Vērtīga saruna par grāmatu «Nākotnes kalējs»

2021. gada 14. septembris 00:00

Grāmatu svētkos. Rakstnieks Māris Bērziņš raksturo sava romāna varoni

Bauskā 10. septembrī Grāmatu svētki notika jau 20. reizi. Tos rīkoja Bauskas Centrālā bibliotēka (CB).

Atsevišķi pasākumi Bauskas bērnu bibliotēkā, Bauskas Valsts ģimnāzijā, Bauskas 2. vidusskolā un Bauskas pilsētas pamatskolā bija organizēti nelielām bērnu grupām.

Pretrunīga personība
Pieaugušie piedalījās sarunā ar rakstnieku Māri Bērziņu, astrologu Andri Raču un humora piesātinātās aktivitātēs kopā ar Latvijas Nacionālā teātra aktieri Aināru Ančevski. Svētku programmas saistošākā daļa bija dialogs ar rakstnieku Māri Bērziņu un kultūras žurnālisti Liegu Piešiņu. Sērijā «Es esmu...» rakstniekam šogad ir iznākusi grāmata «Nākotnes kalējs», veltīta pretrunīgi vērtētajam romānu, stāstu autoram un padomju laika politiskajam darbiniekam Vilim Lācim.

CB direktore Māra Kuļikauska un pagastu bibliotekāres atzīst, ka lasītāju interese par jauno grāmatu ir ļoti liela, jo autors atklāj sarežģītās personības dzīves un radošās darbības nianses. Paradoksāli, ka sabiedrībā kritiski vērtētā politiskā darboņa Viļa Lāča romānus un stāstus latvieši joprojām lasa, kaut gan viņa darbi nepieder «augstajai literatūrai». Iespējams, popularitātes pamatā ir vēstījumu vienkāršais, viegli uztveramais stils.

Tikai viena versija
Par grāmatas tapšanu stāsta Māris Bērziņš: «Es negrasījos Lāci attaisnot vai nosodīt. Iejūtoties viņa personībā, centos par rakstnieka dzīvi stāstīt bez sava vērtējuma. Visgrūtāk bija pietuvoties viņa domāšanai un iekšējai pasaulei. Lācis ir duāla personība, īpaša parādība latviešu literatūrā. Romānu «Nākotnes kalējs» izvēlējos rakstīt pirmajā personā, it kā viņš pats par sevi stāstītu. Pirms rakstīšanas veicu pamatīgus pētījumus arhīvu, muzeju materiālos, iedziļinājos Lāča dienasgrāmatā, kas, man par lielu izbrīnu, bija sausa un garlaicīga. Cilvēki jau nekad sevi neatklāj līdz sirds dziļumiem. Teikšu godīgi – grāmata ir tikai viena versija par Vili Lāci, sauksim to par Bērziņa versiju. Ja kāds cits autors par šo autoru rakstītu, tā būtu pavisam cita grāmata, jo absolūta objektivitāte nepastāv.»

Ideoloģijas ēna
Tikšanās dalībnieki gribēja uzzināt par grāmatas nosaukuma izvēli. Māris Bērziņš skaidroja, ka vispirms tā ir ironija par Lāča ienākšanu okupētās Latvijas valdībā 1940. gadā. Komunisma ideoloģiju viņš sludināja līdz pat 1958. gadam. Otra asociācija, izvēloties grāmatas nosaukumu, bija Viļa Lāča stāsts «Nākotnes kalēji».

Žurnāliste Liega Piešiņa uzskata, ka literatūra un politiskā darbība nav īsti savienojamas, jo rakstīšanai politiķi var veltīt labi ja vienu mēnesi gadā. Vilis Lācis, strādājot valdībā, darba laikā nerakstīja stāstus un romānus, bet rediģēja gan. Šo faktu grāmatas autors ir atradis dokumentos.Viņš turpina: «Būtu labi, ja Lācis varētu palikt tikai rakstniecībā, paralēli iegūstot akadēmisku izglītību. Viņam bija tikai pamatskolas diploms, bet piemita arī neapšaubāms talants. Izglītošanos viņš diezgan haotiski turpināja kursos, semināros un droši vien lasot uzziņu literatūru. Lācis nebija intelektuālis, bet, ja viņš tāds būtu un rakstītu daudz smalkāk un daudznozīmīgāk, varbūt tik daudz cilvēku viņa darbus nelasītu? Lācis, atrazdamies varas saulītē, sabiedrībā ir atstājis psiholoģisku nospiedumu. Padomju Latvijā viņa vārdā tika nosaukti trīs kolhozi, arī Latvijas Nacionālā bibliotēka.»

Māris Bērziņš spriež, ka latvieši ir piedevuši Lācim attieksmi pret okupācijas režīmu. Diemžēl viņa personības pamatiezīme bija konformisms. Māris Bērziņš min zīmīgu faktu: slaveno romānu «Zītaru dzimta» Lācis uzrakstīja vēl Ulmaņlaikā, bet padomju periodā to pārstrādāja «pareizajā» ideoloģiskajā noskaņā.

Rindā pēc autogrāfa
Sarīkojuma apmeklētāji iztaujāja Māri Bērziņu par sērijas «Es esmu...» pārējām grāmatām. Viņš atbildēja: «Esmu izlasījis visus līdz šim izdotos cikla darbus. Katram ir sava vērtība, bet Ilzes Jansones grāmata par rakstnieci Ilzi Šķipsnu, manuprāt, ir pilnīgāka par citām.»
Sērija «Es esmu...» ir prozas un literatūrzinātnes mijiedarbības projekts. Tas paredz līdz 2023. gadam izdot 13 romānus un tikpat daudz monogrāfiju par latviešu literatūras 20. gadsimta klasiķiem. Projektā piedalās 13 rakstnieki un literatūrzinātnieki. Cikla idejas autore ir rakstniece un publiciste Gundega Repše.

Daudzi apmeklētāji gribēja saņemt Māra Bērziņa autogrāfu. Bauskas novada Zorģu bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile bija paņēmusi līdzi autora iepriekšējo romānu «Svina garša». Pirms dažiem gadiem autors un Liega Piešiņa piedalījās sarunā ar Zorģu lasītājiem. «Šādas tikšanās ir bezgala vērtīgas un iedvesmojošas. Es priecājos, ka Bauskas Grāmatu svētku tradīcija turpinās un nostiprinās, kļūst saturā bagātīgāka,» teic bibliotekāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vērtīga saruna par grāmatu «Nākotnes kalējs»

Kategorijas