sižeti ar Iecavas tiltiem un tiltiņiem. Iecavas kultūras nama pārstāve Laimrota Jaunzeme «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, kā radusies ideja par ekspozīciju: «Kad Ģedules tiltiņa būve ieguva augsto novērtējumu būvniecības konkursā, nolēmām, ka tas jāiemūžina un jāpopularizē, lai cilvēki redz un zina. Tad arī radās doma par brīvdabas ekspozīcijas veidošanu uz planšetēm par tiltu vēsturi un šodienu. Savukārt Gita Kravala pievienoja ideju par Iecavas tiltu gleznošanu. Mums ir ļoti daudz mākslinieku, un viņi labprāt atsaucas tematisku darbu radīšanā saistībā ar kultūras notikumiem.»

Tā arī šoreiz, biedrības «RaDam» dalībnieces Gitas Kravalas rosināti, mākslinieki iesaistījušies, un ļaužu apskatei nodoti vairāki darbi. Tos radījuši Dace Okolovska, Anda Sproģe, Jeļena Kažoka, Vilis Zeps, Ilga Daina Āboliņa, Gita Kravala un Vija Spalva. Pasākuma dalībnieku vidū varēja sastapt mākslinieci no Vecumniekiem Andu Sproģi. Viņas gleznā atainots vēsturisks sižets pie Ģedules tiltiņa, kur pastaigā ar sunīti izgājusi muižas laiku dāma. Māk-sliniece «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka ar iecavniekiem un G. Kravalu sadarbojusies jau iepriekš, kad aizvadītajā vasarā Iecavas parkā izveidota Gleznu taka. A. Sproģe jau agrāk piedalījusies brīvdabas gleznu galerijas veidošanā Baldonē, šai idejai sekot rosinājusi arī iecavniekus. Ar prieku iesaistījusies arī projektā par Iecavas tiltiem. Māksliniece atklāja: «Sižetam pie Ģedules tilta iedvesmojos no kādas senas fotogrāfijas, gribējās radīt ko neparastu.»

Svētku un sirsnības gaisotni sarīkojumam parkā pie Ģedules tiltiņa piešķīra Laura Valtera runātā dzeja un skandētās dziesmas.
Parkā izvietotie ekspozīcijas stendi būs apskatāmi pastāvīgi arī turpmāk. Gleznas pēc pasākuma varēs aplūkot Iecavas kultūras namā.

Angļu parka elements
Mūra tiltiņš pār Ģedules upi, būvēts 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, ir grāfa Pālena muižas 6,6 ha lielā un skaistā angļu stila parka ainaviskais elements. Tas atrodas parka malā un savulaik kalpojis kā ieeja parkā. Blakus tam atradās parka sarga namiņš.

Tilta brauktuves platums atbilda toreizējās satiksmes intensitātei un galvenajām slodzēm – gājējiem un pajūgiem. Nelielais arkveida tiltiņš ir maza, bet nozīmīga Iecavas vēstures daļa, kas veiksmīgi kalpojis kopš tā uzcelšanas brīža.

Tiltiņu 2018. gadā restaurēja SIA «M.A.-TAKA-7». Īstenotais projekts ieguva 3. vietu valsts nozīmes konkursā «Gada labākā būve Latvijā 2018» nominācijā «Inženierbūves».

Avots: NKMP izdevums «Eiropas kultūras mantojuma dienas 2021. Transports».

UZZIŅAI

Eiropas kultūras mantojuma dienas (Mantojuma dienas) aizsākās 1985. gadā pēc Eiropas Padomes iniciatīvas. To mērķis ir sekmēt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas kultūras bagātību un daudzveidību, radīt lepnumu par savu valstu materiālo kultūru, padarīt to vairāk pieejamu.

Pašlaik Mantojuma dienas norisinās jau 50 valstīs, pulcējot 20 miljonus apmeklētāju. Katru gadu tiek izvēlēts cits temats un organizēti kultūras pasākumi, lai izceltu vietējās tradīcijas, arhitektūru un mākslas darbus. Kultūras mantojums palīdz apvienot eiropiešus neatkarīgi no viņu kultūras tradīcijām, valodas vai reliģiskās pārliecības.

Latvija Mantojuma dienās piedalās jau kopš 1995. gada, un pasākums katru gadu raisa arvien lielāku sabiedrības interesi. Nu jau otro gadu lielu uzmanību pašmāju objektiem veicina arī pandēmijas situācija, kas liek īpaši novērtēt savas valsts materiālo mantojumu – atklājam Latviju no jauna!

Avots: lsm.lv.

+ 3

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vieno sabiedrību dažādos gadsimtos

Kategorijas