Respiratorie vīrusi bieži manifestē rudenī

2021. gada 7. septembris 00:00

105

Respiratorie vīrusi bieži manifestē rudenī

Vakcinācija pret «Covid-19»: iedzīvotāji jautā, eksperti atbild
Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļa sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) sociālajā tīklā «Facebook» rīko īpašu tiešsaistes sarunu ciklu ar vadošajiem nozares ekspertiem par vakcināciju pret «Covid-19».

Šajās tikšanās reizēs uz iedzīvotāju iesūtītiem jautājumiem atbild dažādi veselības nozares speciālisti.

Baltijā viskūtrākie
«Bauskas Dzīve» noklausījās tiešsaistes jautājumu un atbilžu ciklu, kurā uz iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem atbildēja eks-perti: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra imunizācijas speciāliste, bērnu infektoloģe medicīnas zinātņu doktore Liene Čupāne, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) galvenā infektoloģijas speciāliste profesore Ludmila Vīksna, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja profesore Juta Kroiča, ģimenes ārste, RSU Morfoloģijas katedras pasniedzēja Gundega Skruze-Janava, pulmunoloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) «Covid-19» nodaļas vadītāja Dace Žentiņa.

Tikšanās laikam atvēlēta viena stunda, žurnālists Arnis Krauze iepazīstināja ar esošo situāciju. Lielai daļai sabiedrības ir daudz jautājumu, pirms izšķirties – doties vakcinēties vai ne. Statistika liecina, ka vecuma grupā 12 gadu un vairāk līdz 25. augustam vakcināciju sākuši 51,5%, pabeiguši 45,7%. Vakcināciju sākuši 44,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, pabeiguši 39,5% – līdzīgi kā pirms mēneša, nekas īpaši nav mainījies, Baltijas valstu vidū Latvijā esam viskūtrākie. Saskaņā ar jaunākajiem datiem vakcinācijas aptveres ziņā lietuvieši pašlaik Baltijā ir pirmajā vietā.
Iedzīvotājiem, arī «Bauskas Dzīves» lasītājiem, interesē vairāki ar vakcināciju saistīti jautājumi.

Kāda ir atšķirība starp alfa un delta vīrusa paveidu? Kādi ir simptomi? Vai paredzams arī nākamais plānotais vīruss? Vai «Covid-19» delta versija nav saistīta ar laikapstākļu maiņu un ikgadējo rudens slimošanu?
– RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja profesore Juta Kroiča skaidroja: «Delta variantam ir izmaiņas S1 proteīnā, ar ko vīruss piesaistās pie mūsu šūnām – mēs jau tagad visi zinām, ka vīrusam jāpiesaistās pie mūsu šūnām. Šeit ir divas atšķirības. Viena atšķirība ir tajā, kā vīruss piesaistās pie šūnām, – jo tas ir stabilāk, jo līdz ar to mēs runājam par lipīgumu. Otra izmaiņa – kad vīruss iekļūst mūsu šūnās, daudz labāk saplūst abu šūnu membrānas. Tās ir sīkākas detaļas, varbūt nav tik dziļi jāzina šis mehānisms, bet ir jāsaprot, ka abi šie būtiskie faktori nosaka to, ka vīrusa delta paveids ir daudz lipīgāks.»

– RAKUS galvenā infektoloģijas speciāliste profesore Ludmila Vīksna turpināja: «Patiesībā man nav, ko piebilst pie tā, ko teica profesore, izteikšos vienīgi par jautājumu, kas skar laikapstākļus. Par šo slimību un vīrusu, godīgi sakot, mēs zinām ļoti maz. Ja velkam paralēles ar citiem respiratoriem vīrusiem, tad gandrīz vienmēr, kad laikapstākļi mūsu izpratnē mainās uz slikto pusi, arvien biežāk notiek tas, ko mēs saucam par apaukstēšanos. Kad ir pavēsi vai pēc karstajām dienām jūtams diskomforts, cilvēka enerģija, imūnās un citas aizsardzības sistēmas tiek tērētas arī citām lietām, tāpēc respiratorie vīrusi diezgan bieži manifestē rudenī, droši vien tas nebūs izņēmums arī šogad. Rudenī jāievēro visi nosacījumi, kas palīdz izsargāties no inficēšanās. Es nerunāju tikai par maskām un dažādiem aizsardzības līdzekļiem, cilvēkiem jādomā arī par to, kā pareizi apģērbties, – daudzus uz ielas redzu pusplikus. Jauni vīrieši īsās biksēs izskatās ļoti valdzinoši, bet no medicīnas viedokļa rudenī vajadzētu ģērbties siltāk. Pašiem sevi jāmēģina sargāt.»

– PSKUS «Covid-19» nodaļas vadītāja Dace Žentiņa papildināja: «Vēlos piebilst par vīrusa alfa un delta paveida atšķirībām. Ir pilnīgi skaidrs, ka delta vīruss ir daudz lipīgāks par iepriekšējiem variantiem. Tas ir pierādīts. Par nākamajiem plānotajiem vīrusa variantiem varu teikt – mēs tos neplānojam, tie rodas paši mutāciju rezultātā. Šādi varianti ir arī aprakstīti. Piemēram, nesen parādījusies informācija par tā saucamo lambda variantu, kas izplatījies Peru un ir ļoti draudošs, jo varētu nereaģēt uz vakcīnu veidotajām antivielām. Mums ļoti jādomā, kā veidosim katrs savu un visas sabiedrības imunitāti.»

Kur pazudušas gripa, iesnas, parastās rudens slimības šogad un pagājušajā gadā?
– RAKUS Infektoloģijas galvenā speciāliste profesore Ludmila Vīksna skaidro: «Runājot par «Covid-19» izplatību, varu teikt – esam ievērojuši visus nosacījumus, par kuriem mēs, ārsti, jau gadiem runājām gripas sakarā, – kā izsargāties, ka slimiem nevajag iet uz darbu utt. «Covid-19» dēļ mēs to visu ievērojam, tāpēc gripas vīrusam ir ļoti ierobežota vieta, kur izplatīties, šogad ir viens apstiprināts gripas gadījums Latvijā. Bet patiesībā šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo ar gripas vīrusiem mēs esam vairāk vai mazāk saistīti visu mūžu, pret gripu daudzi ir vakcinējušies, kas ir pareizi, un pret gripu ir medikamenti. Ja ārsts konstatē gripu un tās paveidu, mēs uzreiz varam ievadīt attiecīgus medikamentus tieši pret šo vīrusu. Pret SARS vīrusu mums tādu medikamentu nav, bet aizsardzību pret to mēs varam nodrošināt paši ar savu labo un pareizo uzvedību.»

Vai bērni ar celiakiju drīkst vakcinēties pret «Covid-19»?
– Atbild BKUS Ģimenes vakcinācijas centra imunizācijas speciāliste, bērnu infektoloģe medicīnas zinātņu doktore Liene Čupāne: «Jā, bērnu, kuram ir celiakija, drīkst vakcinēt pret «Covid-19», viņu drīkst potēt arī pret citām infekcijas slimībām ar visām pašlaik pieejamām vakcīnām, arī kalendārā iekļautajām, šādus bērnus potenciāli varētu uzskatīt par smagāku «Covid-19» riska grupu. Latvijā, tāpat kā Eiropas Savienībā, bērnus sākam vakcinēt no 12 gadu vecuma. 10 gadu vecs bērns, par kuru tika uzdots konkrēts jautājums, vēl neatbilst šai grupai, kurā bērnus mēs varētu vakcinēt droši pret «Covid-19».»

Vai ir veikti pētījumi par vakcīnu ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku imūnsistēmu?
– RAKUS galvenā infektoloģijas speciāliste profesore Ludmila Vīksna stāsta: «Par ilgtermiņu vispār ir grūti runāt, jo «Covid-19» ir tik ilgi, cik ir, – vēl nav pagājuši divi gadi, tas ir no vienas puses, ja runājam nopietni, tad no otras puses, – tās vakcīnas, kuras ir reģistrētas atbilstošajās institūcijās, ir efektīvas un drošas, un ir noteikts, ka vakcīnu izstrādātājiem jāturpina pētījumi un novērojumi šo vakcīnu kontekstā. Tā kā tās lietas, ko mēs neesam varējuši vēl ilgstoši pētīt, tiek pētītas. Gribu pateikt, ka šī turpmākā pētīšana ir parasti ar tādu pozitīvu nozīmi, piemēram, ir tāda vakcīna, kuru mēs izmantojam pret dzelteno drudzi, tā ir vienīgā obligātā vakcīna pasaulē, iebraucot dažās valstīs. Kamēr vien es strādāju par infektoloģi, vienmēr bijis zināms, ka šī vakcīna darbojas 10 gadus. Taču vakcīnas izpēte turpinājās gadu desmitiem, un pirms dažiem gadiem tika konstatēts un oficiāli paziņots, ka viena šīs vakcīnas deva ir pietiekama visam mūžam. Līdzīgi bija arī ar B hepatīta vakcīnu, ar ko daudzi ir vakcinēti, – vakcinācijas kursa sākumā bija runa, ka revakcinēties vajadzēs pēc pieciem gadiem, tad – pēc desmit gadiem, un tagad jau ļoti aktīvi apspriež un ir jau valstis, kas ir atteikušās no revakcinācijas, jo ar vienu pietiek un ir nodrošināta vajadzīgā aizsardzība. Kā būs ar «Covid-19», nezinu, pagaidām neizskatās, ka būs kā ar dzelteno drudzi (vakcīnu), varbūt izveidos vēl labākas vakcīnas.»

Kādēļ «Covid-19» vakcīnu ražotāji nedod nekādas garantijas?
– Profesore L. Vīksna turpināja: «Ja kāds vakcīnu ražotājs dotu garantijas, ka neviens nesaslims, tad tas gan būtu jocīgi, patiesībā nesaprotami tāpēc, ka vakcīnas, kā jau šeit vairākkārt minējām, nepasargā ne no inficēšanās, ne no saslimšanas, bet tikai samazina šo iespēju, turklāt vairākkārt samazina. Es domāju, ka pagaidām viss notiek ļoti pareizi. Tiem klausītājiem un skatītājiem, kas mums pārmet: pirms pusgada jūs teicāt, ka vakcīnas ir mazāk drošas, un tagad sakāt, ka ir vairāk drošas, varu atbildēt – tas ir ļoti saprotami, jo ir pagājis laiks, ir daudzi un dažādi pētījumi, kas apstiprina šo drošību. Kad man pirms 30 gadiem jautāja, vai HIV un AIDS ir ārstējamas slimības, es teicu –, protams, nē, bet tagad atbildu – tā ir ļoti labi ārstējama slimība. Par C hepatītu tas pats – pirms 20 gadiem mēs teicām – nē, mēs neko nevaram darīt, taču tagad pacienti pilnībā atbrīvojas no vīrusa, tas notiek dinamiski un balstoties uz pētījumiem un pieredzi.»

Kādas analīzes jānodod, lai noteiktu, kā antivielas izstrādājušās?
– RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja profesore Juta Kroiča atbildēja: «Kurš ieteica noteikt šīs antivielas? Paši izdomājāt? Antivielas nav imunitātes rādījumu kritērijs. To apliecina pasaules pētījumi – 5% pilnībā vakcinētu, tātad pasargātu cilvēku organismā, antivielas ir 0%, bet viņi ir imūni. Es nevaru komentēt, jo ir zināmi aptuveni 200 dažādi antivielu testi, vai tos veica vienā laboratorijā, vai bija salīdzināmi šie testi – tas ir jāprasa tam, kurš nozīmē šīs antivielas noskaidrot, un tam, kas šo antivielu testu veic. Antivielas nav vienīgais un primārais rādītājs, kas liecina par imunitāti.»

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Respiratorie vīrusi bieži manifestē rudenī

Kategorijas