Edvīns Šnore: «Mūsu brīvībai nevajadzētu mūs iemidzināt

2021. gada 17. septembris 00:00

275

Edvīns Šnore: «Mūsu brīvībai nevajadzētu mūs iemidzināt

Piemin Bauskas aizstāvjus pret otrreizējo padomju okupāciju

Kopš piemiņas akmens Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju uzstādīšanas Bauskā pie Brīvības bulvāra 14. septembrī šeit katru gadu pārsvarā pulcējas partijas «Nacionālā apvienība» pārstāvji un personas, kas piedalījušās kara gaitās vai cietušas padomju režīma represijās.

Vīri ar sirmajām galvām vairāk dalījās atmiņās par Otrā pasaules kara laika notikumiem un lasīja dzeju, savukārt jaunākie runātāji lielāku uzmanību vērsa uz to, ka iegūtā brīvība vēl ir jānotur, ka draudi brīvībai ir reāli, tāpēc šajos apstākļos aizvien lielāka uzmanība ir jāpievērš valsts bruņotajiem spēkiem.

Okupanti cerības neatmet
Sirmajiem vīriem, kas varēja dalīties ar tā laika atmiņām, ir jau pāri deviņdesmit gadiem. Kā paši atzīst – labākais vēlējums ir sagaidīt arī nākamo 14. septembri tādā pašā sastāvā kā šogad. Piedalījās divi Bauskas kauju dalībnieki – Edgars Skreija un Laimonis Ezergailis. Pirmais stāstīja par 1944. gada notikumiem. «Visi okupanti, kas nākuši, tā arī aizgājuši. Katrs beidzot savā mājas vietā. Tas nenozīmē, ka okupanti ir atmetuši cerības. Ir jādomā, lai neatkārtotos 1944. un 1945. gads, lai varam dzīvot savā Tēvzemē,» tā E. Skreija.

L. Ezergailis atcerējās, kā pa gabalu varēja vērot, kā Sarkanās armijas aviācija bombardēja Bausku, neskatoties, vai tur ir armijas vienības vai nav. Viņš policijas bataljona sastāvā turēja pozīcijas Ceraukstes pagastā.

Piedalījās nacionālās pretošanās kustības dalībnieki Ernests Rudzroga un Jānis Zemtautis. Ar atmiņām dalījās J. Zemtautis, norādot, ka «padomju pārliecība» arī tajā laikā neliedza baudīt komfortu. «Atmiņā palicis krievu zaldāts, kuram kājās bija vācu zābaki, vācu bikses un vācu josta ar visu uzrakstu «Got mit uns»,» stāstīja J. Zemtautis.

Karognesējs šajā pasākumā, kā ierasts, bija dobelnieks Harijs Fridemanis. «Kad pieminekli atklāja, tad arī turēju karogu. Šodien Bauskā vispirms sakopām Jāņa Zeltiņa kapavietu un bijām pie Mihalīnas Supes. Tā kā šodien daudz padarījām,» pauda H. Fridemanis. Viņš pastāstīja, ka dažādā veidā atbalstījis arī daudzu citu pieminekļu tapšanu Latvijā.

Pret Sarkano armiju
Uz pasākumu bija ieradušies arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, deputāti Raitis Ābelnieks un Voldemārs Čačs, kā arī Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare.

«Mēs pieminam tos, kas aizstāvēja Bausku pret Sarkano armiju, kas jau 1940. gadā bija atņēmusi mūsu neatkarību. Tieši 14. septembrī pēc pusotra mēneša cīņām noslēdzās kauja par Bausku. Mūsu ziņā ir katru gadu to atcerēties un godināt viņu piemiņu,» pauda Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes deputāts un arī «Nacionālās apvienības» valdes loceklis. Viņš norādīja, ka tā laika karavīru tālākās gaitas bija ļoti dažādas, un pieminēja arī Rūdolfu Puteni, kurš cīnījās Bauskā, tad nokļuva ASV un tur nodibināja ģimeni. Viņa bērni Mārtiņš Putenis un Andra Racibarska ziedoja tēva piemiņai 50 tūkstošus eiro Bauskas Valsts ģimnāzijai.

«Pieminam tos, kas pirms 77 gadiem stājās pretim Sarkanajai armijai. Tas notika pēc tam, kad Sarkanā armija nopostīja Jelgavu. Gadsimtiem krātu kultūras mantojumu iznīcināja pāris dienu laikā. Visi, kas to redzēja un dzirdēja, saprata, ar ko ir darīšana, kāda būs jaunā kārtība, kam nebūs nekāda sakara ar vietējo iedzīvotāju dzīvi, paražām un kultūras normām,» sacīja vēl viens «Nacionālās apvienības» valdes loceklis, vēsturnieks Edvīns Šnore.

Caur varonības prizmu
Runātāji atzina, ka situācija nebūt nav ideāla. Sanākušie norādīja gan uz hibrīdkara draudiem, gan potenciālajām problēmām no rietumu puses.

Ziedus nolika Zemessardzes 53. bataljona veterānu grupa. «Esam atnākuši, lai atcerētos Bauskas aizstāvju varonību,» pauda veterānu pārstāvis Juris Dalbiņš, kurš norādīja, ka vēl vienu pušķi noliek no latviešu ģenerāļu kluba.

«Mūsu brīvībai nevajadzētu mūs iemidzināt. Globalizācijas apstākļos draudi mazajām tautām ir tikai pieauguši. Nevaram atļauties tās kļūdas, kuras pieļauj mūsu kolēģi Rietumeiropā. Tomēr esmu optimisma pilns un domāju, ka latvieši arī jaunajos apstākļos spēs par sevi pastāvēt,» tā E. Šnore.

«Uz šiem notikumiem ir jāraugās caur varonības prizmu, ne tikai no sēru puses. Latviešu vīri vienmēr ir kvēli cīnījušies. Tā ir tā latiņa, uz ko latviešiem tagad atkal ir jātiecas, jo pirms okupācijas latvietis bija gan labs karavīrs, gan turīgs vīrs,» stāstīja ekonomikas ministra biroja vadītājs Artūrs Butāns.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Edvīns Šnore: «Mūsu brīvībai nevajadzētu mūs iemidzināt

Kategorijas