«Tirgū eimu, tirgū teku, tirgū mani aicināja»

2021. gada 14. septembris 00:00

«Zemgales dižtirgus» Bauskas Rātslaukumā priecē ar rosīgu andelēšanu, ļaužu satikšanos un mūzikas baudīšanu

Virsrakstā minētās latviešu tautasdziesmas rindas apliecina jau senseno senču patiku tikties tirgū – ne tikai iepirkties, bet arī citus redzēt un sevi parādīt. Tā saulainā sestdienas, 11. septembra, pēcpusdienā Bauskas Rātslaukumā aizritēja septembrī gaidītais «Zemgales dižtirgus».

Tradicionālajā «Zemgales dižtirgū» šogad pulcējās ap 80 amatnieku un mājražotāju, tostarp 16 ražotāji no Bauskas novada. Šoreiz, mainoties svētku formātam, tas sākās pulksten 17.

«Iepriekšējos gados pieteikumu skaits bija lielāks, tāpēc arī radās situācijas, kad dalība kādam no tirgotājiem diemžēl bija jāatsaka. Atteikuma iemesls visbiežāk bija līdzīgs preču sortiments ar vairākiem citiem pretendentiem. Priecājamies, ka ikgadējiem mājražotājiem un amatniekiem no Bauskas šogad pievienojas arī dalībnieki no Rundāles, Vecumniekiem un Iecavas, mēs atbalstām vietējos ražotājus, tāpēc vienmēr viņiem piešķiram tirdzniecības vietu mūsu organizētajos pasākumos,» pieeju atklāj Bauskas kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Kristiāna Paula Lībiete.

Jaunās tradīcijas izvēli komentē Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš: «Ierasti septembra otrajā sestdienā baušķenieki pulcējās vecpilsētas Pagalmu svētkos, tomēr pēdējo gadu pieredze lika manīt, ka ierastais Pagalmu svētku koncepts sevi pamazām izsmēlis.»

Pašam savs grozs veikalā un mežā

Jau pirms pieciem pēcpusdienā ieinteresēti pircēji sāka lūkot, ko piedāvā daudzie pārdevēji. Acis žilba no raiba krāšņuma un piedāvājuma daudzveidības. Tā no Jelgavas novada Sesavas pagasta bija ieradušās «Skalu pinumu darbnīcas» pārstāves māsas Inta Bendrupa un Modra Melle. «Zemgales dižtirgū» darbnīca piedaloties otro reizi, pērn nebija. Dāmas pašas nodarbojas ar pīšanu, kovidlaika sākumā radusies ideja par groziņu iešanai uz veikalu, kas darināts ar vai bez oderes un ar auduma lencēm. Somu Inta spējot nopīt divās stundās. Arī koka pulkstenis piesaistīja pircēju uzmanību un pat tika fotografēts. Piedāvājums bija plašs, varēja pat atrast guļamgroziņu mājdzīvniekam.

Citi piedāvāja pildspalvas ar vārdiem, pasu vāciņus ar vārdu, turklāt meistare Sandra Birze no Rīgas uz vietas piedāvāja piecu minūšu laikā iededzināt vāciņā vārdu, ja tas nebija piedāvājumā. Varēja nopirkt arī alkohola blašķu ādas futrālīšus ar uzrakstiem.
No Lēdmanes bija atvestas «Dailas piparkūkas». Varēja nopirkt arī puķu sīpolus no Siguldas. Bija arī adījumi no Dobeles, Saulkrastiem, ādas izstrādājumi.

Smaržīgi un krāšņi stendi

Daudz bija smaržīgu stendu. Tāds bija arī Evijai Perševicai, SIA «Kristell» aromatizēto dabisko palmu vaska sveču ražotnes vadītājai no Bauskas novada Gailīšu pagasta. «Pati gatavoju, radu dizainu, reizēm grūti pastrādāt, kad tik daudz smaržu,» atzīst Evija. Pircēju visvairāk iecienītās esot ar liepziedu aromātu. Pēc tam sekojot lavanda. Smaržvielas esot Latvijā ražotas, tuvas dabiskajām.
Bauskas «TATI» burbuļvafeļu smarža kārdināja un vilināja daudzus. Tīna Rimševica un Diāna Sadauska visu laiku veikli darbojās, lai pasniegtu kārumu ar saldējumu.

Savukārt Ginta Zaumane ceļu uz dižtirgu bija mērojusi no Iecavas. Viņa pārstāvēja radošo darbnīcu un «Vīnkalna cepli». Klāstā bija māla izstrādājumi, pašgatavotas rotaslietas. «Četras dienas nodarbojos ar izšūšanu, savukārt piektdienu, sestdienu un svētdienu veltu mālam,» stāstīja G. Zaumane. No rīta viņa bijusi tirdziņā Vecumniekos, pēc tam papildinājusi krājumu un devusies uz Bausku. Pirmā nopirkta bļodiņa ar putniem, ko kāda dāma nolūkojusi «Facebook» un braukusi tieši pēc tās.

Skaistumam un mājai

Bauskas dabiskās kosmētikas ražotne «Gusto» piesaistīja daudzu uzticīgu un jaunu klientu uzmanību. Pārstāve Līga Elmane iepazīstināja ar jaunumiem – ķermeņa eļļu ādas vitalitātei, burkānu sēklu eļļu, dažādiem spīdumiem, alvejas ūdeni un citām lietām. «Baušķenieki mūs mīl un atbalsta,» ar mīlestību pret klientiem sacīja L. Elmane.

Savukārt no Jūrmalas bija atvesti dabiskās kosmētikas zīmola «Crepido» antibakteriāli, mīkstinoši un citādi pēdu krēmi.
Uz skaistas koka taburetītes sēdēja Inta Lujāne, «IL Wood» pārstāve no Misas Bauskas novadā. «Dodu kokam otru dzīvi. Piedāvājumā ir ozola krēsliņi un citi. Pati visu gatavoju,» teic saimniece. Redzot veidojumu gludumu, skaisto spīdumu un piestiprinātās metāla kājas, «Bauskas Dzīve» jautāja, kā pati dāma ar to visu spēj tikt galā. «Man ir iekšā! 20 gadus nostrādāju policijā, aizgāju izdienas pensijā, tad arī sāku strādāt ar koku,» atklāj I. Lujāne.

Pavisam netālu kāds cits pārdevējs no Cēsīm tirgoja koka dēlīšus ar jautriem un amizantiem uzrakstiem.

Svētki – ar vīnu!

Arīdzan vīna piedāvājums bija gana plašs. Mazās vīna darītavas «Ludere», kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ‘priecāties’, pārstāvji Raimonds un Lorita Miķelsoni bija ieradušies no Dobeles. Viņi piedāvāja «dabiski raudzētus vīnus ar 20 – 21% alkohola, kas stulbus nepataisīs». Klāstā bija gan aveņu, gan rabarberu, gan pīlādžu un citi vīni. Piedāvāja arī garšvielas – viss maisījumiem pašu audzēts.
Savus kundes jau iemantojusi «Kugrēnu vīna darītava» no Gailīšu pagasta. Tā arī baušķenieks Tālis Stīpnieks pīlādžu vīnam esot uzticīgs jau piecus gadus. «Vajag uzturēt mājražotājus,» ar nopirkto pudeli rokās teic apmierinātais pircējs. Jānis Kugrēns piedāvāja jau arī karstvīnu.

Draudzīgi pie galdiņa ar kārumiem sēdēja individuālā darba veicējas no Brunavas pagasta Silva Miļūne un Gunta Jēgermane-Ajute. Silvai gardumu cepšana ir vaļasprieks, lauku tortei izmantota ģimenes recepte, idejas tiekot atrastas arī internetā. Kārdinoši izskatījās riekstiņi ar pildījumu. Viss turklāt bija glīti iesaiņots. Bija sarūpēts arī kāds asums – adžika. Savukārt Gunta ir biškope jau trešajā paaudzē un galdā izlikusi savu produkciju. «No dzēlieniem nebaidos – tas dod imunitāti!» teic biškope.

Piekrišana bija arī Brunavas pagasta zemnieku saimniecības «Krišjāņi» saldējumam un sieriem. «Mūs jau reti var Bauskā satikt, viss ir pieprasīts,» ar prieku sacīja saimniece Iluta Straģe.

Tirgū netrūka arī kā kreptīgāka, bija mājražotāju sagatavotas zivis no Jelgavas novada, kā arī vairāki žāvējumu tirgotāji. Daudzi pircēji kļuvuši uzticīgi Dainas Beķeres desām, krūtiņai un citiem žāvējumiem no Gailīšu pagasta saimniecības «Aizupes». Labi palīgi bija arī znots Artūrs Indriks, meita Lāsma Beķere un mazdēls pirmklasnieks Gustavs Indriks.

Īstu produktu vilinājums

Liela rinda visu laiku bija pie Brenguļu kvasa un alus mucas. Daudzi bija sastājušies arī pie pašceptas maizes no Lielvārdes. Savukārt mazie dižtirgus apmeklētāji uzkavējās un iesaistījās «Smaidu darbnīcas» no Tukuma aktivitātēs.

Savukārt no Bauskas novada Viesturu pagasta bija atbraukusi piemājas saimniecība «Padegas», kas pārstrādā pašu rokām izaudzēto produkciju. «Strādājam, izmantojot bioloģiskās audzēšanas metodes,» sacīja pārstāve Sandra Icaka. Viņa piedāvāja labumus no smiltsērkšķiem, ko paši audzē 1,5 hektāru platībā, rabarberiem, kas auguši 0,3 hekt-āros. Iemanījušies izaudzēt arī arbūzus un melones. Saimniecībā esot arī «desmit pļaujmašīnas» – aitas, kā arī truši un vistas. Pircēju visvairāk pieprasītā esot rabarberu sula. Rīdziniece Aija Rutka, pirmoreiz viesojoties Bauskā, apmeklējusi Bauskas pili, izstaigājusi Rīgas ielu un priecājusies par rozēm, tirgū iegādājās smiltsērk-šķu tēju, jo tā ļoti garšojot. Dāma interesējās arī par nātru pulveri un apsprieda tā lietošanu.

Patīkama gaisotne ar labu mūziku

Par priecīgu noskaņojumu gādāja arī «Jelgavas Big Band» jeb Raita Ašmaņa grupa, kas ir augsta līmeņa profesionāļi. Daudzus sajūsmināja saksofonista un citu instrumentu «pavēlnieku» spēle, citi to vienkārši klausījās, vēl kādi griezās dejā, piemēram, baušķenieku Gabrānu pāris. Arī pasākuma vadītājs žurnālists Ansis Bogustovs centās uzturēt patīkamu izklaides noskaņu. Vairāki dižtirgus apmeklētāji priecājās arī par Kārļa Rudras-Jirgena skaisto kokles spēli.

Daudzi bērni un vecāki meklēja jau ierasto un gaidīto mākslinieka Ivara Mailīša karuseli «Gadalaiki», gaidīja vizinātājas izsaucienus «princīši un princesītes», bet tā nebija. Kāpēc? «Karuselis tieši šodien bija aizņemts,» skaidro J. Dūmiņš. Viņš priecājās, ka labais laiks ļauj cilvēkiem satikties un izbaudīt svētku gaisotni.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Tirgū eimu, tirgū teku, tirgū mani aicināja»

Kategorijas