Vīriešu personvārdu tendences

2021. gada 17. septembris 00:00

Kā mainījusies jaundzimušo zēnu vārdu mode gan pēdējo piecu gadu laikā, gan agrāk

Pēdējo gadu laikā pieci populārākie vārdi jaundzimušajiem zēniem Latvijā bijuši Roberts, Olivers, Marks, Emīls un Gustavs, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Roberts populārāko vārdu simtnieku nekad nav pametis, un tas ir bijis iecienīts visos Latvijas reģionos. Savukārt vārds Emīls ir bijis populārs 1920. un 1930. gados Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Vārda Emīls popularitāte kopš 1995. gada (13. vieta 1995. gadā, 6. vieta 2015. gadā) varētu būt saistīta ar režisora Vara Braslas mākslas filmu «Emīla nedarbi», kas tika uzņemta 1985. gadā. Taču vārds Olivers zēnu vārdu «topā 100» ienāca tikai ap 2010. gadu un strauji kļuva populārs.

Svarīgs arguments – bez garumzīmēm
Turpmākajās «topa» vietās ierindojas vēl daudzi citi vārdi, kas nesatur garumzīmes, jo tas mūsdienās ir kļuvis par svarīgu argumentu, izvēloties vārdu: Markuss, Daniels, Adrians, Ernests, Ralfs.

Tomēr joprojām populāri ir arī senie latviešu vārdi ar garumzīmēm – Kārlis un Jēkabs. Turklāt Kārlis ir pašlaik sevišķi populārs Kurzemē, savukārt Jēkabs – Vidzemē. Dominiks pēdējos gados ir ļoti izplatīts vārds Latgalē dzimušajiem zēniem (4. vieta), un tas ir bijis samērā populārs zēnu vārds Latgalē 1920. un 1930. gados. Latvijas kopējā «topā» pēdējos gados Dominiks ir 14. vietā.

Latgalē visvairāk atšķiras populārākie vārdi, ja salīdzina Latgales un Latvijas kopējo «topu». «Tops 5» Latgalē ir šāds: Artjoms, Maksims, Marks, Dominiks un Daniels.

Kopš 1918. gada jaundzimušo zēnu vārdu «topu» nav pametuši 13 vārdi: Jānis, Pēteris, Aleksandrs, Andrejs, Kārlis, Eduards, Roberts, Artūrs, Ēriks, Edgars, Mārtiņš, Mihails un Aleksejs.

Vladimirs un Vladislavs ir bijuši «topā» līdz pat 2015. gadam, tomēr pēdējos gados zaudējuši popularitāti. Īpaši jāatzīmē vārdi Jānis un Aleksandrs, kas ir bijuši 100 populārāko personvārdu «topā» visos laikos un visos reģionos.

Ikviens var izpētīt sava vārda popularitāti 100 gados Latvijā un reģionos, apmeklējot vietni https://tools.csb.gov.lv/names/lv.

Stāsti par vārdiem

Kāpēc Latgalē nav Klāvu un Ģirtu?

Klāvs ir bijis izplatīts kurzemnieku vārds pirmskara gados un atgriezies Kurzemes vārdu «topā» 90. gados (1990. gads – 32. vieta, 1995. gads līdz 2000. gads – 28. vieta, 2020. gads – 33. vieta). Taču latgaliski «klāvs» nozīmē ‘kūts’, tāpēc šis vīriešu vārds Latgalē simt gadu laikā nav bijis populārāko vārdu simtniekā.

Arī Ģirts Latgalē nav bijis «topā», jo apvidvārda «ģirts» nozīme nav glaimojoša – ‘piedzēris, apreibis, noreibis’. Pārējā Latvijā gan šim skaidrojumam nav bijusi ietekme, jo vārds Ģirts bijis diezgan populārs 70. un 80. gados.

Cauri laikiem
Jānis nav vienīgais ilgdzīvotājs Latvijas vīriešu 100 populārāko personvārdu «topā». Kopš 1918. gada «topu» nav pametuši arī: Pēteris, Aleksandrs, Andrejs, Kārlis, Eduards, Roberts, Artūrs, Ēriks, Edgars, Mārtiņš, Mihails un Aleksejs.

Vladimirs un Vladislavs ir bijuši «topā» līdz pat 2015. gadam, bet pēdējos gados zaudējuši popularitāti.

Tomēr īpaši jāatzīmē tieši Jānis un Aleksandrs, kas ir bijuši 100 populārāko personvārdu «topā» visos laika periodos un visos reģionos.

«Emīla nedarbi»
Vārda Emīls augošā popularitāte kopš 1995. gada (13. vieta 1995. gadā, 6. vieta 2015. gadā, 4. vieta 2020. gadā) varētu būt saistīta ar režisora Vara Braslas televīzijas mākslas filmu «Emīla nedarbi», kas tika uzņemta 1985. gadā. Kopš tā laika šī filma ir skatītāju iemīļota un televīzijas ekrānos parādās tik regulāri, ka daudzi Emīla un viņa vecāku izteicieni jau ir folklorizējušies. Astridas Lindgrēnas radītais literārais tēls šajā ekranizācijā atdzīvojies un iemiesojies tik ticami, ka daudziem bērniem un jauniešiem kļuvis gandrīz kā dvēseles radinieks. Tāpēc nav brīnums, ka pēc 10 –15 gadiem, kad šai paaudzei pašiem dzimst bērni, daudzi izvēlas vārdu Emīls.

Tiesa, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē arī senču paaudzēm, kas dzimušas 20. un 30. gados, vārds Emīls ir bijis samērā populārs.

Latviskas cilmes personvārdi
Vārdadienu kalendārā iekļauti daudzi latviskas cilmes vīriešu personvārdi, kas darināti no īpašības vai darbības vārdiem. Iespējams, vecāku kautrība liedz izvēlēties jaundzimušajiem tādu vārdu, kura nozīme ir saprotama ikvienam latviešu valodas pratējam. Lai gan šādi personvārdi varētu cildināt to valkātājus, tomēr lielākā daļa no tiem nav kļuvuši populāri. Tāpēc tādi vārdi kā Smuidris, Spodris, Centis, Dailis, Dzidris, Drosmis un daudzi citi nav iekļuvuši populārāko simtniekā. No visiem kādu īpašību apzīmējošiem vārdiem tikai trīs – Modris, Agris un Raitis – bijuši populārāko simtniekā.

Modris iekļuvis «topā» 1930. gadā un visaugstāko popularitāti sasniedza 1955. gadā – 31. vieta. Līdz 1965. gadam vārds vēl bija samērā populārs (49. vieta), tomēr jau sāka zaudēt pozīcijas, līdz izkrita no populārāko vārdu simtnieka 1975. gadā.

Agris «topā» iekļuva nedaudz vēlāk – 1940. gadā. Vispopulārākais tas bijis vecākiem, kam dēli dzimuši no 1955. gada līdz 1975. gadam. Populārāko vārdu simtniekā Agris noturējies līdz pat 1995. gadam.

Raitis «topā» iekļuva ap 1955. gadu un vispopulārākais bija ap 1965. gadu, tomēr augstāk par «topa» 55. vietu nav bijis.

Interesanti, ka šie personvārdi no 1955. līdz 1975. gadam bija populāri Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē, toties Latgalē šie vārdi populāri kļuva vēlāk, un vispopulārākais bija vārds Raitis, kas Latgalē 2000. gadā bija 36. vietā.

UZZIŅAI

Tagadējā Bauskas novada teritorijā 2020. gadā dzimušo zēnu populārākie vārdi

Bauskā 2020. gadā populārākie zēnu vārdi bijuši Alekss, Gustavs un Olivers.

Iecavas novadā 2020. gadā populārākie vārdi puišiem – Gustavs un Toms.

Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļā vecāki zēniem divas reizes izvēlējušies vārdus Kārlis un Dāvids.

Rundāles novadā no 2020. gadā reģistrētajiem dzimušajiem zēniem nevienam neatkārtojas vecāku dotais vārds.

Avots: bijušo četru novadu pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vīriešu personvārdu tendences

Kategorijas