Plašākas iespējas pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā

2021. gada 17. septembris 00:00

1538

Plašākas iespējas pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā

Bauskas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā – izremontētas telpas un profesionāla komanda

SIA «Bauskas slimnīca» rehabilitācijas nodaļā ir izremontētas telpas, tādējādi uzlabojot darba apstākļus speciālistiem un piedāvājot klientiem plašākas iespējas.

«Bauskas Dzīve» apmeklēja rehabilitācijas nodaļu un tikās ar speciālistiem. Fizioterapeite, nodaļas vadītāja Irina Pašišņaka šajās telpās strādā no 2013. gada rudens, bet pieredze darba jomā krāta jau no 2004. gada.

I. Pašišņaka stāsta, ka izremontēts un aprīkots ergoterapijas kabinets un logopēdijas kabinets. Nodaļas vadītāja teic, ka ik gadu kaut kas tiek remontēts, notiek attīstība. Tomēr iepriekš vairāk tas bijis kosmētiskais remonts. Tā kā ne visi kabineti arī tagad piedzīvojuši pārvērtības, tiek gaidīts nākamais remonts. Tiesa gan, nav zināms, kad tas varētu būt. «Remontdarbu laikā neviens speciālists koridorā nestrādāja. Pamatpakalpojumus cilvēki saņēma citos kabinetos. Meistari darbojās ar lielu rūpību un atbildību, viss paveikts teicamā kvalitātē,» apliecina I. Pašišņaka.

«Vizītē» pie logopēdes
Pirmo apmeklējam logopēdijas kabinetu, kas jaunajā veidolā darbojas trīs nedēļas. Tur uzvēdī svaiga koka mēbeļu smarža un mūs gaida logopēde Anete Laugale, kas apguvusi ļoti daudzas lietas, tostarp Montesori atveseļojošo terapiju, ABA terapijas pamatprincpus, ir arī mikrologopēde, kas darbojas ar zīdaiņiem jau no pirmajām bērna dzīves nedēļām.

Sākumā strādājusi vienā kabinetā ar pieredzējušo logopēdi Vandu Korbi un ir pateicīga par šo pieredzi. Logopēde uzsver to, ka, lai arī vairs nestrādā vienā ēkā, cieša sadarbība ir ar fizioterapeiti Sanitu Dreimani, pie kuras ļoti daudz nonāk zīdaiņi un bērni. Bērna fiziskā attīstība, runas, dzirdes, redzes, saskarsmes attīstība ir cieši saistītas, tāpēc nepieciešama kompleksa pieeja, lai veicinātu precīzu novērtēšanu, korekciju.

Līdz šai profesijai A. Laugali atvedis tas, ka dēliņš Reinis, kurš nu jau mācās 4. klasē, neizrunāja dažas skaņas. «Sāku meklēt vingrinājumus, līdz nonācu pie profesijas,» atklāj logopēde, kura šajā jomā strādā piecus gadus. Darba ikdienā vajadzīgs miers, līdzsvarotība un vēlme palīdzēt ikvienam pacientam, perfektā dikcijā stāsta speciāliste. Savukārt tiem, kas atnāk, jāsaprot, ka runa ir vajadzīga komunikācijai. Ļoti daudzi uz pirmo konsultāciju ierodas tieši ar sadarbības, saskarsmes grūtībām. Nereti vecāki iemanās bērnus saprast un iedot, ko viņi vēlas, bez sarunāšanās, tālab mazajiem neattīstās runa. Protams, to ietekmē arī ļoti daudz citu faktoru. Tādēļ ir apsveicami, ka vecāki rūpējas par saviem bērniem un laikus meklē speciālistu.

Logopēda palīdzība mūsdienās ir vajadzīga daudziem, un diemžēl pirmsskolas iestādēs un skolās nav iespējas nodrošināt nepieciešamo atbalsta pasākumu kopumu visiem bērniem, tādēļ svarīga ir arī sadarbība ar citiem logopēdiem, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu bērnu runas un valodas spējas. Arī pieaugušajiem vajag palīdzību, kad pēc slimības zaudētas runas spējas vai arī nepieciešami vingrinājumi un masāžas sejas muskulatūras darbības atjaunošanai.

Vērtīgi attīstoši materiāli
A. Laugale priecājas, ka «vairs nav jāstiepj čemodāns ar darba materiāliem uz bērnudārzu vai skolu, nu ir viena telpa, kur viss vajadzīgais». Parasti mazie klienti, atnākot uz kabinetu ar vecāku, vispirms dodas pie «gaismas galda», kur var «zīmēt» ar smiltīm, nosaukt krāsas, kas mainās, dzīvniekus un to mazuļus, izmantojot figūriņas. Ir spogulis, pie kura var vērot, kā notiek skaņu izruna. Logopēde savā darbā pielieto arī masāžas zondes un «Z-Vibe» komplektu runas apmācībai un mutes stimulēšanai. Par īpaši vērtīgu logopēde uzskata Minhenes funkcionālās attīstības diagnostikas koferi, kas visvairāk piemērots bērniem no gada līdz trīs gadu vecumam.

Kabinetā ir daudz Montesori materiālu gan praktiskās dzīves iemaņu vingrināšanai, gan sajūtu materiāli. Ir smilšpapīra burtiņi, ko jāizvelk ar pirkstiem. Nodarbība paraksti ilgst stundu. «Mēs esam vesels rehabilitācijas kolektīvs – ja vajag, sūtām cits pie cita, ir labi, ka nodaļā ir dažādi pakalpojumi, un noteikti redzam virzienus, kā vēl varētu paplašināt rehabilitācijas iespējas,» stāsta logopēde.

Uz konsultācijām brauc arī iedzīvotāji no citiem novadiem un attālākiem Bauskas novada pagastiem, piemēram, 14. septembrī logopēdi apmeklējuši cilvēki no Ķekavas, Rīgas, Kurmenes, Stelpes un Vecumniekiem. Šeit jāuzteic sadarbība ar ģimenes ārstiem, kuri nosūta pie logopēda uz pārbaudi. Vecvecāki un radi citkārt ved savus no ārzemēm atbraukušos mazbērnus, šovasar bijuši bērni arī no Portugāles, Lielbritānijas, Īrijas.

Diemžēl novērots, ka valodas vide Bauskā nav pārāk labvēlīga, piemēram, lielveikalu izkārtnes, restorānu un citu iestāžu uzraksti, kas pievērš bērnu uzmanību, nav latviski vārdi. «Bieži vien vecāki lepojas, ka mazi bērniņi jau kaut ko prot angļu valodā, bet patiesībā svarīgākais vispirms ir apgūt dzimto valodu, citādi vēlāk skolā var būt grūtības gramatikā,» vērtē A. Laugale.

Ergoterapijas kabinets
Ergoterapeits Filips Bernadskis Bauskas slimnīcā strādā divus gadus. Viņš joko, ka neesot «no apdrošināšanas», jo bieži vien klienti, padzirdot «ergo», ko tādu jautā, joprojām daudzi nezina, kas ir un ko dara ergoterapeits. Vispirms nonākam aktivitāšu telpā, kur stāv pacienta vertikalizācijas ierīce un aprīkojums fiziskām aktivitātēm pēc katra iespējām. Ergoterapeits uzteic remontētāju godaprātu, centību – nākuši un prasījuši, kurā vietā būtu vajadzīgi elektrības kontakti, kāds augstums nepieciešams, un citas specifiskas lietas. Turklāt viss «notika necerēti ātri».

Pie ergoterpateita saruna notiek logopēdes un fizioterapeites klātbūtnē. Bez vārdiem redzams, ka viņi visi ir komanda. «Mēs esam starpdisciplināra, multidisciplināra rehabilitācijas komanda,» visi kopā formulē.

Viss telpās ir pēc iespējas pielāgots klientu vajadzībām. Ir durvis uz pagalmu, lai nav jāmēro garš ceļš cauri slimnīcas telpām. Ir iespēja spēlēt golfu. Ergoterapeits rāda aprūpes istabu – brīnišķīgu demonstrācijas telpu ar gultu, tualetes krēslu un citām lietām, tādējādi ļaujot klientiem un viņu tuviniekiem vai palīgiem «izspēlēt» apstākļus mājās, lai tos uzlabotu.

Ļoti svarīga ir ergoterapeita konsultācija pirms palīglīdzekļu iegādes. «Citādi citreiz ir pilna māja ar tādiem, kas īsti neder,» komentē I. Pašišņaka.

Ir palīglīdzekļi, ko nodrošina valsts, arī gultu dod valsts, tikai pacientiem, kam tāda nepieciešama, jāgaida rindā. Matrači gan neesot iznomājami, jo tos sarežģītāk kopt. Arī riteņkrēslu var saņemt lietošanā, jo tie ir dārgi – sākot no diviem tūkstošiem līdz pat padsmit. Ne katram tāds pa kabatai. Tehnoloģiskās iespējas ir progresējušas, ergoterapeits rāda zeķu uzvilcēju – ierīci, kas nedaudz atgādina kājautu ar virvītēm. Būtu labi, ja klienti vai viņu tuvinieki arī rūpētos par iznomāto līdzekļu tīrību, kas diemžēl ne vienmēr notiekot. Speciālists apmeklējot starptautiskas apmācības, kur var redzēt jaunumus un to izmantojumu.

Prieka asaras
Ikdienā ergoterapeitam vajadzīga pacietība, kad, piemēram, pacients sākumā ģērbjas 50 minūtes, tad 40 un aizvien mazāk. «Kabinetā nereti raud ne tikai no bēdām, bet arī no prieka,» stāsta speciālists.

«Bauskas Dzīve» jautāja, kuras ir tās bīstamākās darbības, kuru dēļ jauni cilvēki nonāk šajā kabinetā. «Vispirms jau tā ir lēkšana uz galvas ūdenī, tas ir ļoti, ļoti bīstami. Nākamās ir darbības, kas seko vārdiem «Re, kā es māku!». Arī darba drošības neievērošana var atstāt nopietnas sekas,» vērtē F. Bernadskis.

Ļoti svarīga ir profesionāla pirmās palīdzības sniegšana. Ja īsti to nemāk, var radīt vēl lielāku un nopietnāku veselības kaitējumu.
«Svarīgi koncentrēties uz pozitīvo, uz to, ko cilvēks var, nevis nevar!» uzskata ergoterapeits. «No katras situācijas cenšamies izvilkt maksimumu – panākt maksimālo, ko klients spēj,» pauž fizioterapeite.

«Daudz nosaka komunikācija. Tā var būt arī bez vārdiem. Tā kāds vīrs, kas nespēja runāt, sievai, kas par viņa stāvokli pauda daudz negatīva, pateica daudz vairāk... Svarīgi cilvēkiem atrast «cīņu biedrus», jo nereti pēc slimības pazūd iepriekšējie draugi. Mēs ļoti daudz ar cilvēkiem runājam,» analizē logopēde un ergoterapeits.

Jāpilda «mājas darbi»
Rehabilitācijas nodaļas draudzīgā komanda ir vērīga un vērtē klientus, jau atverot durvis. Ir svarīgi bērniņu atvest gan mammai, gan tētim, lai katrs iemācās, kā pareizi darboties.

«Strādājam atbildīgi, tāpēc gribam, lai arī mūsu pacienti būtu atbildīgi – atteiktu vizīti, ja nebūs vai ja slimi. Ir jāpilda arīdzan «mājas darbi», lai uzlabojumi būtu ilglaicīgi,» uzsver speciālisti.

Ļoti liels ieguldījums pacientu rehabilitācijas procesā ir fizioterapeitei Sanitai Dreimanei, kura strādā citās telpās, bet vienmēr ir klātesoša un ģenerē dažādas idejas. Nodaļā vēl ir fizikālās terapijas māsa Ilārija Bitina, ir pieejama lāzera terapija, ir daudz pakalpojumu, par kuru esamību nodaļā daudzi pat nenojauš, tālab būtu vērts painteresēties, jo daudz ko var izdarīt tepat, Bauskā. Ir uztura speciāliste Ilze Lutere, kas atbilstoši medicīniskām problēmām pielāgo uzturu. Diemžēl pašlaik nav pieejamas ūdens procedūras. «Meklējam jaunu kolēģi – masieri, kas varētu darboties arī ar ūdens dziedniecības procedūrām,» teic I. Pašišņaka.

Kam pienākas valsts apmaksāta rehabilitācija?
Vajadzīgs ārsta nosūtījums, lai saņemtu valsts apmaksātu rehabilitācijas pakalpojumu. Bez maksas tas pieejams bērniem līdz 18 gadu vecumam, pirmās grupas invalīdiem, pacientu grupām, kas atbrīvotas no līdzmaksājuma. Pārējiem tas ir maksas pakalpojums, kam arī vajadzīgs nosūtījums, lai veiksmīgi katram individuāli sastādītu rehabilitācijas plānu. Kāda ir situācija pašlaik, tuvojoties gada beigām, vai vēl ir pieejami valsts apmaksāti pakalpojumi? «Bērniem vēl ir kvotas,» skaidro I. Pašišņaka.

Kā pašiem mediķiem izdodas atgūt spēkus saspringtajā ikdienā? «Gribam ieplānot kafijas pauzes,» kautrīgi teic speciālisti, ne vienmēr tās izdodoties, turklāt kopā. Ziemassvētkus parasti svinot visi kopā, turklāt ar ģimenēm, ārpus slimnīcas telpām. Tad rīkojot loteriju.

SKAIDROJUMS

FIZIOTERAPIJA ir metode cilvēka kustību un stājas atjaunošanai, saglabāšanai un uzlabošanai, fiziskās izturības palielināšanai, sāpju mazināšanai un hronisku slimību gaitas atvieglošanai.

Fizioterapeits veic pacienta funkcionālā stāvokļa izmeklēšanu un ārstēšanu, palīdzot mazināt un atgūt zaudēto funkciju. Fizioterapeits ir speciālists, kurš izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli un pēc pacienta izmeklēšanas un izvērtēšanas izraugās atbilstošas un pacientam pieņemamas fizioterapijas metodes funkciju atgūšanai vai uzlabošanai.

ERGOTERAPIJA ir veselības aprūpes profesija, kas pamatojas uz zināšanām par mērķtiecīgām nodarbēm un kuras galvenais uzdevums ir veicināt indivīda dalību ikdienas dzīves nodarbēs, veselību un labklājību visos dzīves aspektos. Ergoterapija ietver sevī novērtēšanu, ārstēšanu un sadarbību ar pacientu, viņa ģimeni, draugiem un aprūpētājiem. Vairākumā gadījumu ergoterapeits sadarbojas ar citiem rehabilitācijas speciālistiem – strādā multiprofesionālā komandā. Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt/atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.

LOGOPĒDS ir speciālists, kas diagnosticē un ārstē komunikācijas traucējumus, dažādu veidu runas, artikulācijas un izteiksmes grūtības bērniem un pieaugušajiem. Laikus veikta valodas traucējumu korekcija bērniem ir nozīmīga kvalitatīvai mācību vielas apguvei, rakstītprasmei un lasītprasmei.

Avoti: ergoterapija.lv; Vc4.lv; vca.lv.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Plašākas iespējas pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā

Kategorijas