KOMENTĀRI: Dzejas dienas IT laikmetā

Indra Vētra, Uldis Varnevičs, Anita Moora-Tropa

2021. gada 10. septembris 00:00

KOMENTĀRI: Dzejas dienas IT laikmetā

Kas mūsdienās lasa dzeju, ko dzeja šajos laikos sniedz, palīdz, kuri ir lasītākie autori?

Aiva Avota-Zalstere, Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas vadītāja

Izjūtu lasīšana
– Mūsu bibliotēkā dzeja, protams, nav no populārākajiem žanriem lasītāju vidū. Man pašai šķiet, ka dzeja ir diezgan specifiska lasāmviela. Ir jābūt interesei par to. Tu nevari dzeju vienkārši piesēsties un izlasīt kā «parasto» grāmatu no vāka līdz vākam. Vismaz man tā pašai ir. Nepieciešams attiecīgs noskaņojums. Vajag iedziļināties tajā, izbaudīt lasīšanas procesu, saprast domu, par ko ir runa. Tā ir vairāk izjūtu lasīšana, nevis fiziska.

Bibliotēku apmeklē cilvēki, kas ir ar savu īpašo lasīšanas gaumi. Tieši dzeju visvairāk lasa vecāka gadagājuma iedzīvotāji. Populārākie autori ir mūsu dižgari, klasiķi – Māra Zālīte un Ziedonis, jo viņi Latvijā ir zināmāki un populārāki. Novērots, ka mūsdienu dzejas autori vairāk ir saprotami lasītājam, kam nav konkrēta mīļākā žanra, bet kas lasa dažādus iespieddarbus. Ļoti modernā latviešu dzeja Iecavā nav pieprasīta.

Uzskatu, ka dzeja palīdz sniegt pozitīvas emocijas un bagātina garīgo pasauli. Tomēr ir arī dzejnieki, kas raksta par aktuālām, bet negatīvām tēmām. Lielākoties dzeja uzlabo pašsajūtu, liek aizdomāties par dziļākiem jautājumiem.

Ingrīda Segliņa, Vecumnieku vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja

Laiks izvēta tradīcijas
– Jau vairāk nekā pusgadsimtu septembris Latvijā ir Dzejas dienu mēnesis – laiks, kad suminām dzeju un pieminam dzejnieku Raini. Tieši viņa 100. dzimšanas dienā 1965. gada 11. septembrī notika pirmās Dzejas dienas Latvijā. Un tā gadu no gada. Stipra tradīcija, tātad vajadzīga.

Arī es nu jau gadu 30 laikā esmu apmeklējusi daudzus interesantus Dzejas dienu pasākumus. Visvairāk prātā palikuši «Klasiskās dzejas vakari» klubā «Hamlets» Rīgā.

Arī mūsu skolā – Vecumnieku vidusskolā – vienmēr septembrī skanējusi dzeja un notikuši visdažādākie pasākumi.
Laika gaitā Dzejas dienu norises mainījušās – no statiskas dzejas klausīšanās pie Raiņa pieminekļa līdz ceļošanai kopā ar dzejniekiem un dzejas lasījumiem Rīgas tramvajos. Un tas ir labi, ka viss mainās. Mainījusies arī pati dzeja un tās lasītāji. Laiks izvētīs gan tradīcijas, gan dzeju – kas būs vērtīgs, tas noteikti paliks. Un tomēr – septembrī noteikti paņemiet no plaukta un atveriet kādu dzejoļu krājumu, izlasiet kaut vienu dzejoli! Lai ir mums Dzejas dienas Latvijā septembrī!

INESE
PURICKA, dzejniece Bauskā

Trešo grāmatu gaidot
– Klātienes pasākumu ļoti pietrūkst. Katrs kaut ko raksta, kaut kas krājas, un kaut ko izdod, bet nav tādu iespēju kā kādreiz, kad pagastos rīkoja tikšanās un dzejnieki brauca pa visu Latviju ar grāmatām un savām prezentācijām.

Dzejoļi jau nekur nepaliek. Nekas jau nepazūd, iekšā ir un paliek, uz āru nāk. Dzejoļi rakstās, un arī man trešajai grāmatai darbi nosūtīti uz izdevniecību «Ezerrozes grāmatas», bet ir jāsaprot, ka nav tā kā agrāk. Pašlaik gan atkal parādās pirmās aktivitātes, kaut vai brīvā dabā, bet vēl aizvien nevar izvērsties, lai tiktos ar lasītājiem. Tā kā strādāju vietā, kur apgrozās daudz publikas, tie, kam interesē, kas zina un kam ir pirmās divas grāmatas, nāk un jautā, kad būs trešā.

Pati citu autoru dzeju daudz nelasu. Lasītājiem tas ir viens, bet autoriem – kas cits. Katram ir savs rokraksts, kaut kas «pieķeras» no citiem, kādi vārdi un kādi salikumi. Negribu «iebraukt» kāda cita lauciņā, atkārtoties, lai kāda frāze parādās. Lai nav tā, ka pārlasi savu dzeju un saproti, ka tas jau ir dzirdēts. Man patīk būt pasākumā, kad autors pats savus darbus lasa. Tas ir pavisam kas cits. Tad arī saproti, kā tas ir domāts. Tad dzeja aiziet.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

KOMENTĀRI: Dzejas dienas IT laikmetā

Kategorijas