Koronavīrusa radītās sekas – vispārēja veselības pasliktināšanās

2021. gada 14. septembris 00:00

670

Koronavīrusa radītās sekas – vispārēja veselības pasliktināšanās

Ģimenes ārste Iecavā Linda Bāra – par ikdienas gaitām un profesiju, ar ieteikumiem «Covid-19» pārvarēšanai

Pašvaldības aģentūrā «Iecavas veselības centrs» kopš 2019. gada sākuma strādā ģimenes ārste Linda Bāra. Viņas praksē patlaban ir 1210 pacientu, ļoti daudz jaundzimušo – katru gadu klientu pulciņam pievienojas vairāk nekā desmit mazuļu.

Vēlme darīt labu
Bērnību un jaunību L. Bāra pavadījusi Smiltenē. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas izglītošanās turpināta Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Par labu šai profesijai Linda izlēmusi jau 10. klasē. Vidusskolas gados viņa sevi redzējusi medicīnā, jo jutusi aicinājumu palīdzēt cilvēkiem, nodot savas zināšanas un spējas, kādam citam darot labu.

«Uzreiz nesapratu, kurā medicīnas virzienā izglītoties, vēlējos kaut ko no visa. Gribēju apgūt pediatriju, bet sapratu, ka nākotnē nebūs lielu darba iespēju. Spriedu, kā būtu reanimācijā, anestezioloģijā un ķirurģijā. No tā tomēr atteicos, jo bija skaidrs, ka lielās fiziskās slodzes dēļ nebūšu tam īsti piemērota. Beigās izvēle krita par labu ģimenes ārsta profesijai. Šajā darbā jāpārzina viss, un es to spēju,» atklāj Linda.

Viņa dzīvo Ķekavā, bijis ļoti svarīgi, lai darbs ir pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Zinājusi gan, ka tā noteikti nebūs galvaspilsēta. Painteresējusies Iecavas domē, vai ir nepieciešams ģimenes ārsts, atbilde bijusi apstiprinoša. Vietā, kur L. Bāra dzīvo, visas amata vietas bija aizņemtas, un rindā uz darbu nav vēlējusies gaidīt, tā par nonākšanu Iecavas pusē stāsta jaunā speciāliste.

Garo rindu dēļ progresē kaites
Vairākas lietas ģimenes ārstu darbā mainījusi «Covid-19» pandēmija. Pēc L. Bāras novērotā, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām dzīve pasliktinājusies, jo vairāk saasinās visas hroniskās kaites: «Es varu sekot līdzi pacientu veselībai, izrakstīt medikamentus, nosūtīt uz izmeklēšanu. Tomēr, ja nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās vai kāds svarīgāks izmeklējums, viss apstājas ļoti garo gaidīšanas rindu dēļ. Šajā gadījumā cieš pacients, jo līdz ar to hroniskās kaites progresē. Ja pacients nav kārtīgi pārbaudīts, es nevaru īsti saprast, kas viņam ir, piemēram, zarnās, vai tas ir kas ļaundabīgs vai cita kaite.»

Ārste atzīst, ka «Covid-19» dēļ ir grūtāk tikt pie speciālistiem un dabūt recepti, ir daži medikamenti, ko var izrakstīt tikai konkrēts speciālists. Izmeklējumi kļūst dārgāki, un arvien retāk tie iespējami par valsts budžeta līdzekļiem.

Uzticas zinātnei: jāpanāk pūļa imunitāte
Runājot par vakcināciju pret «Covid-19», tiek uzsvērta ģimenes ārstu nozīme sabiedrības izglītošanā. Daktere pacientiem stāsta, ka vakcinācija pret minēto vīrusu ir ļoti nepieciešama, īpaši svarīga tā ir vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Ja viņi saslims, veselība noteikti pasliktināsies un vīruss skars plaušas, var parādīties elpošanas problēmas un citas kaites. Ļaudīm ar sirds un plaušu slimībām var būt sliktāk, tas nozīmē stacionēšanu slimnīcā.

Svarīga ir pūļa imunitāte. Ja cilvēks nav vakcinējies, viņš riskam pakļauj arī pārējos tuviniekus. Daktere skaidro: «Liela daļa pacientu prasa manu viedokli par vakcīnu. Biežākais jautājums – vai es drīk-stu? Citi vēlas noskaidrot manas domas, bet pēc brīža pasaka, ka to noteikti nedarīs. Mans pienākums ir izstāstīt, rekomendēt, bet galējais lēmums pieder pacientam. Tie, kas vakcinējas, lielākoties ir seniori, arī daži bērni to dara. Vai bērniem tas nepieciešams? Es teiktu, ka daudz ko zinātne vēl precizē. Es uzticos medicīnas zinātnei, pētījumiem. Ja Latvijas Pediatru asociācija un profesore Dace Zavadska saka, ka jāvakcinējas, tad es tam ticu. Nav zinātniski pierādīts, ka tas bērniem rada komplikācijas. Daļa sabiedrības, manuprāt, veselības pasliktināšanos visādi cenšas saistīt ar vakcīnu pret «Covid-19». Taču tas nav pamatoti, šīs injekcijas dēļ nozīmīgu blakņu nav.»

«Iecavas veselības centrā» ir iespējams pieteikties vakcīnai reģistratūrā. Kad pienākusi kārta, ie-stādes darbinieki zvana un aicina uz vakcīnu. Tam atvēlēts speciāls kabinets un konkrēts laiks divas reizes nedēļā, darbojas māsiņas un ārstu palīgi. Lindas Bāras praksē līdz 20. augustam bija vakcinēti 33% pacientu. Kopš tā laika nācis klāt vēl aptuveni viens procents vakcinēto, jo 1,32% minētajā datumā bija saņēmuši tikai vienu vakcīnas devu.

Kā uzlabot dzīvi, lai cilvēki mazāk slimotu ar bīstamo vīrusu, lai slimnīcas un mediķi nebūtu tik pārslogoti, lai nevajadzētu atcelt plānveida operācijas, skaidro L. Bāra: «Diemžēl mēs neko nevaram uzlabot, ja nevakcinēsimies, ja nebūs pūļa imunitātes, ko jau minēju. Droši vien slimosim tāpat, nekur vīruss nepazudīs. Tomēr svarīgākais ir panākt, lai slimnīcas ir mazāk pārpildītas ar smagi slimiem pacientiem. Protams, vakcinētie arī slimo, bet es nezinu nevienu potēto, kuram būtu smags stāvoklis. Manā pacientu lokā tādu nav.»

Pieaugošā darba apjoma un stresa ietekme
Daktere uzskata, ka sabiedrības veselība pēdējos gados ir pasliktinājusies pandēmijas dēļ, jo nav iespējams pacientus laikus izmeklēt, veikt nepieciešamās manipulācijas. Ja to izdara laikus, pagarinās mūža ilgums un uzlabojas dzīves kvalitāte.

Ārste tomēr novērojusi, ka ļaudis pret veselību kopumā izturas diezgan apzinīgi. Daudz ko iespējams nokārtot arī attālināti. Nevarot teikt, ka izrakstītie medikamenti netiek lietoti un cilvēks par sevi nerūpējas. Jautājums – vai viņš to spēj atļauties? Daļa pacientu nelieto zāles tikai tāpēc, ka nepietiek finanšu. Valsts visus medikamentus simts procentu apmērā nekompensē. Jaunāku cilvēku vidū pieaugošā darba apjoma, stresa un dzīves ātruma dēļ vērojama veģetatīvā distonija. Psihiatrisko saslimšanu daudzums pavairojies arī pandēmijas iespaidā. Bērniem raksturīgi uzvedības traucējumi, hiperaktivitāte spriedzes un ierobežotības dēļ.

Palīdz svaigs gaiss
«Mana darbdiena sākas agri no rīta. Kad atnāku uz kabinetu, gandrīz viss jau sagatavots. Māsiņa visu salikusi, un uzreiz varam sākt klientu pieņemšanu. Pēc tam dodos mājas vizītēs, ja tās pieteiktas. Pēc pamatdarba rakstu promocijas darbu doktorantūrā vai esmu kopā ar studentiem, jo strādāju Rīgas Stradiņa universitātē, esmu mācībspēks, divas reizes nedēļā lasu lekcijas. Tagad tās būs gan klātienē, gan attālināti. Darbdienu stundas paskrien ātri, bet ir spraigas, ļoti piesātinātas. Es vēl neesmu izdegusi, nejūtos pārslogota, iespējams, tas ir tādēļ, ka ģimenes ārsta darbā daudz palīdz māsiņa. Tas ir komandas darbs,» stāsta Linda Bāra.

Daktere dienas beigās spējot restartēties un iegūt enerģijas lādiņu nākamajai dienai. Spēkam palīdz pietiekams miega daudzums, svaigs gaiss, fiziskās aktivitātes, pareizs uzturs, kas ir arī imunitāti stiprinošs līdzeklis. Par hobijiem īsti nesanāk laika domāt, brīvais laiks tiekot veltīts ģimenei. Ārste uzskata, ka lietderīgi atpūsties dabā, pastaigāt pa dabas takām, zoodārziem un citām vietām svaigā gaisā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Koronavīrusa radītās sekas – vispārēja veselības pasliktināšanās

Kategorijas