Mikročipēšana un identifikācija – vienīgais dzīvnieka ceļš uz mājām

2021. gada 14. septembris 00:00

125

Mikročipēšana un identifikācija – vienīgais dzīvnieka ceļš uz mājām

Atbalsta kārtību, ka mājdzīvniekus turpmāk varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem

Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvniekus pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem, par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 8. septembrī lemto informēja parlamenta preses dienests.

Attiecīgos grozījumus paredzēts veikt Veterinārmedicīnas likumā. Likumprojekts paredz noteikt, ka praktizējošs veterinārārsts ne tikai apzīmēs dzīvniekus ar mikroshēmu, izsniegs pases un vakcinācijas apliecības, bet arī pirmreizēji reģistrēs Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.

Patlaban mājdzīvnieku var reģistrēt ne tikai pie veterinārārsta, bet arī vairākos veidos, no kuriem dzīvnieka īpašnieks var izvēlēties. Tas novedis pie tā, ka nereti kustonis netiek piereģistrēts. Savukārt pašvaldībai būs jānodrošina normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzība un kontrole saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, paredz likuma grozījumi.

Tāpat likumu iecerēts papildināt ar jaunu pienākumu suņu īpašniekiem vai turētājiem. Ja suni ievedīs no citas valsts, desmit dienu laikā būs jānodrošina, ka tam ir pase un tas ir reģistrēts.

Līdz šim – nezināšana, vienaldzība vai neprasme

«Bauskas Dzīve» skaidroja, kā šo jaunievedumu vērtē veterinārie ārsti un ar mājdzīvnieku turēšanu saistītas personas.
Ieva Apšāne-Muceniece, privāti praktizējoša un Bauskas veterinārās klīnikas «Cortex» veterinārārste, laikrakstam telefona sarunā pastāstīja, ka ir «ar abām rokām par šīm izmaiņām likumdošanā, jo līdzšinējā kārtība nav devusi vajadzīgos rezultātus» – daudzi dzīvnieki nav čipēti, savukārt daudzi čipētie nav reģistrēti Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē. Ārste uzsver: «Es ikvienam savam četrkājainajam pacientam vienmēr pārbaudu čipu un pārliecinos par reģistrāciju LDC. Pateicoties čipam un tā reģistrācijai LDC, arī mans pašas mīlulis laimīgi atgriezās mājās pēc neveiksmīgas pastaigas.»

Agnese Krūmiņa, Iecavas veterinārās klīnikas un Vecumnieku veterinārās ambulances veterinārārste, uzskata, ka kopumā iecere ir atbal-stāma, kaut arī tas būs papildu slogs veterinārārstiem: «Mans pamata darbs ir saistīts ar dzīvnieku veselību, šajā gadījumā man jāveic darbības, kas tieši nav saistītas ar veselību, bet gan ar dzīvnieka dokumentu un īpašnieka noteikšanas sakārtošanu. Man ir ļoti žēl, ka līdz šim dotā iespēja dzīvnieku īpašniekiem pašiem reģistrēt savus mīluļus Lauksaimniecības datu centra datubāzē nezināšanas, vienaldzības vai neprasmes dēļ netika izmantota. Es uzskatu, ka veterinārārsti šajā gadījumā palīdzēs sakārtot tieši dzīvnieku reģistrāciju, bet problēmu, kas saistīta ar mikročipēšanu, gan neatrisinās pilnībā. Mēs savās klīnikās dzīvniekus, kurus vakcinējam, turpat uzreiz vienmēr pārbaudām, vai tie ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā, un, ja tas nav veikts, tad to arī izdarām. Mums ir arī ļoti laba un ātra aplikācija telefonā, kuru izstrādājis Lauksaimniecības datu centrs, – noskenējot ar telefonu mikročipa numuru, sekunžu laikā redzam reģistrācijas statusu un visus dzīvnieka un viņa īpašnieka datus.»

Trūkst kontroles un sodu

A. Krūmiņa min, ka ir cilvēki, kuri, protams, mēģina dažādu iemeslu dēļ iebilst reģistrācijai klātienē, tomēr lielākoties visi to saprotot un piekrītot izdarīt uz vietas klīnikā, jo tas ir ātri un vienkārši. Nereti cilvēki domājot, ka viņu suni ir piereģistrējuši tā audzētāji, bet ļoti bieži tas tā nav, un dzīvnieks ar nereģistrētu čipu jau ilgāku laiku tā arī dzīvo, šādos gadījumos, piemēram, sunim nonākot patversmē, saimniekus atrast nav iespējams.

Pamata problēma ir likuma un saistošo noteikumu izpildes kontroles trūkums. Turpina A. Krūmiņa: «Uzskatu, ka nav pietiekamas kontroles un sodu, kas būtu jāpiemēro bezatbildīgiem dzīvnieku īpašniekiem. Attiecīgām institūcijām vajadzētu labāk veikt savus pienākumus – izglītot, informēt, brīdināt un visbeidzot sodīt. Uzskatu, ka tas ir vienīgais atrisinājums, kā operatīvi sakārtot šo jomu, pašlaik tiek mēģināts atrisināt šo problēmu ar veterinārārstu palīdzību. Vai kāds vispār zina, cik daudz ir suņu lauku teritorijās, kuri nav ne vakcinēti, ne čipēti, un viņu saimnieki par to nav ne brīdināti, ne sodīti?!»

Dzimtmisā 11 no 16 apsekotajiem suņiem – bez mikročipa

Varbūt «Bauskas Dzīves» lasītāji atceras savulaik laikrakstā publicēto skaidrojumu un aicinājumu maznodrošinātajiem dzīvnieku īpašniekiem atsaukties dzīvnieku aizsardzības biedrības «Ķepu ķepā» organizētajai labdarības akcijai – biedrība uzņēmās segt čipēšanas, reģistrēšanas un vakcinācijas izdevumus.

Biedrības «Ķepu ķepā» vadītāja Gundega Bidere sadarbībā ar Iecavas veterinārās klīnikas veterinārārsti A. Krūmiņu aizpagājušajā gadā, kad vēl nebija «Covid-19» ierobežojumu, akcijas laikā devās arī izbraukumos pa lauku sētām un konstatēja pavisam katastrofālu situāciju. Tā, piemēram, Iecavas pagasta Dzimtmisā 11 no 16 apsekotajiem suņiem nebija ne vakcinācijas, ne mikročipa. Satrauc arī iedzīvotāju zemais zināšanu līmenis, daudzās lauku sētās dzirdams uzskats, ka mikročips var nodarīt ļaunumu dzīvnieka veselībai. Abas labdarības akcijas organizatores ir pārliecinātas, ka mikročipēšana un identifikācija «ir vienīgais dzīvnieka ceļš uz mājām».

G. Bidere papildina: «No manā pārziņā esošajā dzīvnieku patversmē nonākušajiem suņiem aptuveni 85% vispār nav bijis mikročipa, ap 10% ir tādi, kuriem ir čips un tas nav reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā, tikai kādi 5% ir tie, kas ir čipēti un reģistrēti. Ļoti liels suņu skaits ar nereģistrētiem mikročipiem ir tieši šķirnes suņi, jo viņu īpašnieki maldīgi domā, ka audzētājs to jau ir izdarījis viņu vietā, – un suns paliek nereģistrēts vispār.»

Īpašniekiem būs dārgāk, veterinārārstiem – vairāk darba

Vairāku mīļdzīvnieku īpašniece un Skaistkalnes suņu pastaigu laukuma izveides idejas autore un projekta realizētāja Danija Indriķe uzskata, ka doma par izmaiņām jaunajā likumprojektā ir laba. Šādā veidā visi čipētie dzīvnieki būs arī reģistrēti. Tomēr Danija min arī iespējamās problēmas: «Šis lēmums noteikti sadārdzinās šo «pasākumu» dzīvnieku saimniekiem, jo būs jāmaksā par vizīti un gan jau veterinārās klīnikas ieviesīs maksu par reģistrēšanas pakalpojumu, jo tas aizņems veterinārārsta darba laiku un atraus viņu no tiešajiem – ārstēšanas – pienākumiem. Tas arī būs apgrūtinoši gadījumā, kad sunim mainās īpašnieks, tas skar kā kucēnu atsavināšanu, tā arī pieaugušo suņu īpašnieku maiņu. Uzskatu, ka noteikti vajadzētu saglabāt iespēju arī pašam īpašniekam reģistrēt, rediģēt un menedžēt sev piederošo lolojumdzīvnieku statusu, dzīvesvietu un citus datus.»

D. Indriķe pārliecināta, ka centieni panākt lielāku reģistrēto čipu daudzumu valstī ir apsveicami. Tomēr viņai šķiet, ka metodēm vajadzētu būt nedaudz citādākām, Danija iesaka: «Pirmkārt, nepieciešams sakārtot LDC vietni. Tā ir ļoti sarežģīta, sadrumstalota un bieži, kā ikdienā sakām, «uzkaras». Ja vietne būtu loģiskāk veidota, saprotamāk noformēta un darbotos bez «uzkāršanās», tas vien jau sekmētu daudzu čipu veiksmīgu reģistrēšanu. Otrkārt, ļoti svarīga ir regulāra sabiedrības informēšana. Uzskatu, ka pašlaik oficiālās informācijas par lolojumdzīvnieku obligāto vakcināciju un labturību ir par maz – ļaudis gluži vienkārši nezina, kas un kā jādara. Treškārt, par likumīgu lolojumdzīvnieku pavairošanu cilvēkiem arī ir ļoti maz zināšanu, un valda nekontrolējami novecojoši uzskati, kas beigās arī noved pie jaunu kustoņu radīšanas, un savukārt šie jaunie dzīvnieki diemžēl netiek ne vakcinēti, ne čipēti, ne reģistrēti.»

EKSPERTA KOMENTĀRS

Nozares profesionāļu viedokli par jaunajiem noteikumiem speciāli «Bauskas Dzīvei» pauž Vija Klučniece, Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) un Latvijas felinoloģijas asociācijas «Felimurs» prezidente:

– Tā kā LKF strādā Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas sastāvā, mums ir plašs un dziļš priekšstats par likumdošanu, kas saistīta ar dzīvniekiem dažādās valstīs. Daudzās citās jomās Latvija ir pēdējās vietās, turpretī šajā jomā mēs esam paraugs citām Eiropas un ne tikai Eiropas valstīm, pateicoties gan nevalstisko organizāciju aktivitātēm, gan Zemkopības ministrijas ierēdņu labi padarītajam darbam.
Minētie grozījumi ir atbalstāmi un nepieciešami, lai izskaustu situāciju, kad skraida čipēti, bet nereģistrēti suņi. Lieliska ir prasība par suņa reģistrāciju desmit dienu laikā pēc ievešanas Latvijā, jo tas palīdzēs izskaust nelegālo dzīvnieku ievešanu, īpaši no trešajām valstīm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mikročipēšana un identifikācija – vienīgais dzīvnieka ceļš uz mājām

Kategorijas