BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

FOTO: Vecpilsētas namu vēsture – pastaigā «Ciere»

Foto - Ivars Bogdanovs
Vietējās ziņas

2021. gada 14. septembris 12:26

3683
FOTO: Vecpilsētas namu vēsture – pastaigā «Ciere»

Nesteidzīgajā pastaigā «Ciere» 11. septembra vakarā tika izgaismoti astoņi Bauskas vecpilsētas nami, kas pieskaitāmi mūsu industriālajam mantojumam. Par katru objektu – savs stāsts iz vēstures, ko sameklējuši un apkopojuši Bauskas kultūras centra speciālisti.

LEJAS DZIRNAVAS / Dambja iela 4
19. gs. sākumā būvētajās Lejas dzirnavās līdz pat 20. gs. 20. – 30. gadiem atradušies vieni no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Bauskā. Pašos pirmsākumos ūdensdzirnavās mala graudus, gatavoja grūbas un putraimus, kā arī zāģēja kokmateriālus. Savukārt Pirmā pasaules kara laikā tajās tika izbūvēta elektrostacija. Otrais pasaules karš ēku izpostīja, taču pēcāk tā atgriezās industriālajās aprindās kā Bauskas rajona Rūpniecības kombināta cehs, kad tur tika izgatavots etiķis, konfektes «Gotiņa» un pat skābēti kāposti.

JANKELOVIČA TIPOGRĀFIJA / Rūpniecības iela 9
Nahmana Jankeloviča tipogrāfija ir vieta, kur meklējami mūspuses avīžniecības aizsākumi. Tieši šeit 1893. gadā tika iespiests pirmais preses izdevums Bauskā – «Bauskas Sludinājumu Lapa». Tajā publicēja pilsētas un tuvākās apkārtnes paziņojumus un reklāmas. Līdztekus vietējai avīzei tipogrāfijā izgatavoja arī dažādus drukas darbus: atklātnes, apsveikumu kartītes, ielūgumus, pasākumu afišas un plakātus, skolu liecības, preču katalogus u. tml. Vēlāk, Latvijas Republikas laikā, šeit iespieda laikrakstu «Bauskas Vēstnesis».

LIĶIERA FABRIKA / Rūpniecības iela 14
Samuela Icika Mihelsona 1884. gadā būvēto namu šajā apkaimē varētu dēvēt par plaša profila speciālistu. Tajā savu vietu reiz atradušas dažādas industrijas – konditoreja, maiznīca, grāmatu apgāds, lielākas un mazākas privātās bodītes un veikali. Bez tām tur savulaik bijušas arī dažādas skolas, internāts un pasts. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā šeit atradusies liķiera fabrika, kuras uzraksts «Liquer Fabrik» vēl aizvien salasāms uz ēkas fasādes.

BAUSKAS BRĪVPRĀTĪGO UGUNSDZĒSĒJU DEPO / Plūdoņa iela 24
1869. gadā 22. aprīlī 22 drošsirdīgi vietējie iedzīvotāji izveidoja Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību – pirmo zināmo biedrību pilsētā. Sākot tās darbību, tika iegādāts pirmais ugunsdzēšanas inventārs, bet vēlāk noteikta arī uguns uzraudzības, drošības un brīdināšanas kārtība. Toreiz mašīnas un cita tehnika tika glabātas šeit, bet ugunsdzēsēju depo pagalms sniedzies līdz pat veikalam «Sporta meistars». Laikam ejot, biedrība paplašinājās, tika pie sava karoga un nodibināja pūtēju orķestri, kas regulāri kuplināja dažādas pilsētas kultūras norises, bet vasarās spēlēja zaļumballēs tagadējā Pilskalna parkā un pagastos.

TEODORA LODINGA ALUS FABRIKA / Rīgas iela 39
19. gs. otrajā pusē vācietis Teodors Lodings Mēmeles krastā uzbūvēja alusdarītavu – vienu no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Bauskā. 1897. gada statistikas datos minēts, ka Bauska bijusi ražīgākā alus darītāja visā Kurzemes guberņā. Pieprasījums pēc Bauskā radītā miestiņa bijis gan Latvijā, gan arī pie mūsu brāļiem Lietuvā. Tas ar liellaivām vests uz Jelgavu, no kurienes tālāk transportēts citos virzienos. Atspirdzinošo dzērienu dvinga ēkā virmojusi visos laikos – kādu brīdi alus fabrika darbojās kā akciju sabiedrības «Bauskas alus», bet pēc Otrā pasaules kara šeit atradās Iecavas spirta rūpnīcas iesala cehs.

ŽEBERA ZĀRKU DARBNĪCA / Rīgas iela 18
1930. gadā ēkas īpašnieki bija Arvīds un Līze Žeberi. Tā laika sludinājumos minēts, ka namā atradās A. Žebera pulksteņu, zelta un sudraba lietu veikals, kā arī L. Žebers zārku veikals. Visi zināja, ka tajā ražotie zārki ir glītākie un visrūpīgāk nostrādātie pilsētā. Cenas – sākot no 18 latiem par priedes koka zārku ar lakojumu. Lai aizgājēju ar godu pavadītu smilšu kalniņā, tirgotava lielā izvēlē par lētām cenām piedāvāja arī vaiņagus no metālā kaltiem ziediem un citas ar kapu kultūru saistītas lietas.

SADZĪVES PAKALPOJUMU KOMBINĀTS / Katoļu iela 1
Sadzīves pakalpojumu kombināts nodibināts 1963. gadā uz bijušā rūpkombināta bāzes, sniedzot darba vietas vairāk nekā 800 vietējo iedzīvotāju. Kopumā tas baušķeniekiem piedāvāja ap 300 dažādu pakalpojumu veidu, taču svarīgāko nozaru augšgalā izvirzījās tieši veļas mazgāšana un apģērbu ķīmiskā tīrīšana. Šajā modernajā, oriģināli arhitektoniskajā celtnē savulaik atradās arī svinību un modes demonstrēšanas zāle, kombināta firmas veikals, moderna ēdnīca un kafejnīca.

JĀŅA NAKABIKA MAIZNĪCA UN KONDITOREJA
1935. gadā Jānis Nakabiks bija viens no pirmajiem diviem Bauskas maizniekiem ar meistara diplomu. To viņam piešķīra speciāla komisija no Rīgas, kas ieradās Bauskā, lai apskatītu cepēja darba vietu un novērtētu amata prasmes. Šeit varēja iegādāties gardas smalkmaizītes, dabiskas kūkas bez anilīna krāsām, pufīgu baltmaizi, spēcinošu kviešu un rudzu rupjmaizi, kā arī citus miltu izstrādājumus.


Kultūras centra izmantotie avoti: Raita Ābelnieka un Aigara Urtāna grāmata «Bauska – pilsēta, kurā satiekas…»; apgādā «Liesma» 1990. gadā izdotā grāmata «Bauska»; periodika.lv.
+ 14
Kategorijas

Kategorijas