Dot otro dzīvi vēl atkārtoti izmantojamām lietām

2021. gada 10. septembris 00:00

1243

Dot otro dzīvi vēl atkārtoti izmantojamām lietām

Bauskā «Vides serviss» organizējis tekstila savākšanu; iedzīvotājiem pieejami arī komposta konteineri

Otrdien, 7. septembrī, «Bauskas Dzīve» devās uz Biržu ielu 8b Bauskā, kur «Vides servisa» laukumā izvietoti konteineri dažādu atkritumu šķirošanai – gan būvniecības, gan baterijām, gan nolietotajai elektrotehnikai, gan gāzizlādes spuldzēm un citām lietām.

Jauno tekstila konteineru uzreiz neizdevās atrast, jo tas «noslēpies» atsevišķi no citiem – ienākot pa vārtiem, kreisajā pusē ir sarkana metāla kaste tekstilam ar uzrakstu «Nodod drēbes un apavus jaunai dzīvei».

Tīras un izmantojamas drēbes
SIA «Vides serviss» atkritumu apsaimniekošanas nodaļas loģistikas speciāliste Zane Zauere stāsta, ka «Vides serviss» konteineru nopircis, jo šķirošanā esot ilgtermiņa plāni. Kuba tilpuma tekstila konteinerā ievietots «big bag» jeb lielais maiss, kurā varot satilpt ap 500 kilogramu apģērba. Teritorijas uzraudze Anita Gertmane stāsta un rāda, ka pirmais maiss vēl nav pilns, apģērbu atveduši aptuveni seši cilvēki. Lielākoties tos atgādājuši 150 litru tilpuma maisos. Bijuši arī netīri apģērbi, ko nepieņem.

«Ierodoties Biržu ielā, jāpiesakās pie teritorijas uzrauga, tad tīru, sausu, nesapelējušu, nesaplēstu, vēl lietojamu apģērbu var ievietot tekstila konteinerā. Pirms tam tiek pārbaudīts, ko met, jo nekādā ziņā nedrīkst nodot eļļainu, netīru tekstilu, saplēstus apavus, ziemas sporta apavus, apģērbu atgriezumus, lupatiņas. Savukārt, piemēram, ziemas mēteļi ir nododami. Pēc tam šīs lietas nonāks «Eco Baltia vide» šķirošanas līnijā Tukumā. Labās lietas aizies labdarībai, piemēram, uz trešajām pasaules valstīm, tālab jāizvērtē, vai tās vēl ir izmantojamas. Lupatas konteinerā nedrīkst mest,» stāsta speciāliste.

Iedzīvotāji vairākkārt interesējušies par iespēju nodot apģērbu, jo nereti saskārušies, ka labdarības organizācijas to nepieņemot. Trešdien, 8. septembrī, Bauskā, pie «Mini Rimi» lielveikala, tika izvietoti vēl divi tekstila konteineri.

Baušķeniece Arita jau sen gaidījusi tekstila konteineru un tuvākajā laikā plānojot tajā nogādāt drēbes, «kas skapī velti aizņem vietu».

Cīņa pret nelegāliem atkritumiem
Z. Zauere, ņemot vērā redzēto pilsētā un citviet novadā, bažījas, vai iedzīvotāji godprātīgi izmantos ārpus Biržu ielas laukuma izvietotos konteinerus. Diemžēl joprojām nelegāla sadzīves atkritumu mešana, kur pagadās, ir aktuāla. Situācija nedaudz uzlabojoties sadarbībā ar Rundāles pašvaldības policijas inspektoriem un Bauskas pašvaldības policiju. Viņa aicina arī pašiem iedzīvotājiem būt aktīvākiem – bildēt svešos, metot atkritumus tam neparedzētās vietās vai daudzdzīvokļu namu konteineros, par kuru izvešanu viņi nemaksā, fiksēt automašīnu numurus. Pēc tam materiāli nododami pašvaldības policijai. Vairāku personu identitāte noskaidrota, un tās sauktas pie atbildības. Sadarbībā ar pašvaldības policiju tiekot arīdzan izvērtēts, vai ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, jo, par brīnumu, pat kāds veikals novadā bez tāda pamanījies iztikt, tādējādi dzīvojot uz citu rēķina.

Lielākajai daļai iedzīvotāju, jo īpaši skolu jaunatnei, ir saprotama atkritumu šķirošana, tomēr vēl ir aptuveni 10% ļaužu, kas citu labos nodomus šķirot sabojā, konteineros iemetot sadzīves atkritumus. Papīru, pudeles vēlams saplacināt – tas vēl gan jāatgādina, lai arī šo atkritumu šķirošana jau esot teju apgūta. Savukārt to nevarot teikt par stikla šķirošanu, kur bieži vien konteinerā blakus pudelēm nonākot arī sadzīves atkritumi, kuru dēļ tad par visu konteineru mājas iedzīvotājiem jāmaksā kā par sadzīves atkritumu izvešanu. Arī logu stikli nav metami stikla konteineros, bet par samaksu nododami Biržu ielas atkritumu šķirošanas laukumā. Te var atvest arī nolietoto elektrotehniku, bet tā nedrīkst būt izjaukta un ar norautiem vadiem.

Drīz 120 konteineri Latvijā
«Pašlaik visā Latvijā izvietoti jau vairāk nekā 100 speciālie tekstila šķirošanas konteineri. Pirmos 20 no tiem pilsētvidē uzstādījām jau 2019. gadā, kad kopā ar «Latvijas Zaļo punktu» sākām Latvijā vēl nebijušu pilotprojektu, lai izpētītu iespējas valstī ieviest tekstila šķirošanas sistēmu, ko Eiropas Savienība (ES) nosaka paveikt līdz 2025. gadam. Šo divu gadu laikā esam daudz mācījušies un izglītojuši par jaunās šķirošanas sistēmas lietošanu arī iedzīvotājus, pašvaldības un vides apsaimniekošanas uzņēmumus, kuri labprāt šādus šķirošanas konteinerus izvietojuši arī savos apsaimniekošanas reģionos. Pērn reģionos papildus esošajiem konteineriem izvietojām 40 jaunus. Šogad skaitu plānots palielināt jau līdz teju 120 šķirošanas tvertnēm, tostarp daļu sadarbībā ar partneriem, kuriem palīdzēsim tikt galā ar tālāku sašķiroto tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu un virzīšanu atkārtotā apritē,» stāsta SIA «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Jau pašlaik tekstilu šķirot var arī Bauskā, atkritumu šķirošanas laukumā Biržu ielā 8b. Tekstila dalītās vākšanas konteineri Bauskā novietoti arī pilsētvidē, pie «Mini Rimi». Savukārt Latvijas mērogā lielākās izmaiņas attiecībā uz tekstila šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu varētu sagaidīt jau 2023. gadā, jo valsts ir noteikusi, ka pie mums dalīti vākt apģērbus, apavus un mājas tekstilu varētu jau ātrāk, nekā noteikusi Eiropas Savienība. Jau pašlaik iedzīvotāji sev tuvākos šķirošanas punktus var atrast «Latvijas Zaļā punkta» mājaslapā izvietotajā interaktīvajā kartē www.zalais.lv, sadaļā «Kur izmest?», skaidro Alise Zvaigzne, SIA «Eco Baltia vide» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.

Lupatas – sadzīves atkritumos
Kādas pamatlietas jāievēro, izvēloties iemest apģērbu, apavus tekstila konteinerā? Vai par to iedzīvotājiem jāmaksā? A. Zvaigzne skaidro: «Tekstila šķirošanas konteinerā aicinām izmest visu veidu apģērbu, apavus un mājas tekstilu (vēl valkājamu, arī no modes izgājušu un ar kādu nelielu defektu – mazu traipu vai nelielu caurumu). Galvenais nosacījums, lai tie nebūtu bijuši saskarsmē ar stiprām ķimikālijām vai citām neizmazgājamām vielām, kas tos stipri ietekmē, piemēram, motoreļļas u. tml. Tāpat konteinerā nevajadzētu izmest mitru un pelējušu apģērbu, kā arī audumu atgriezumus. Šādi tekstilizstrādājumi jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā. Tekstila šķirošanas konteinerā apģērbs jāievieto cieši aizsietā maisā, lai apģērbs konteinerā no tā neizbirtu. Tekstila šķirošana un apsaimniekošana tiek nodrošināta bez maksas. Tomēr jāņem vērā, ka atkritumu šķirošanas laukumos šķirošanas procesam var tikt pievērsta lielāka uzmanība un atkārtotai apritei nederīgi apģērbi, apavi un mājas tekstils var netikt pieņemti.»

Tekstila šķirošanas konteiners ir paredzēts otrreizējai apritei derīgam apģērbam, tas ir, derīgam pārstrādei vai atkārtotai valkāšanai. Tā kā pašlaik visā pasaulē tekstila pārstrādes iespējas vēl ir mazattīstītas, liela daļa sašķiroto apģērbu, apavu, mājas tekstila pagaidām tiek novirzīta pasaules attīstības valstīm kā laba un derīga lietošanai. Daļa nonāk arī pārstrādē – galvenokārt tie ir dabisko šķiedru materiāli, piemēram, kokvilnas, kas var tikt izmantoti industriālo lupatiņu ražošanai vai mēbeļu pildīšanai, teic A. Zvaigzne. «Jau pašlaik sadarbojamies arī ar labdarības biedrību «Taureņa efekts», kurai novirzām bērnunamiem nepieciešamo apģērbu pēc iepriekšēja pieprasījuma. Šajā gadījumā rūpējamies, lai apģērbs ir patiešām kvalitatīvs. Nepieciešamības gadījumā esam ga-tavi atbalstīt arī citas organizācijas un ar prieku tām novirzīt labās lietas,» paskaidro «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētājs J. Aizbalts.

Tāpat kā ar daudziem citiem šķiroto atkritumu veidiem, arī tekstilam ir savi priekšnosacījumi, kuriem jāatbilst, lai tie būtu derīgi pārstrādei un atkārtotai apritei kopumā. «Pašlaik, kamēr iedzīvotāji vēl mācās šķirot, tekstila konteineros pagaidām nonāk arī neatbilstošs sastāvs. Lielākās problēmas rodas tajos gadījumos, kad šie materiāli ir sasmērēti ar kādām ķīmiskām, netīrām vielām vai ir slapji un sabojā pārējo cilvēku sašķiroto. Līdz ar to savāktais nonāk kopējos atkritumos, un par to mēs maksājam papildus no saviem līdzekļiem. Ir arī citas situācijas, kas apgrūtina tekstila apsaimniekošanu. Cilvēki konteineros ievieto arī neatbilstošu saturu, piemēram, gumijas zābakus, plastmasas slēpju zābakus, dažādas rotaļlietas u. c. Arī šie materiāli nebūs derīgi pārstrādei un, visticamāk, nonāks poligonā,» stāsta «Eco Baltia vide» pārstāvji.

Mēslojums dārzam pašu rokām
«Vides servisā» vasaras sākumā parādījusies vēl viena jauna iespēja – privātmāju īpašniekiem, kam ar uzņēmumu ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu izvešanu, ir iespēja nomāt 400 vai 600 litru tilpuma konteineru kompostam. To jau izmantojuši pat vairāku daudzdzīvokļu namu iemītnieki Bauskā, kas darbojas biedrībā, kā arī vienas privātmājas saimnieki pilsētā. Komposta konteineru noma maksā – par lielo 1,43 eiro mēnesī, gadā – 17,13 eiro; par mazo – 1,21 eiro mēnesī, gadā – 14,52 eiro ar PVN. Ērtā plastmasas kaste kompostam ar atveramu apakšu, kur jau gatavais, izmantojamais humuss parocīgi izņemams, savukārt jaunie atkritumi pa augšu ieliekami, ir arī nopērkama – lielā maksā 51,07 eiro, savukārt mazā – 43,45 eiro ar PVN.

Izveidojies humuss netiekot izvests, tas paliek īpašniekiem. Tādējādi iedzīvotājiem ir iespēja, piemēram, dārzeņu mizas, puķu lakstus, koku lapas, zāli un citas līdzīgas lietas pārvērst dārza mēslojumā. Komposta kastē gan nebūtu metama gaļa vai zivis, lai nebūtu puvuma smakas. Protams, arī citiem atkritumiem, jo īpaši bīstamajiem, konteiners nav domāts.

«Visticamāk, kovidsituācijas ietekmē atkritumu apjoms novadā ir ievērojami pieaudzis, iespējams, attālināta darba dēļ, cilvēki vairāk darbojas mājās. Diemžēl pieaudzis arī nelegālo izgāztuvju skaits, tālab par tīru vidi jācīnās visiem kopā, sabiedrībai jākļūst aktīvākai, jāziņo policijai un pašiem jāmācās apieties ar atkritumiem, šķirot, ko var,» vērtē Z. Zauere.

Bauskas novadā šķirošanas konteineri pārsvarā ir ērti izvietoti. Kad pirms sešiem gadiem Zane dzīvojusi Zviedrijā, tur pati un citi cilvēki nav uzskatījuši par apgrūtinājumu mērot divus kilometrus uz šķiroto atkritumu laukumu. Jāmācās šķirot, rundālietes Zanes ģimenē šķirošanā iesaistīti visi, piemēram, 13 gadu vecās meitas Martas uzdevums ir saplacināt PET pudeles.

Gaida kopēju novada pašvaldības iniciatīvu
«Bauskas Dzīve» interesējās, vai arī Iecavā un Vecumniekos namu apsaimniekošanas uzņēmumi plāno izvietot konteinerus tekstilam. Tiek gaidītas pašvaldības politikas nostādnes.

Iecavas SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» valdes loceklis Juris Jundulis teic: «Vēl tādu ieceru nav. Tas saistīts ar atkritumu reformu un deleģējuma līgumiem. Novada plānos un Eiropas direktīvās tas ir, pašlaik reorganizējamies. Pirms izvietot Iecavā tekstila konteinerus skatīsimies, kā ies Bauskā. Kad būs kopējs novada pašvaldības skatījums šajā jomā, tad arī pielāgosimies.»

Vecumniekos Ivars Staškevičs, SIA «Mūsu saimnieks» valdes loceklis, pauda viedokli: «Mēs būtu ar mieru, bet iniciatīvai jānāk no pašvaldības. Protams, problēmas šajā jomā būtu, jo Vecumniekos nav atkritumu laukuma, būtu jādomā, kur konteinerus izvietot. Problēma ar tekstilu ir – tas redzams it īpaši pēc cilvēku nāves, kad konteineros nonāk daudz apģērba. Tekstila konteineri būtu risinājums un atslodze citām atkritumu grupām. Turklāt iedzīvotāju apziņas līmenis par šķirošanu aug, kas ir apsveicami.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dot otro dzīvi vēl atkārtoti izmantojamām lietām

Kategorijas